Strauji krītoties preču importam, maksājumu bilances tekošajā kontā 2009. gada 1. ceturksnī bija pārpalikums - 37.7 miljoni latu jeb 1.1% no IKP.
Par to informēja Latvijas Banka, atgādinot, ka pērn šajā laikā tekošajā kontā bija deficīts 627.6 miljonu latu apjomā jeb 16.8 % no IKP.
Pozitīvs maksājumu bilances tekošais konts pirms tam pēdējo reizi bija tikai 1995. gada 3. ceturksnī – toreiz 1.6 milj. latu jeb 0.3 % no IKP.
Bankā skaidro, ka šā gada 1. ceturkšņa laikā būtiski (par 4.9 procentu punktiem) saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP. Preču tirdzniecības deficīts, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, saruka par 7.9 procentu punktiem no IKP. Preču eksporta gada kritums sasniedza 26.8 %, bet imports samazinājās par 35.5 %.
«Gan importa, gan eksporta krituma pamatā bija tālāks ekonomiskās aktivitātes sarukums un ierobežota pieeja kredītresursiem, kas Latvijā izpaudās krasāk nekā tirdzniecības partnervalstīs. Paredzams, ka arī turpmākajos 2009. gada ceturkšņos valdības izdevumu samazinājuma un privātā patēriņa vājināšanās dēļ var gaidīt tālāku patēriņa preču importa sarukumu. Ja 2. pusgadā tautsaimniecības attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs stabilizēsies, var prognozēt eksporta un starppatēriņa preču importa apjoma pieaugumu,» tā Centrālā banka. Tā arī paredz, ka esošais importa apjoms un struktūra nākamajos gados mainīsies. To apliecina, piem., kapitāla preču importa kritums 1. ceturksnī gandrīz par 60 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (patēriņa preču importa kritums – 31 %). Izsīkstot krājumiem, atjaunojoties pieejai kredītresursiem un atsākoties ekonomiskās aktivitātes pieaugumam Latvijā un ārvalstīs, importa kāpums var izrādīties negaidīti straujš. Tāpēc ārējās sabalansētības uzturēšanai ilgākā termiņā būtiski, lai, atsākoties ārējā pieprasījuma pieaugumam, eksporta uzņēmumi būtu konkurētspējīgi un ar pietiekamu kapacitāti. Drīzumā būs iespējams novērtēt jūnijā uzsākto eksporta kredīta garantiju izsniegšanas efektu, taču kā eksporta un tautsaimniecības attīstības dzinulis krīzes laikā nozīmīgas ir arī ārvalstu tiešās investīcijas. Atlikto un jaunu ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas priekšnoteikums joprojām ir uzņēmējdarbības vides stabilitāte, ko īpaši veicinās ātra un konsekventa uz neefektīvu izmaksu ierobežošanu vērstas valdības fiskālās politikas īstenošana.