Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņojusi, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja, uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja, ka viņas sarunās ar Briseli esot panākts «labs progress» par pretrunīgi vērtētā Īrijas un Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājuma pārskatīšanu.

Viņa apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja.

Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās.

«Tādējādi Apvienotā Karaliste aizies no [ES] bez vienošanās vienīgi tad, ja tam nepārprotami piekritīs [parlamenta] apakšnams,» uzsvēra premjerministre.

Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu» «Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Vācijas tieslietu ministre Katarīna Bālija otrdien atzinusi, ka ir vīlusies tajā, kā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cenšas rast izeju no «Breksita» strupceļa, un mudinājusi Lielbritānijā rīkot vēl vienu referendumu.

Meja pirmdien centās pārvarēt parlamenta pretestību «Breksita» vienošanās lietā, rosinot panākt Eiropas Savienības (ES) piekāpšanos attiecībā uz plānu, kas paredz izvairīties no muitas kontroles uz Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas.

«Jā, esmu vīlusies. Tas nav ceļš uz priekšu,» ministre sacīja radio «Deutschlandfunk». Viņa norādīja, ka Meja palaidusi garām izdevību panākt, lai «Breksita» vienošanās gūst lielāku atbalstu.

Vienošanās projekts nevar tikt mainīts, uzsvēra Bālija, kas pati ir Vācijas un Lielbritānijas pilsone. Viņa piebilda, ka var rasties zināma laika rezerve, ja tiktu rīkots vēl viens referendums.

«Tas situāciju nomierinātu,» viņa piebilda.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ES valstu līderiem Briselē spriežot par Brexit atlikšanu, savukārt ASV biržu indeksi pieauga, investoriem uzskatot par mazsvarīgām bažas par ASV ekonomiku.

Mārciņas vērtība, kas tiek uzskatīta par barometru ieilgušajā Brexit sāgā, samazinājās, pieaugot bažām par iespējamu Lielbritānijas aiziešanu no ES bez vienošanās.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja ieradās Briselē, lai pārliecinātu pārējo ES valstu līderus dot vairāk laika breksita īstenošanai.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēma piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, un Meja piekrita šim piedāvājumam.

«Investori trešo reizi šonedēļ ignorēja spēcīgos Lielbritānijas ekonomikas datus, jo viņu uzmanību novērsa breksita drāma,» sacīja «City Index» vecākā analītiķe Fiona Činkota, komentējot mārciņas vērtības krišanos.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības noieta apjoms februārī pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Anglijas Banka tomēr pauda bažas, ka tālākas «neskaidrības» par Brexit var ievērojami ietekmēt uzņēmumu tēriņus.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir «atvērta idejai» atsākt sarunas par vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) 29.martā, paziņojusi Dauningstrīta.

Taču Meja nav ES pacēlusi jautājumu par iespēju pagarināt divu gadu ilgo sarunu periodu, kam 29.martā jānoslēdzas ar Apvienotās Karalistes aiziešanu no bloka.

Tikmēr ES līderi ir noraidījuši iespēju veikt pēdējā mirkļi izmaiņas «Breksita» līgumā, kuru britu parlaments otrdienas vakarā noraidīja. Bet ES līderi pieļauj, ka būtu iespējams sniegt paskaidrojumus atsevišķos dokumentos vai papildu garantijas paziņojumā par nākotnes attiecībām, kas pavada «Breksita» līgumu.

Kā ziņots, Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Premjere pēc balsojuma paziņoja, ka nekavējoties sāks sarunas ar partiju līderiem, lai rastu izeju no strupceļa.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Eiropas Savienība (ES) pašreiz nevar sniegt atbildes uz jautājumiem par «Breksitu», paziņojis Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

«Neraugieties pēc atbildēm Briseles virzienā. Tagad laiks runāt Londonai,» sacīja Shins.

Viņš atteicās komentēt mediju nesen ziņoto par iespējamo plānu B, lai panāktu Lielbritānijas parlamentā atbalstu «Breksita» līgumam.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pagājušajā otrdienā parlamentā cieta graujošu sakāvi, deputātiem ar lielu balsu vairākumu noraidot viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Šajā balsojumā vairāk nekā simts viņas vadītās Konservatīvās partijas deputātu pieslējās opozīcijai.

Tomēr dienu vēlāk Meja ar nelielu balsu vairākumu izturēja leiboristu pieprasīto neuzticības balsojumu.

Nākamais balsojums par «Breksitu» plānots 29.janvārī.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ir atvērta Brexit atlikšanai uz ilgāku laiku, nevis tikai līdz 30.jūnijam, kā to vēlas Londona.

Merkele, runājot Bundestāgā pirms Briselē gaidāmā «Brexit» veltītā samita, norādīja, ka līderi varētu piekrist «Brexit» atlikšanai uz ilgāku laikaposmu, nekā to ir pieprasījusi britu premjerministre Terēza Meja.

«Mans un Vācijas valdības uzskats ir, ka mums vajadzētu atvēlēt abām pusēm saprātīgu laikaposmu», lai tiktu panākta vienošanās par organizētu «Brexit», sacīja kanclere.

Šodien Briselē notiek ES ārkārtas samits, kurā dalībvalstu līderi lems, vai vēlreiz atlikt pēc divām dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Meja lūgusi «Breksitu» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien atcēlusi otrdien parlamentā paredzēto balsojumu par «Breksita» vienošanos, paziņojot, ka ieklausījusies kritiķu vārdos.

«Vienošanās tiktu noraidīta ar ievērojamu pārsvaru, (..) tāpēc mēs atceļam rīt paredzēto balsojumu,» parlamentam pavēstīja Meja.

Pēc Mejas teikā, viņa vienošanos apspriedīs ar Eiropas Savienības (ES) līderiem.

27 ES dalībvalstu līderi 25.novembrī samitā Briselē apstiprināja vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 29.martā izstāsies no bloka, kā arī politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām.

Vienošanās vēl jāapstiprina gan Lielbritānijas, gan pārējo bloka dalībvalstu parlamentiem.

Bija plānots, ka Lielbritānijas parlaments par «Breksita» vienošanos balsos 11.decembrī.

Tika prognozēts, ka deputāti vienošanos varētu noraidīt. Tas savukārt pastiprinātu bažas, ka Lielbritānijai var nākties izstaties no ES bez vienošanās, anulēt izstāšanās procesu vai izstāšanos atlikt, kamēr tiek sarīkots vēl viens referendums.

Londonas pēdējā brīža centieniem, lai mainītu ar Eiropas Savienību (ES) panākto «Breksita» vienošanos, pagaidām rezultātu nav, pirmdien Briselē paziņoja Lielbritānijas valdības pārstāvis sakariem ar presi.

Sarunas arī pēc nedēļas nogalē notikušajām sanāksmēm atrodas strupceļā, un šobrīd nav plānu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja varētu ierasties Briselē, sacīja pārstāvis.

Svētdien viņai ir bijusi telefonsaruna ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Sarunas turpinās, sacīja pārstāvis.

Arī EK pirmdien apstiprināja, ka Mejas vizīte netiek plānota.

Premjere varētu ierasties, ja viņas sarunvedējiem izdotos panākt vienošanos ar ES partneriem.

Meja ir lūgusi Briseli izrādīt zināmu piekāpšanos, kas viņai palīdzētu gūt parlamentā atbalstu «Breksita» vienošanās dokumentam.

Domstarpības pamatā ir ap tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas pēc «Breksita".

Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja Brexit tiks atlikts pēc 23.maija, atzinusi Eiropas Komisija (EK), brīdinot, ka pretējā gadījumā Eiropas Savienība (ES) tiks pakļauta «nopietniem tiesiskiem un politiskiem riskiem».

Tas attiecas arī uz Brexit atlikšanu līdz 30.jūnijam, ko lūgusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, liecina iekšējais EK dokuments, kas nonācis aģentūra DPA rīcībā.

«Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019.gada 23.maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas,» teikts dokumentā. «Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus.»

Kā ziņots, Meja trešdien pavēstīja parlamentā, ka vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam informējusi viņu, ka Londona vēlas atlikt 29.martā paredzēto izstāšanos no ES līdz 30.jūnijam.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas izskata plānus par «Breksita» atlikšanu līdz nākamajam gadam, Vācijai un Francijai dodot mājienus par iespēju pagarināt izstāšanās sarunas, ņemot vērā politiskās jukas Lielbritānijā, vēsta laikraksts «The Times».

Diplomāti un amatpersonas gatavo ilgāku pagarinājumu, nekā tas ir paredzēts ES līguma 50.panta izstāšanās procedūrā, ņemot vērā to, cik smagu sakāvi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien pieredzēja balsojumā par viņas «Breksita» vienošanos.

Līdzšinējā plānā galvenā uzmanība bija veltīta varbūtībai, ka «Breksits» varētu tikt atlikts no 29.marta uz trim mēnešiem - līdz jūnija beigām, sacīja vairāki avoti. Tomēr ES amatpersonas tagad izvērtē juridiskos ceļus, lai atliktu «Breksitu» līdz nākamajam gadam.

Berlīne signalizējusi, ka Londonai būtu jāatvēl vairāk laika savas pozīcijas izstrādāšanai pēc sagrāves, ko Mejas «Breksita» vienošanās pieredzējusi parlamentā.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga jaunā cerībā, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja izvairīsies no haotiska bezvienošanās Brexit, savukārt pasaules biržu indeksi palielinājās.

Jau vairākus mēnešus ir bijis skaidrs, ka «Mejas stratēģija ir bijusi iedzīt skeptiķus strupceļā, lai tie atbalstītu viņas vienošanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Ideja, ka bezvienošanās Brexit vai nekāda Brexit risks būs pietiekams, lai iegūtu pietiekami daudz balsu, varbūt sāk nest augļus, kamēr parlaments tiecas pārņemt kontroli pār šo procesu,» sacīja analītiķis.

Dienu pirms šiem izteikumiem britu parlaments nolēma uzņemties iniciatīvu Brexit jautājumā, piešķirot sev tiesības balsot par dažādiem variantiem.

Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem - premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, Brexit atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no Brexit vispār.

Lielbritānijas neizstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vairs nav iespējama, un to ir atzinuši pat tie britu politiķi, kuri iestājas pret «Brexit», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Pēc viņa paustā, pat ja Lielbritānijā tiktu sarīkots atkārtots «Brexit» referendums, viss nebūtu tik vienkārši, turklāt joprojām nevar izslēgt, ka referenduma rezultāts būtu tāds pats kā pirms divarpus gadiem. «Tas nav tik vienkārši, un es domāju, ka to ceļu nevajag iet nevienam,» izteicās Zīle.

Politiķis atzina, ka, lai arī ļoti daudzi, tai skaitā viņš pats, Lielbritāniju nākotnē labprātāk redzētu ES valstu saimē, tomēr nebūtu pareizi tagad mēģināt pārliecināt britu politiķus par nepieciešamību rīkot atkārtotu referendumu vai kā citādi mainīt lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz demokrātiskā procesā paustu vēlētāju vairākuma viedokli.

Komentējot Lielbritānijas nespēju nobalsot par «Brexit» vienošanos, Zīle pieļāva, ka šī iemesla dēļ varētu būt neliela pretimnākšana no ES puses. «Es domāju, ka šeit ir politiskās gribas jautājums. Tomēr divas puses Eiropas demokrātijās sarežģītā brīdī var atrast abpusēji pieņemamus risinājumus,» uzskata EP deputāts.