Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.
Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.
«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.
Viņa atzīmēja, ka zina - šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas rada nopietnas bažas, kuras pilnīgi izkliedēt varēs vien tad, kad būs iegūta pilnīga skaidrība par visām «Breksit» procesa tehniskajām detaļām un būs ielikti droši pamati oficiāla līguma noslēgšanai. «Tāpēc es priecājos, ka tagad, noslēdzoties sarunu pirmajai kārtai, mēs esam šo skaidrību panākuši,» piebilda Meja.
Lielbritānijas premjere skaidroja, ka tiklīdz Lielbritānija atstās ES, valstī dzīvojošo eiropiešu tiesības būs ierakstītas Lielbritānijas likumos, kas tiks panākts ar izstāšanās līgumu, kā arī ar īstenošanas likumu, kuru Lielbritānija iesniegs izskatīšanai pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas par pašu izstāšanās līgumu.
«Pēc tam jūsu tiesību ievērošanu uzraudzīs Lielbritānijas tiesas. Vajadzības gadījumā mūsu tiesas ņems vērā attiecīgo ES Tiesas lēmumu praksi. Tāpat esam vienojušies, ka astoņus gadus pēc izstāšanās mūsu tiesas pirms lēmuma pieņemšanas varēs vērsties pie ES Tiesas, lūdzot sniegt skaidrojumu gadījumos, kad būs radušies kādi jautājumi saistībā ar tiesību piemērošanu,» norādīja Meja, piebilstot, ka tādējādi cilvēki var būt droši, ka tad, kad britu likumi atkal būs Lielbritānijas pārziņā, cilvēku tiesības ne vien tiks aizsargātas britu tiesās, bet tās tiks arī vienādi interpretētas Lielbritānijā un ES.
Meja atgādināja, ka ar Eiropas Komisiju (EK) panākta vienošanās, ka saskaņā ar Lielbritānijas tiesībām tiks ieviesta jauns pastāvīgais statuss ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attieksies izstāšanās līgums.
«Ja jūs jau esat uzturējušies Lielbritānijā piecus gadus bez pārtraukuma, tad brīdī, kad mēs atstāsim ES - 2019.gada 29.martā, jums būs tiesības iegūt pastāvīgo statusu. Savukārt tad, ja esat šeit uzturējušies mazāk nekā piecus gadus, jūs varēsiet šeit palikt, līdz būsiet sasnieguši pastāvīgā statusa iegūšanai nepieciešamo piecu gadu termiņu,» vēstulē uzsvēra premjere.
Sarunās panāktā vienošanās attiecībā uz pastāvīgo statusu paredz arī to, ka šo cilvēku tuvākie radinieki varēs tiem pievienoties pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi ES. Tas attiecas uz pašreizējiem dzīvesbiedriem, neprecētajiem partneriem, bērniem, apgādājamiem vecākiem un vecvecākiem, kā arī uz bērniem, kas pēc 2019.gada 29.marta būs dzimuši vai adoptēti ārpus Lielbritānijas, teica Meja.
«Jūsu tiesības uz veselības aprūpi, pensijas un citu pabalstu noteikumi paliks tādi paši, kādi tie ir pašlaik. Tas nozīmē, ka tie, kuri ir veikuši iemaksas Lielbritānijas sociālajā sistēmā, tāpat kā tie Lielbritānijas pilsoņi, kuri veikuši iemaksas kādas ES dalībvalsts sistēmā, varēs izmantot jau veikto iemaksu radītās priekšrocības, kā arī turpināt veikt iemaksas un izmantot sistēmas garantētās priekšrocības nākotnē,» viņa skaidroja.
Lielbritānijas premjere uzsvēra, ka ir panākta vienošanās aizsargāt arī to cilvēku tiesības, kuri izstāšanās brīdī atradīsies pārrobežu situācijā un kuriem būs tiesības Lielbritānijā izmantot Eiropas Veselības apdrošināšanas karti. Tas attiecas, piemēram, uz tūristiem viņu uzturēšanās laikā, uz studentiem viņu mācību laikā, kā arī uz Lielbritānijas pilsoņiem, kuri uzturas kādā citā ES dalībvalstī.
«Mūsu panāktā vienošanās ietver savstarpējus noteikumus, kas paredz aizsargāt pastāvošo kārtību profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, piemēram, attiecībā uz ārstiem un arhitektiem. Turklāt vienošanās paredz, ka jūs varat atstāt Lielbritāniju pat uz pieciem gadiem, nezaudējot savu pastāvīgo statusu. Jāuzsver, ka minētais periods ir vairāk nekā divas reizes garāks par to, kas paredzēts pašreizējās ES tiesībās,» atzīmēja Meja.
No nākamā gada otrās puses tiks nodrošināts atklāts, vienkāršs un efektīvs process pieteikumu iesniegšanai pastāvīgā statusa iegūšanai. Ja ES pilsoņiem jau pašlaik ir derīgs pastāvīgās uzturēšanās dokuments, tie varēs no šī statusa pāriet uz pastāvīgo statusu bez maksas. Tāpat Lielbritānija cieši sadarbojas ar Šveici un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, lai arī šo valstu pilsoņi Lielbritānijā varētu izmantot šo sistēmu.
«Iepriekšējo 18 mēnešu laikā es esmu pavadījusi daudzas stundas, apspriežot šos jautājumus ar 27 citu ES dalībvalstu līderiem, kā arī ar EK priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un sarunu vadītāju no ES puses Mišelu Barnjē. Esmu pārliecināta, ka nākamajā sanāksmē Eiropadome turpinās darbu aizsāktajā virzienā. Un es darīšu visu iespējamo, lai tā notiktu,» uzsvēra Meja.
Lielbritānijas premjera, vēstules beigās norādījusi, ka Lielbritānijā dzīvojošie ES pilsoņi var droši raudzīties nākotnē, zinot, ka uz sarunu galda ir sīki izstrādāta vienošanās, kurā Lielbritānija un ES ir paudušas apņemšanos aizsargāt viņu tiesības, kā arī to Lielbritānijas pilsoņu tiesības, kuri dzīvo ES dalībvalstīs. «Jo par savu prioritāti šajās sarunās mēs esam noteikuši iedzīvotājus. To es esmu solījusi darīt, un to es turpināšu darīt arī visās nākamajās sarunu kārtās,» piebilda premjere.
Jau ziņots, ka 8.decembrī tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
ES līderiem samitā piektdien jāizlemj, vai Lielbritānija ir panākusi «pietiekamu progresu» attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai «Breksita» sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.
Eiropas Parlaments (EP) trešdien aicināja ES dalībvalstu līderus sākt nākamo «Breksita» sarunu fāzi, atzīstot, ka līdzšinējās sarunās ir panākts pietiekams progress.
«Breksita» sarunu delegācijas vadītājs paziņoja eiroparlamentāriešiem, ka sarunu nākamā fāze koncentrēsies uz «īsu un noteiktu» pārejas periodu un sākotnējām diskusijām par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Gaidāmās sarunas nebūs vieglākas kā jau piedzīvotās.