Ekonomikas aktivizēšanās veicinājusi nepieciešamību pēc importa precēm, kā rezultātā šā gada 3. ceturksnī vēl saglabājās pozitīvs, bet pasliktinājās Latvijas maksājumu bilances tekošais konts, kurā pārpalikums bija vairs tikai 37 miljoni latu jeb aptuveni 1% no Latvijas Bankas prognozētā iekšzemes kopprodukta. Šogad 1. ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo bija 8,6%, otrajā ceturksnī tas saruka līdz 5,8% no IKP, bet jau trešajā ceturksnī sasniedza 1% no Latvijas Bankas (LB) prognozētā IKP, kas ir tādā pašā līmenī, kādā tekošā konta pārpalikums bija 2009.gada 1. ceturksnī, kad bija 1,1% no IKP. Latvijā augot ražošanai un eksportam, palielinājās nepieciešamība arī pēc starppatēriņa preču un kapitālpreču, īpaši metālu, minerālproduktu un satiksmes līdzekļu, importa, tāpēc tirdzniecības bilance vairs neturpināja uzlaboties, skaidro LB. Pakalpojumu tirdzniecības bilance trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2.ceturksni būtiski nemainījās, bet tās pozitīvais saldo pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni (gada laikā galvenokārt pieauga sniegto pārvadājumu un finanšu pakalpojumu vērtība). Palielinājās arī saņemto pārvadājumu pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu vērtība. Uzlabojoties ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu darbībai, mazinājās to kopējie zaudējumi un ienākumu konta saldo pirmoreiz kopš 2008. gada 3.ceturkšņa kļuva negatīvs. Kārtējie pārvedumi uzlaboja tekošo kontu mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdes palielinājās. Tās bija gandrīz vienādas kārtējo pārvedumu kontā un kapitāla kontā. Kārtējo pārvedumu kontā šīs ieplūdes galvenokārt atspoguļoja saņemtos Eiropas Sociālā fonda līdzekļus (2010.gada trijos ceturkšņos šā fonda līdzekļu ieplūde gandrīz divkārt pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju), bet kapitāla kontā galvenokārt pieauga saņemto Kohēzijas fonda līdzekļu apjoms saistībā ar vides projektu īstenošanu. Finanšu kontā arī 3. ceturksnī diezgan būtiskas ieplūdes radīja valdības aizņēmumi, kas vienlaikus palielināja LB pārvaldītos rezerves aktīvus. Pozitīvi vērtējama ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes palielināšanās salīdzinājumā ar 1. pusgada rādītājiem, t.sk. augot investīcijām apstrādes rūpniecībā. Latvijas neto ārējais parāds 3. ceturksnī turpināja samazināties (aptuveni līdz 56% no prognozētā iekšzemes kopprodukta). Lai arī Latvija joprojām saņēma līdzekļus starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan Eiropas Komisijas, kopējais Latvijas ārējais parāds (gan bruto, gan neto) pamazām saruka, samazinoties privātajam parādam. Privātais parāds saruka, bankām atmaksājot ilgtermiņa saistības, taču pārējo uzņēmumu sektorā bija vērojams neliels saistību pieaugums, galvenokārt palielinoties tirdzniecības kredītu atlikumam. Pozitīvi LB vērtē to, ka tekošā konta saldo tuvu sabalansētam pašlaik notur produktivitātes kāpums apstrādes rūpniecībā, nodrošinot konkurētspējas uzlabošanos un eksporta pieaugumu. Tas ir ilgtspējību veicinošs faktors atšķirībā no iemesliem, kuri noteica tekošā konta uzlabošanos iepriekšējos periodos (ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi vai patēriņa krituma izraisīts importa samazinājums). Nākotnē ārējās sabalansētības uzturēšanai veicamas investīcijas ražošanā. Nepieciešamo stabilo investīciju vidi (pievilcīgu gan iekšzemes, gan ārvalstu investoriem) palīdzēs nodrošināt skaidra, pārskatāma un ilgtspējīga nodokļu politika, laikus apstiprināts valsts budžets un tādējādi arī augstāks starptautisko reitinga aģentūru noteiktais Latvijas vērtējums.