Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad janvārī izveidojies pārpalikums – šāda situācija Latvijā nav bijusi vismaz kopš 2000. gada, liecina Latvijas Bankas dati.

«Lai gan tas bija ļoti neliels – tikai 0.5 miljoni latu jeb apmēram 0.04 % no IKP šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa. Šajā desmitgadē līdz šim tekošā konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī,» atzina Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tekošā konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams, tā viņš.

Šā gada laikā bija gaidāma tekošā konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periods, tekošā konta nonākšana plusu «teritorijā» jau janvārī ir neliels pārsteigums. P. Strautiņš atzina, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35 %, bet pakalpojumu imports par 22 %. Preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu visdrīzāk samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina. Preču eksports ir samazinājies par 27 %, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10 %.

Strauji krītoties preču importam, maksājumu bilances tekošajā kontā 2009. gada 1. ceturksnī bija pārpalikums - 37.7 miljoni latu jeb 1.1% no IKP.

Par to informēja Latvijas Banka, atgādinot, ka pērn šajā laikā tekošajā kontā bija deficīts 627.6 miljonu latu apjomā jeb 16.8 % no IKP.

Pozitīvs maksājumu bilances tekošais konts pirms tam pēdējo reizi bija tikai 1995. gada 3. ceturksnī – toreiz 1.6 milj. latu jeb 0.3 % no IKP.

Bankā skaidro, ka šā gada 1. ceturkšņa laikā būtiski (par 4.9 procentu punktiem) saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP. Preču tirdzniecības deficīts, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, saruka par 7.9 procentu punktiem no IKP. Preču eksporta gada kritums sasniedza 26.8 %, bet imports samazinājās par 35.5 %.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad martā turpināja palielināties pārpalikums, sasniedzot jau 1.4 miljonus latu, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada pārpalikums, lai arī neliels – 0.5 miljoni latu, tekošajā kontā parādījās šogad janvārī. Februārī pārpalikums bija 0.7 miljoni latu.

Iepriekš Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka tekošā konta pārpalikums apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Tiesa, eksperts neizslēdz, ka šogad kādu mēnesi tomēr vēl varētu parādīties tekošā konta deficīts.

Latvijas Bankas dati liecina, ka preču tirdzniecības deficīts šogad martā bija samazinājies līdz 112 miljoniem latu. Vēl gada sākumā deficīts bija 134.6 miljoni latu. Martā turpināja dominēt pakalpojumu eksports pār importu, veidojot pārpalikumu 62.1 miljona latu apjomā, kas gan ir sarucis, salīdzinot ar gada sākuma 81.2 miljoniem latu. Pozitīvi martā pieaudzis arī ienākumu konts, sasniedzot 41. 9 miljonus latu iepretim 9.4 miljoniem latu janvārī.

Lietuvas maksājumu bilances tekošajā kontā februārī atkal bijis pārpalikums 70.7 miljonu litu (14.3 miljonu latu) apmērā. Šī gada janvārī Lietuvas tekošā konta deficīts bija 100 miljoni litu (20.2 miljoni latu), raksta ii.co.uk.

Lietuvas tekošajā kontā pārpalikums lielā mērā radies pateicoties pārskaitījumiem no Eiropas Savienības fondiem 385.4 miljonu litu (78 miljonu latu) apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijā šī gada februārī bijis pārpalikums 0.7 miljonu latu apmērā. Igaunijas tekošajā kontā joprojām vērojams deficīts, taču tas ir samazinājies līdz 266.2 miljoniem kronu (12 miljoniem latu). Šogad janvārī tekošā konta deficīts Igaunijā bija 588.5 miljoni kronu (26.4 miljoni latu).

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad aprīlī izveidojies jau ievērojams pārpalikums – 87.3 miljoni latu.

Tas ir arī lielāks nekā iepriekšējos mēnešos šogad, liecina Latvijas Bankas dati. Martā pārpalikums bija pieaudzis līdz 1.4 miljoniem latu.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna aprīļa rādītājus vērtē pozitīvi. «Tas nozīme, ka Latvijai jau nav nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu, lai nofinansētu importu. Turklāt pārpalikums arī norāda uz to, ka valsts varētu sākt pamazām dzēst uzkrāto ārējo parādu,» tā viņa.

Tomēr ekonomiste uzsvēra, ka maksājumu bilances pilnīga korekcija vēl nav notikusi, jo preču tirdzniecības bilance vēl joprojām ir negatīva. Tiesa gan, tā turpināja strauji samazināties un aprīlī bija vien 84 miljoni latu.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 478.8 miljoniem latu jeb 14.2 % no IKP, un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo - 1.9 miljoni latu jeb 0.1 % no IKP.

Latvijas Banka informē, ka preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija – 4.2 % no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2 %), kā arī preču importa kritums (9.4 %). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.

Palielinājās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība, informē Centrālā banka. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas Savienības tekošā konta pārpalikums sasniedzis 35,9 miljardus eiro jeb 1,1% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pirmajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums sasniedza 5,9 miljardus dolāru jeb 0,2% no IKP.

Otrajā ceturksnī ES preču konts atkal sasniedza pārpalikumu 19,9 miljardu eiro apmērā, salīdzinot ar 10,6 miljarduem eiro iepriekšējā ceturksnī. Savukārt pakalpojumu konta pārpalikums nedaudz saruka – no 39,9 miljardiem eiro līdz 36,5 miljardiem eiro. Ienākumu konta deficīts saruka no 9,1 miljarda eiro līdz 5,7 miljardiem eiro, savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts saglabājās aptuveni esošajā līmenī.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās 32,3 miljonu latu pārpalikums, kas ir 0,8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Šī gada pirmajā pusē Igaunijas tekošā konta pārpalikums bija 2 miljardi kronu (89.8 miljoni latu). Attiecīgajā laika periodā pērn bija vērojams deficīts 16 miljardu kronu (718.4 miljonu latu) apmērā, atsaucoties uz Aripaev.ee, ziņo BBN.

Šī gada jūnijā Igaunijas tekošā konta pārpalikums bija 1.1 miljards kronu, savukārt maijā reģistrēts 1.01 miljarda kronu liels pārpalikums. Tik liels tekošā konta pārpalikums mēnesī Igaunijā agrāk nav reģistrēts.

Ārvalstu tirdzniecības deficīts šī gada jūnijā bija 0.2 miljardi kronu. Igaunijas eksports šī gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 13%, savukārt imports – par 19%.

Db.lv jau vēstīja, ka arī Latvijā tekošā konta pārpalikums gan jūnijā, gan otrajā ceturksnī kopumā ir nozīmīgi pieaudzis. Jūnijā preču konta negatīvais saldo sasniedza 49.2 miljonus latu, savukārt pakalpojumu konta pozitīvais saldo bija 72.9 miljoni latu.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Lai gan pagājušā gada decembrī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta saldo bija negatīvs –50,2 miljonu latu apjomā, tomēr 4. ceturksnī vēl saglabājās neliels konta pārpalikums – aptuveni 4% no Latvijas IKP.

Par to liecina Latvijas Bankas dati par Latvijas maksājumu bilances operatīviem datiem, kā arī IKP prognoze. Pozitīvs maksājumu bilances tekošā konta saldo saglabājies kopš 2009.gada janvāra, kad pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada bija parādījies neliels pārpalikums.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula skaidro, ka 2010. gada decembrī negatīvo bilanci noteica preču ārējās tirdzniecības darījumu rezultāts un dividenžu izmaksa, kas palielināja ienākumu konta deficītu.

Pērn decembrī preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances negatīvo saldo (-33.2 milj. latu) būtiski ietekmēja preču eksporta svārstības – decembrī bija vērojams samazinājums, eksporta vērtībai gan saglabājoties krietni virs mēneša vidējā rādītāja 2010. gadā. Savukārt pakalpojumu tirdzniecības bilance mazliet uzlabojās (bija 62,1 milj. latu), pieaugot kravu pārvadājumu pakalpojumu eksportam autotransportā un dzelzceļa transportā, kā arī palielinoties sniegto finanšu pakalpojumu vērtībai.

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,175 miljardi latu, izdevumi – 2,143 miljardi latu, tādējādi veidojot 31,7 miljonu latu pārpalikumu pretēji deficītam pirmajos četros mēnešos.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada maijā bija 468,4 milj. latu, izdevumi – 413,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums veidoja 55,2 milj. latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 268,3 milj. latu, izdevumi – 226,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums bija 42,2 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1 222,5 milj. latu, izdevumi – 1 211,0 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 11,4 milj. latu apmērā. Pārpalikums 7,8 milj. latu apmērā maijā izveidojies valsts speciālajā budžetā, kur ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) bija 110,5 milj. latu, izdevumi –102,7 milj. latu. Šā gada piecos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 533,8 milj. latu, izdevumi – 597,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 63,6 milj. latu apmērā.

Lai arī ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusgadā ir kļuvuši lēnāki, situācija budžetā saglabājas salīdzinoši laba, informē Finanšu ministrija.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos budžeta izpildē – gan nodokļu ieņēmumos, gan izdevumu daļā, bija redzamas iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, un valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 265 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžetā situācija būtiski nav mainījusies, un šā gada septiņos mēnešos pārpalikums bija par 16,1 miljonu eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Valsts konsolidētajā budžetā, kas ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un atvasināto publisko personu budžetu, pārpalikums 235,9 miljonu eiro apmērā bija nedaudz (par 11,5 miljoniem eiro) augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko pamatā sekmēja jūnijā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie maksājumi par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Taču jāatzīmē, ka šā gada nogalē sagaidāms tradicionāli straujāks izdevumu kāpums, jo saskaņā ar nozaru ministriju sniegto informāciju tieši gada pēdējos mēnešos sagaidāmi lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai, kā rezultātā pārpalikums saruks un izveidosies deficīts, kā tas ir plānots budžeta likumā.

Pēdējā laika paziņojumi no Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedrijas, atgādina gangsteru filmu, kur Sliktais kādam pasūta nogalināt kādu par to, ka tas ilgstoši nemaksā parādus. Ja vēl iepriekš ilgu laiku Skandināvijas banku analītiķi vai baņķieri runāja/pierunāja avīžu lapas ar saviem spriedelējumiem par to, cik ļoti Latvijai nepieciešama nacionālās valūtas – lata devalvācija, tad nesenais paziņojums par to, ka zviedri, kuru ietekme caur bankām un lieliem uzņēmumiem Latvijā neapšaubāmi ir liela, jau gatavojas lata devalvācijai izraisa daudzus jautājumus.

Kā zināms, lēmumu par lata devalvāciju var pieņemt tikai un vienīgi Latvijas Banka, kuras galva – Ilmārs Rimšēvičs jau gadiem apgalvo, ka aiztikt lata vērtību pret eiro Latvijas Banka negrasās. Turklāt, gan I. Rimšēvičs, gan Latvijas baņķieri pauž pārliecību, ka Latvijai lata devalvācija ir nevis zāles ekonomikas atveseļošanai, bet inde. Vai zviedri zina, «kas notiek Rimšēviča galvā» vai arī... ar saviem paziņojumiem, no sērijas, gatavojas dzīrēm, kurās plāno pasniegt ūdens glāzi, kur kaut ko sapilinājuši. Turklāt atcerēsimies, ka skandināvi par lata devalvāciju runāja gan tad, kad Latvijas ekonomika bija pārkarsusi un «šausmināja» ar milzīgu caurumu tekošajā kontā, augsto inflāciju, gan tagad, kad inflāciju nomaina deflācija, tekošajā kontā ir pārpalikums, ekonomika gan arī vairs neaug, bet krīt. Var piekrist arī ekspertiem, ka šodien Latvijā notikusi slēptā devalvācija, proti, krītot ekonomikai, uzņēmumi spiesti samazināt izmaksas, tostarp algas darbiniekiem.

Septembrī preču eksporta pieaugums un līdzekļu ieplūde kārtējo pārvedumu kontā nodrošināja to, ka Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojās 28 miljonu latu pārpalikums, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Septembrī preču ārējās tirdzniecības deficīts saruka līdz 90,1 miljoniem latu un to gandrīz pilnībā spēja kompensēt pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo (86,3 milj. latu). Joprojām iepriecinoši bija eksporta pieauguma rādītāji (pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, eksporta gada pieaugums septembrī bija 16,5%), to nodrošināja eksporta diversificētā struktūra, skaidro centrālās bankas ekonomiste Ieva Braukša.

Pakalpojumu tirdzniecības saldo septembrī būtiski nemainījās, jo nedaudz samazinājās gan ārvalstniekiem sniegto, gan saņemto pakalpojumu vērtība. Septembrī turpināja palielināties sniegto brauciena pakalpojumu apjoms. Arī CSP dati par viesnīcu un gultas vietu noslogojumu liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tūrisma nozarē vērojams neliels pieaugums, lai gan vēl pāragri spriest, cik tas būs noturīgs.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pērnā gada decembrī jau otro mēnesi pēc kārtas veidojās neliels pārpalikums 1,3 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Salīdzinājumā ar novembri tekošā konta pārpalikums samazinājās, jo pieauga preču ārējās tirdzniecības deficīts, bet to šo pieaugumu tikai daļēji kompensēja pakalpojumu tirdzniecības pozitīvā saldo palielinājums, skaidro LB ekonomiste Ieva Braukša.

Decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās gan preču eksports, gan imports. Kopējais preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās līdz 125,2 miljoniem latu, kas gan nepārsniedza tā vidējo mēneša līmeni. Savukārt pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo pieauga līdz 86,3 milj. latu, jo palielinājās ārvalstniekiem sniegto pārvadājumu, finanšu un informācijas un datorpakalpojumu vērtība.

Tekošā konta pārpalikums gan jūnijā, gan otrajā ceturksnī kopumā ir nozīmīgi pieaudzis, liecina Latvijas Bankas dati.

Tas nozīmē, ka beidzot izdevumus par importētajām precēm un pakalpojumiem esam spējīgi apmaksāt ar ieņēmumiem, kas gūti no preču un pakalpojumu eksporta, skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Guntis Kalniņš.

Jūnijā arvien turpināja mazināties preču negatīvā bilance, ko ietekmē tas, ka preču imports samazinājās daudz straujāk nekā eksports. Preču konta negatīvais saldo sasniedza 49.2 miljonus latu, savukārt pakalpojumu konta pozitīvais saldo bija 72.9 miljoni latu.

Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā iezīmētais tekošā konta pārpalikums būs vērojams arī līdz gada beigām un gadā kopumā prognozējams tekošā konta pārpalikums, kas ir loģisks iznākums, noritot iepriekšējos gados uzkrāto nesamērību korekcijai, un kura apjoms lielā mērā būs atkarīgs no ienākumu konta attīstības, uzsver LB pārstāvis.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.