Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 478.8 miljoniem latu jeb 14.2 % no IKP, un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo - 1.9 miljoni latu jeb 0.1 % no IKP.
Latvijas Banka informē, ka preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija – 4.2 % no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2 %), kā arī preču importa kritums (9.4 %). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.
Palielinājās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība, informē Centrālā banka. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā.
2. ceturksnī valdība lielāko daļu kapitāla no ārvalstīm saņēma ES fondu veidā. Latvijas Bankas rezerves aktīvu samazinājums (318.4 milj. latu) bija saistīts ar tās veiktajām intervencēm un valdības noguldīto līdzekļu atlikuma pārmaiņām.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka maksājumu bilances dati par otro ceturksni ilustrē divas tendences. «Laba ziņa ir tā, ka pirmo reizi kopš 90.gadu vidus preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance ir sabalansēta. Tas loģisks iznākums, proti, ja nav jaunu aizņēmumu, tad izdevumiem par importu ir jābūt vienādiem ar ieņēmumiem no eksporta. Nākotnē ieņēmumiem no eksporta ir jābūt lielākiem par izdevumiem par importu, lai valsts varētu pamazām atgriezt ārējo parādu,» tā D. Stikuts.
«Otra būtiska otrā ceturkšņa iezīme ir negatīva reinvestētā peļņa jeb ārvalstu investoru zaudējumi, kas metodoloģisku iemeslu dēļ palielina tekošā konta pārpalikumu. Lielu daļu no šiem zaudējumiem veidoja banku sektors, izveidojot uzkrājumus sliktajiem kredītiem. Lai gan slikto kredītu īpatsvars palielināsies, pieauguma tempi visticamāk vairs nebūs tik strauji un līdz ar to šis faktors vairs tik būtiski neuzlabos tekošā konta pārpalikumu. Tekošā konta pārpalikums 2009.gadā vidēji varētu sasniegt aptuveni 10% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, gadījumā, ja šie zaudējumi nerealizējas, tie veidos peļņu un līdz ar to mazinās tekošā konta pārpalikumu,» uzskata Swedbank ekonomists.
Savukārt SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka maksājumu bilances (MB) statistika pirmajā pusgadā nekādus pārsteigumus nav sagādājusi. «Ir precizēta mēnešu statistika, taču kopumā tendence atbilst tai, kādu rāda operatīvākā mēneša MB statistika. Šogad MB kārtējo maksājumu kontā (KMK) vērojam neierastu ainu, kad milzīgais iztrūkums ir strauji pāraudzis negaidīti lielos plusos. Pašreizējais KMK pārpalikums ir laba zīme, ko nevajag kautrēties izmantot, stāstot par pozitīvajām pārmaiņām Latvijas ekonomikā.
Pārpalikumu galvenokārt nodrošina ārējās tirdzniecības iztrūkuma samazināšanās un stabilais pakalpojuma bilances pārpalikums, kā arī strauji augošie plusi ienākumu kontā. Taču MB ir lietas, kas lielo pārpalikumu MB liek vērtēt ar zināmu piesardzību un parāda to citā gaismā. Neskatoties uz pozitīvo tendenci, pirmajā pusgadā pakalpojumu bilances pārpalikums joprojām nav spējis segt preču bilances iztrūkumu. Kaut jāpiebilst, ka situācija uzlabojas, pateicoties straujajam importa kritumam,» tā D. Gašpuitis.