Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad janvārī izveidojies pārpalikums – šāda situācija Latvijā nav bijusi vismaz kopš 2000. gada, liecina Latvijas Bankas dati.

«Lai gan tas bija ļoti neliels – tikai 0.5 miljoni latu jeb apmēram 0.04 % no IKP šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa. Šajā desmitgadē līdz šim tekošā konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī,» atzina Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tekošā konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams, tā viņš.

Šā gada laikā bija gaidāma tekošā konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periods, tekošā konta nonākšana plusu «teritorijā» jau janvārī ir neliels pārsteigums. P. Strautiņš atzina, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35 %, bet pakalpojumu imports par 22 %. Preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu visdrīzāk samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina. Preču eksports ir samazinājies par 27 %, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10 %.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad martā turpināja palielināties pārpalikums, sasniedzot jau 1.4 miljonus latu, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada pārpalikums, lai arī neliels – 0.5 miljoni latu, tekošajā kontā parādījās šogad janvārī. Februārī pārpalikums bija 0.7 miljoni latu.

Iepriekš Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka tekošā konta pārpalikums apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Tiesa, eksperts neizslēdz, ka šogad kādu mēnesi tomēr vēl varētu parādīties tekošā konta deficīts.

Latvijas Bankas dati liecina, ka preču tirdzniecības deficīts šogad martā bija samazinājies līdz 112 miljoniem latu. Vēl gada sākumā deficīts bija 134.6 miljoni latu. Martā turpināja dominēt pakalpojumu eksports pār importu, veidojot pārpalikumu 62.1 miljona latu apjomā, kas gan ir sarucis, salīdzinot ar gada sākuma 81.2 miljoniem latu. Pozitīvi martā pieaudzis arī ienākumu konts, sasniedzot 41. 9 miljonus latu iepretim 9.4 miljoniem latu janvārī.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 478.8 miljoniem latu jeb 14.2 % no IKP, un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo - 1.9 miljoni latu jeb 0.1 % no IKP.

Latvijas Banka informē, ka preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija – 4.2 % no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2 %), kā arī preču importa kritums (9.4 %). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.

Palielinājās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība, informē Centrālā banka. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja samazināties un pagājušā gada 4. ceturksnī bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informēja Latvijas Bankā.

Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā tas bija 771.4 miljoni latu jeb 18.3% no IKP.

Būtiski – par pieciem procentpunktiem – saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo preču eksporta un importa gada kritums bija attiecīgi 7 % un 14.7 %. Savukārt ienākumu saldo kļuva pozitīvs un ļāva samazināt tekošā konta negatīvo saldo par 4.3 procentpunktiem, jo nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumi Latvijā darbojušies ar zaudējumiem. Vienlaikus ārvalstu tiešo investīciju Latvijā saldo 4. ceturksnī bija negatīvs (2.3 % no IKP). Pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, sniegto pakalpojumu apjomam augot straujāk nekā saņemto pakalpojumu apjomam. Saruka kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad aprīlī izveidojies jau ievērojams pārpalikums – 87.3 miljoni latu.

Tas ir arī lielāks nekā iepriekšējos mēnešos šogad, liecina Latvijas Bankas dati. Martā pārpalikums bija pieaudzis līdz 1.4 miljoniem latu.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna aprīļa rādītājus vērtē pozitīvi. «Tas nozīme, ka Latvijai jau nav nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu, lai nofinansētu importu. Turklāt pārpalikums arī norāda uz to, ka valsts varētu sākt pamazām dzēst uzkrāto ārējo parādu,» tā viņa.

Tomēr ekonomiste uzsvēra, ka maksājumu bilances pilnīga korekcija vēl nav notikusi, jo preču tirdzniecības bilance vēl joprojām ir negatīva. Tiesa gan, tā turpināja strauji samazināties un aprīlī bija vien 84 miljoni latu.

Šī gada pirmajā pusē Igaunijas tekošā konta pārpalikums bija 2 miljardi kronu (89.8 miljoni latu). Attiecīgajā laika periodā pērn bija vērojams deficīts 16 miljardu kronu (718.4 miljonu latu) apmērā, atsaucoties uz Aripaev.ee, ziņo BBN.

Šī gada jūnijā Igaunijas tekošā konta pārpalikums bija 1.1 miljards kronu, savukārt maijā reģistrēts 1.01 miljarda kronu liels pārpalikums. Tik liels tekošā konta pārpalikums mēnesī Igaunijā agrāk nav reģistrēts.

Ārvalstu tirdzniecības deficīts šī gada jūnijā bija 0.2 miljardi kronu. Igaunijas eksports šī gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 13%, savukārt imports – par 19%.

Db.lv jau vēstīja, ka arī Latvijā tekošā konta pārpalikums gan jūnijā, gan otrajā ceturksnī kopumā ir nozīmīgi pieaudzis. Jūnijā preču konta negatīvais saldo sasniedza 49.2 miljonus latu, savukārt pakalpojumu konta pozitīvais saldo bija 72.9 miljoni latu.

Strauji krītoties preču importam, maksājumu bilances tekošajā kontā 2009. gada 1. ceturksnī bija pārpalikums - 37.7 miljoni latu jeb 1.1% no IKP.

Par to informēja Latvijas Banka, atgādinot, ka pērn šajā laikā tekošajā kontā bija deficīts 627.6 miljonu latu apjomā jeb 16.8 % no IKP.

Pozitīvs maksājumu bilances tekošais konts pirms tam pēdējo reizi bija tikai 1995. gada 3. ceturksnī – toreiz 1.6 milj. latu jeb 0.3 % no IKP.

Bankā skaidro, ka šā gada 1. ceturkšņa laikā būtiski (par 4.9 procentu punktiem) saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP. Preču tirdzniecības deficīts, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, saruka par 7.9 procentu punktiem no IKP. Preču eksporta gada kritums sasniedza 26.8 %, bet imports samazinājās par 35.5 %.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,175 miljardi latu, izdevumi – 2,143 miljardi latu, tādējādi veidojot 31,7 miljonu latu pārpalikumu pretēji deficītam pirmajos četros mēnešos.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada maijā bija 468,4 milj. latu, izdevumi – 413,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums veidoja 55,2 milj. latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 268,3 milj. latu, izdevumi – 226,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums bija 42,2 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1 222,5 milj. latu, izdevumi – 1 211,0 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 11,4 milj. latu apmērā. Pārpalikums 7,8 milj. latu apmērā maijā izveidojies valsts speciālajā budžetā, kur ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) bija 110,5 milj. latu, izdevumi –102,7 milj. latu. Šā gada piecos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 533,8 milj. latu, izdevumi – 597,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 63,6 milj. latu apmērā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Tekošā konta pārpalikums gan jūnijā, gan otrajā ceturksnī kopumā ir nozīmīgi pieaudzis, liecina Latvijas Bankas dati.

Tas nozīmē, ka beidzot izdevumus par importētajām precēm un pakalpojumiem esam spējīgi apmaksāt ar ieņēmumiem, kas gūti no preču un pakalpojumu eksporta, skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Guntis Kalniņš.

Jūnijā arvien turpināja mazināties preču negatīvā bilance, ko ietekmē tas, ka preču imports samazinājās daudz straujāk nekā eksports. Preču konta negatīvais saldo sasniedza 49.2 miljonus latu, savukārt pakalpojumu konta pozitīvais saldo bija 72.9 miljoni latu.

Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā iezīmētais tekošā konta pārpalikums būs vērojams arī līdz gada beigām un gadā kopumā prognozējams tekošā konta pārpalikums, kas ir loģisks iznākums, noritot iepriekšējos gados uzkrāto nesamērību korekcijai, un kura apjoms lielā mērā būs atkarīgs no ienākumu konta attīstības, uzsver LB pārstāvis.

Analizējot datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada maijā un kopumā pirmajos piecos mēnešos, secināts, ka turpinājās sekmīga budžeta izpilde un otro mēnesi pēc kārtas kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, norāda Finanšu ministrija.

Kopbudžeta pārpalikums no 20,4 miljoniem latu šā gada aprīlī pieauga līdz 55,2 miljoniem latu šā gada maijā. Situācijas uzlabošanās pa mēnešiem noteica būtiski labāku fiskālo situāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos un kopbudžetā izveidojās pārpalikums 31,7 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (2 175 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (2 143,3 miljoni latu).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada janvārī-maijā kopbudžeta bilance ievērojami uzlabojās – par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā (78,7 miljons latu) un būtiski zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā (47,0 miljoni latu), ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, skaidro Finanšu ministrija. Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Šā gada piecos mēnešos izveidojies konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, taču, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, tas būtiski samazinājies – no 266,2 miljoniem eiro pērn līdz 80 miljoniem eiro šogad, informē Finanšu ministrija.

To lielā mērā noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

Šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro.

Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi.

Oktobrī konkurētspējas uzlabošanās un ārējā pieprasījuma atkopšanās atspoguļojas nozīmīgā tālākā eksporta kāpumā, kas bija pamatā arī tekošā konta pārpalikuma pieaugumam.

Latvijas Bankas dati liecina, ka šogad 10 mēnešos Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums kopumā sasniedzis 990.5 miljonus latu, tostarp oktobrī tie bija 168.8 miljoni latu.

Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Artūrs Kaņepājs norāda, ka attiecībā pret septembri, pieauga gan preču, gan pakalpojumu eksporta apjoms (attiecīgi par 12% un 10%) un o kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās līdz 7%, kas ir vislabākais rādītājs kopš eksportā krīzes laikā novērojams gada kritums.

Pakalpojumu eksporta rādītāju uzlabojuma pamatā bija finanšu pakalpojumu eksporta pieaugums. Taču jau otro mēnesi pēc kārtas nedaudz padziļinājās pārvadājumu eksporta gada kritums, kam pamatā bija zemāks kravu pārvadājumu eksports gan ar jūras, gan ar dzelzceļa transportu.

2009. gadā kopumā gaidāms mērens maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 1.3 % no IKP apjomā.

Tā prognozēja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, tādējādi secinot, ka šī prognoze nu jau atšķiras no līdzšinējās prognozes, kas bija 0.5% no IKP.

Viņš minēja, ka šobrīd maksājumu bilances tekošā konta jomā vērojams jūtams uzlabojums. Vēl 2007. gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts sasniedza 25 %, bet, tam pakāpeniski mazinoties, šā gada 1. ceturksnī kontā izveidojies pārpalikums. Saskaņā ar operatīvajiem datiem aprīlī un maijā tas pieaudzis līdz 222.6 miljoniem latu.

I. Rimšēvičs piezīmēja, ka uzlabojums vērojams visos tekošā konta posteņos, ko pamatā noteica strauja iekšzemes pieprasījuma mazināšanās.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

AS Olainfarm produktu realizācija maijā ir sasniegusi 7,11 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 651%, un Nīderlandē, kur tā palielinājusies par 500%. 2015.gada maijā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Šveici. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi maijā bija Krievija, Nīderlande, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada maijā veidoja 1,3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada maijā bija 0,2 miljoni eiro, kas ir par 43% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols maijā produkciju realizēja piecās Eiropas valstīs.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā februārī atkal bijis pārpalikums 0.7 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Bankas dati.

Arī janvārī tekošajā kontā bija pārpalikums 0.5 miljonu latu apmērā, un šāda situācija nebija novērota vismaz kopš 2000. gada.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo samazinājies gandrīz sešas reizes un februārī bija 6.1 miljons latu. Finanšu konta negatīvais saldo sasniedzis 122.5 miljonus latu, pretstatā janvārim, kad tā pozitīvais saldo bija 79.7 miljoni latu.

Db.lv jau ziņoja, ka maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja samazināties un pagājušā gada 4. ceturksnī bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP.

Gada laikā pakāpeniski samazinoties, pagājušajā gadā kopumā tekošā konta deficīts sasniedza 2005. gada līmeni – 12.6 % no IKP. 2006. un 2007. gadā tas bija 22.5 % no IKP. Tekošā konta uzlabošanos galvenokārt noteica preču negatīvā saldo attiecības sarukums pret IKP, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas Savienības tekošā konta pārpalikums sasniedzis 35,9 miljardus eiro jeb 1,1% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pirmajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums sasniedza 5,9 miljardus dolāru jeb 0,2% no IKP.

Otrajā ceturksnī ES preču konts atkal sasniedza pārpalikumu 19,9 miljardu eiro apmērā, salīdzinot ar 10,6 miljarduem eiro iepriekšējā ceturksnī. Savukārt pakalpojumu konta pārpalikums nedaudz saruka – no 39,9 miljardiem eiro līdz 36,5 miljardiem eiro. Ienākumu konta deficīts saruka no 9,1 miljarda eiro līdz 5,7 miljardiem eiro, savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts saglabājās aptuveni esošajā līmenī.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās 32,3 miljonu latu pārpalikums, kas ir 0,8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Samazinoties Igaunijas patērētāju interesei par importētajām precēm, valsts tekošā konta deficīts pērn sarucis līdz 9.2 % no IKP, vēsta InteractiveInvestor.com.

«Globālās ekonomiskās krīzes pēkšņā padziļināšanās un iekšzemes pieprasījuma samazināšanās pērn vērā ņemami ietekmējusi tekošā konta deficītu,» teikts Igaunijas centrālās bankas paziņojumā.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī tekošā konta deficīts Igaunijā bija sarucis līdz 5.5 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs kopš 2004.gada, kad deficīts bija vien 4.7 %.

Augstākais tekošā konta deficīts Igaunijā bijis 2007.gada pirmajā ceturksnī, kad tas sasniedza 23.9 % atzīmi.

Tādu pašu globālo norišu rezultātā turpina samazināties arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo un pagājušā gada 4. ceturksnī tas bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informē Latvijas Banka.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.