Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Varšavā ceturtdien vairāki simti taksometru lēni brauca cauri pilsētas centram, to vadītājiem protestējot pret «Uber» un citiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurus licencēto taksometru uzņēmumi vaino negodīgā konkurencē.

Tradicionālo taksometru operatori norāda, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji nepilda prasības, kas tiek izvirzītas licencēto taksometru operatoriem, kā arī nemaksā nodokļus.

Taksometru vadītāji arī pulcējās pie Tieslietu ministrijas un iesniedza vēstuli ar prasību pieņemt normatīvos aktus, kas regulētu kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju darbību.

«Varšavā ir 12 500 legālo taksometru un apmēram 8000 līdz 9000, kas strādā «Uber», «Taxify» un vēl pārdesmit līdzīgiem uz lietotnēm balstītiem operatoriem,» ziņu aģentūrai AFP sacīja Varšavas Taksometru vadītāju arodbiedrības vadītājs Jaroslavs Iglikovskis.

Viņš apgalvoja, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju dēļ licencēto taksometru vadītāji zaudējot trešdaļu ieņēmumu darba dienās un līdz 70% ieņēmumu brīvdienās.

Vēlmi sakārtot taksometru nozari vērtē pozitīvi, tomēr nav pārliecības, vai priekšlikumi efektīvi darbosies arī reālajā dzīvē.

Valdības sēdē šodien tiks skatīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ietver arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumus taksometru nozares sakārtošanai. Pirmais no regulējumiem definēs, ka mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību iespējams izsaukt taksometru ar balto numuru, ir nevis parastas interneta platformas, bet komersanti, kas sniedz taksometra pakalpojumus. Tas nozīmēs, ka uz mobilajām aplikācijām attieksies reģistrēšanas nosacījumi un platformai būs jāpakļaujas noteiktām prasībām un kontrolēm.

Grozījumi arī paredz paaugstinātas prasības pie starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem – lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām un ostām. Taksometru kompānijām būs iespēja noteikt konkrētu pārvadājuma cenu no šiem infrastruktūras objektiem. Pasažieris norēķinu varēs veikt arī ar īpašu kuponu, ko būs iespēja iegādāties vai nu tam paredzētā interneta vietnē, vai tirdzniecības vietās konkrētajos objektos.

Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.

Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.

Fragments no intervijas

Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?

Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.

Līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas attiecas tieši uz piemērojamo sodu sistēmu par veiktajiem pārkāpumiem, Autotransporta direkcija sadarbībā ar Rīgas domes Kontroles dienestu plāno pastiprināt kontroles pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili, tai skaitā taksometru, jomā.

1. jūlijā spēku zaudēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un spēkā stājās grozījumi Autopārvadājumu likumā, papildinot to ar sadaļu par sodu piemērošanu autopārvadājumu jomā pārkāpumu gadījumā.

Grozījumi paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam var piemērot naudas sodu no 10 līdz 130 eiro, ja vadītājs nav reģistrējies Taksometru vadītāju reģistrā, bet nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili; ja tas sniedz pakalpojumu, izmantojot nereģistrētu tīmekļvietni vai mobilās lietotni; brīdinājumu vai norādīto naudas sodu var piemērot arī tad, ja vadītājs pārkāpj pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili, tai skaitā taksometru, jomas noteikumus, neievēro aizliegumus vai nenodrošina atbilstošu transportlīdzekļa aprīkojumu.

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes taksometru pārvadātājam SIA "Red Cab", kas Rīgas lidostas slēgtajā zonā varēs atsākt sniegt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, informē Rīgas plānošanas reģionā.

Pārvadātājam izsniegtas speciālās licences kartītes 11 transportlīdzekļiem.

Tādējādi "Red Cab" un divu pārvadātāju apvienība "TaksiLV" un "X-Taxi" ir tie pārvadātāji, kas nodrošina Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības un drīkst veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru Rīgas lidostā, atrodoties tās slēgtajā zonā.

Kopumā tiesības apkalpot pasažierus lidostā jūlijā ir izsniegtas 87 taksometriem, kas pārstāv "Red Cab", "TaksiLV" un "X-Taxi".

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš norāda, lai cīnītos ar nelegālo taksometru problēmu lidostā un nepamatoti augstajām braukšanas maksām, regulējums nosaka, ka slēgtajā lidostas zonā var uzturēties un uzņemt pasažierus tikai tie transportlīdzekļi, kas ir saņēmuši speciālās licences kartītes.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecību Latvijā turpmāk vadīs Kārlis Ķezberis. Taxify tuvākā prioritāte Latvijā ir sadarbība ar valsts iestādēm, ietekmes pusēm un sabiedrību, lai sakārtotu situāciju ar esošo regulējumu, kas šobrīd būtiski ierobežo pakalpojuma pieejamību, informē K. Ķezberis.

K. Ķezberim ir vairāk nekā septiņu gadu pieredze biznesa vadības un finanšu konsultācijās dažāda veida industrijās, t.sk. loģistikā, ražošanā, mazumtirdzniecībā, finanšu un publiskajā sektorā. Viņa iepriekšējais amats bija konsultāciju uzņēmumā Deloitte.

K. Ķezberis pārņems pienākumus no līdzšinējā vadītāja Jura Krūmiņa, kurš turpinās strādāt Taxify galvenajā mītnē Tallinā jaunā amatā.

«Ir būtiski uzlabot privāto vadītāju regulējumu, kas dotu iespēju iedzīvotājiem gūt papildu ienākumus savā brīvajā laikā, izmantojot tos auto, kas jau ir ielās. Esošie noteikumi aptur nozares attīstību, ierobežo vadītāju vēlmi iesaistīties pārvadājumos ar savu privāto auto lielās birokrātijas, papildu izmaksu un skaidrās naudas maksājumu ierobežošanas dēļ. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visā taksometru nozarē pēdējo nedēļu laikā ir manāmi samazinājies pieejamo vadītāju skaits un attiecīgi arī pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem,» skaidro K. Ķezberis.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) izsniedzis arī pirmās atļaujas «Baltic Taxi» transportlīdzekļiem pasažieru pārvadājumu veikšanai lidostā «Rīga», informē RPR pārstāve Inese Ozoliņa.

Rīgas plānošanas reģions kopumā ir izsniedzis jau 86 speciālās licences kartītes pasažieru pārvadājumu veikšanai no starptautiskās lidostas «Rīga». Atļauju pārvadājumiem lidostas slēgtajā zonā saņēma arī zīmols «Baltic Taxi», zem kura apvienojušies 28 pārvadātāji. Atļaujas piešķirtas pirmajām 23 šīs apvienības automašīnām.

Šī ir otrā pārvadātāju apvienība, kas izpilda Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības, kas stājās spēkā šī gada 15.septembra. SIA «Red Cab lidosta» un AS «Rīgas Taksometru parks» veidotajai pārvadātāju apvienībai pagājušajā nedēļā izsniegtas 63 speciālās licences kartītes.

Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs: «Speciālās licences kartītes uz doto brīdi kopumā izsniegtas 86 automašīnām, bet to skaits tikai pieaugs, jo abas pārvadātāju apvienības jau ir informējušas, ka kārto formalitātes arī vēl citiem transportlīdzekļiem.»

Regulējuma pilnveidošanā Latvija joprojām nemāk strādāt ātri un efektīvi, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kurai šī ir pēdējā diena amatā.

"Mēs valstī joprojām nemākam strādāt ātri, efektīvi. Mēs svarīgas lietas atbīdām augstos plauktos un risinām ļoti maznozīmīgus jautājumus. (...) Šajos astoņos gados amatā esmu redzējusi, cik lēni top likumi, un cik daudz iebildumu tiek ņemts vērā, kam nav nekādas argumentācijas. Tas bremzē arī nozaru attīstību," teica Ābrama, piebilstot, ka šajā gadījumā nerunā par risinājumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

KP priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka Latvijā vairākos regulējumos ir iestrādātas barjeras godīgai konkurencei, taču ierēdņi nesaprot, kur ir problēma. "Netiek skatīts kopsakarā klienta, patērētāja ieguvums un godīga konkurence," minēja Ābrama.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Taksometru pakalpojumiem kopš marta vairs nav tarifu «griestu». Taksisti atzīst, ka policija nereti šķir strīdus par pakalpojuma maksu taksometros, kuri ved klientus no lidostas Rīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju jau paguvuši kritizēt ne vien nesamērīgi dārgus braucienus piedzīvojušie klienti, bet arī ministri un Konkurences padome. Lidostas teritorijā uzrunātie taksisti DB uzsvēra, ka strādā godprātīgi un samaksu prasa atbilstoši, bet jukās vainojami politiķi un birokrāti.

Pirmā taksometru rinda sākas krietni pirms starptautiskās lidostas Rīga, un tajā stāv visdažādāko uzņēmumu taksisti. Vairumā gadījumu tie ir mazie uzņēmēji, dažkārt pats uzņēmuma īpašnieks ir arī taksometra vadītājs.

Otrajā rindā, kas parādās tikai lidostas Rīga teritorijā, stāv Baltic taxi un Red Cab taksometri. Uz durvīm rakstītie izcenojumi rindā neatšķiras, un tā sarūk mazliet ātrāk. Otrās rindas taksistiem nav laika runāt, jo jāuzņem klienti.

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes SIA "Welltaxi" taksometriem, kas pasažieru komercpārvadājumus starptautiskajā lidostā "Rīga" veiks ar preču zīmi "TaksiLV", informēja Rīgas plānošanas reģionā.

Šobrīd speciālās kartītes piešķirtas 13 "TaksiLV" automašīnām, bet to skaits drīzumā varētu pieaugt, jo pārvadātājs kārto dokumentus par vēl citiem transportlīdzekļiem.

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš norādīja, ka pašreiz taksometra pakalpojumu starptautiskās lidostas "Rīga" slēgtajā zonā var veikt trīs pārvadātāji vai to apvienības, kopumā nodrošinot vairāk nekā 130 transportlīdzekļu. "Trīs pārvadātāji jau nozīmē konkurences paplašināšanu lidostā," viņš atzīmēja.

Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības darbībai lidostā "Rīga", kas stājās spēkā šogad septembrī, izpildījušas un atļauja pārvadājumiem lidostas slēgtajā zonā iepriekš izsniegta arī SIA "Red Cab lidosta" un AS "Rīgas taksometru parks" apvienībai, kā arī "Baltic Taxi", ar kuras zīmolu strādā 28 pārvadātāji.

Sākot no šīs nedēļas līdz vasaras lidojumu sezonas beigām, 27.oktobrim, starptautiskās lidostas «Rīga» īstermiņa stāvvietā P1 pasažieri un lidostas viesi pirmās 10 minūtes savu auto varēs novietot bez maksas.

Jaunā kārtība paredz, ka neatkarīgi no tā, vai pasažieri ir plānots sagaidīt vai pavadīt, ikviens transportlīdzekļa vadītājs uz laiku līdz 10 minūtēm var bez maksas novietot savu auto īstermiņa stāvvietā P1, kas atrodas pretī lidostas pasažieru terminālim. Izmaiņas neattiecas uz to P1 stāvvietas daļu, kas atrodas tiešā termināļa tuvumā. Lai auto novietotu tur, joprojām būs spēkā līdzšinējā maksa: 1,50 eiro par pirmajām 30 minūtēm.

Izmaiņu mērķis ir motivēt pasažieru sagaidītājus un pavadītājus un lidostas viesus vairāk izmantot P1 stāvvietu, tādējādi atslogojot piebrauktuvi pie izlidošanas termināļa, kur, pieaugot pasažieru plūsmai tā saucamajās pīķa stundas, var veidoties īslaicīgi sastrēgumi. Piebrauktuves noslodze palielinājusies arī kopš izmaiņām taksometru tarifos, kam vairs nav noteikti cenas griesti, un līdz ar to arvien vairāk pasažieru izvēlas doties uz lidostu ar savu privāto transportu vai arī ielidojot izsauc konkrētu taksometru pakalpojumu sniedzēju.

Taksometru izsaukšanas platforma Taxify No 1. augusta darbosies arī Liepājā, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā iedzīvotāju aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc ātra un ērta pārvietošanās veida ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos. Šobrīd aplikācija jau vairāk nekā gadu veiksmīgi darbojas Daugavpilī.

Standarta iekāpšanas tarifs Liepājā būs 0,99 eiro, cena par kilometru 0,49 eiro/km, bet gaidīšana 0,15 eiro minūtē. Augstāka pieprasījuma brīžos aplikācijā darbosies dinamiskās cenas tarifs.

«Taxify klientu skaits Rīgā ik mēnesi turpina pieaugt, un ienākšana arī citos Latvijas reģionos ir tikai loģisks nākamais solis. Liepāja ir dinamiska piejūras pilsēta ar lielu tirgus potenciālu, kur ikdienā dzīvo gandrīz 70 tūkstoši iedzīvotāju. Vasaras mēnešos tā ik gadu piesaista arī virkni tūristu ne tikai no citām Latvijas pilsētām, bet arī no tuvākām un tālākām valstīm. Ņemot vērā esošo pieprasījumu, aplikācijā pieejamo taksometru skaits ar laiku tiks palielināts, piesaistot arī privātos vadītājus,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Līdzīgi kā Carguru, arī CityBee kopš oktobra sākuma Rīgā piedāvā vieglo auto koplietošanas pakalpojumu.

Sākumā galvaspilsētā būs pieejamas 200 CityBee koplietošanas automašīnas, un ar laiku to skaits tiks palielināts. «Braucieni ar CityBee būs aptuveni par 40% lētāki, salīdzinot ar taksometru pakalpojumiem, un par 10 līdz 15% lētāki par Carguru,» apgalvo Luks Īla (Lukas Yla), CityBee vadītājs. Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs nav informēts par CityBee cenas un tarifu sistēmu, tāpēc, nesalīdzinot divus pakalpojumu sniedzējus, norāda, ka viņam ir prieks, ka kaimiņi lietuvieši redz lielu potenciālu auto koplietošanai Rīgā un izvēlas mūsu valsti kā tirgu, kurā darboties. «Uzskatu, ka tas ir labs signāls šim segmentam kopumā. Mēs no savas puses turpināsim iet dziļāk IT risinājuma attīstībā, piedāvājot arvien labāku un ērtāku servisu lietotājiem. Carguru jaunā versija ir tikai divus mēnešus veca, un mums padomā ir daudz kas, ar ko pārsteigt lietotājus un konkurentus,» sola V. Reskājs.

Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Eiropas kopbraukšanas platforma Taxify maina savu nosaukumu uz Bolt, kā arī ievieš jaunu logotipu, informē uzņēmumā.

Izmaiņas pietuvina zīmola identitāti atbilstoši uzņēmuma vīzijai un redzējumam par transporta nozari kopumā, kas šobrīd piedāvā ne tikai taksometra pakalpojumus, bet arī koplietošanas motociklus un elektriskos skūterus.

«Taxify uzsāka savu darbību pirms pieciem gadiem, un mūsu uzdevums bija padarīt pilsētas transportu ērtāku un pieejamāku. Mūsu pirmais produkts bija taksometru kopbraukšanas platforma, kas uzņēmumam arī deva sākotnējo nosaukumu. Gūstot panākumus un paplašinot piedāvājumu, mēs esam pārauguši arī uzņēmuma zīmolu un nosaukumu. Ņemot vērā mūsu mērķi un ambīcijas risināt transporta problēmas arvien plašākā mērogā, vēlamies, lai zīmols atspoguļotu uzņēmuma nākotni, nevis pagātni. Mūsu jaunais nosaukums Bolt simbolizē ātru un vieglu kustību: to kādai, mūsuprāt, ir jābūt pilsētas pārvietošanās pieredzei, neatkarīgi no tā, vai pārvietošanās notiek ar auto, sabiedrisko transportu vai skūteri. Kā arī tas uzsver mūsu pārliecību, ka nākotnē sabiedrība izmantos elektriskus transporta līdzekļus», uzsver uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Transporta izsaukšanas platforma Bolt uzsākusi darbību arī Krievijā, nodrošinot pakalpojumus valsts otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, informē uzņēmumā.

Krievijā kopbraukšanas platforma Bolt piedāvās alternatīvu vietējai taksometru aplikācijai Yandex.

«Krievija ir strauji augošs tirgus mūsu nozarē, un kopbraukšanas platformas Bolt pakalpojumi Sanktpēterburgā dos lielāku izvēli gan klientiem, gan autovadītājiem. Mēs esam priecīgi sadarboties ar Krievijas pilsētām, lai palīdzētu atrisināt pilsētas transporta problēmas,» stāsta Jevgēnijs Belusovs (Jevgeni Beloussov), Bolt vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Bolt uzņēmuma attīstībā ir piesaistījis 175 miljonus ASV dolāru, lai veicinātu paplašināšanos visā Eiropā un Āfrikā. Pavisam nesen uzņēmums uzsāka pakalpojumu nodrošināšanu arī Somijā, Zviedrijā un Horvātijā. Šobrīd Bolt piedāvā arī elektrisko skūteru pakalpojumus Parīzē un Madridē, kā arī paziņoja par plāniem uzsākt pārtikas piegādes servisu visos uzņēmuma galvenajos tirgos.

Tehnoloģiju magnāts miljardieris Īlons Masks ceturtdien prezentēji pašbraucošu robotaksi, prognozējot, ka tas būs pieejams lietotājiem līdz 2027.gadam.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" vadītājs apgalvoja, ka pilnībā elektriskā automašīna, kurai nav stūres vai pedāļu, maksās mazāk nekā 30 000 ASV dolāru. Tai būs bezvada uzlāde, un tā būs "desmit līdz 20 reižu drošāka" nekā cilvēka vadītas automašīnas.

Masks aicināja domāt par šo nākotnes taksometru kā par mazu atpūtas telpu. "Jūs vienkārši sēžat ērtā mazā salonā, un jūs varat darīt visu, ko vēlaties (..) un, kad izkāpjat, jūs esat galamērķī," studijas "Warner Brothers" laukumā netālu no Losandželosas pavēstīja Masks.

Viņš atklāja, ka "Tesla" jau ir izgatavojusi 50 šādus auto, un uzņēmums plāno nākamgad Teksasā un Kalifornijā sākt "pilnībā autonomu, neuzraudzītu" braukšanu ar esošajiem modeļiem un pēc tam pāriet uz tā dēvētā kibertakša ražošanu.