Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.
Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.
Fragments no intervijas
Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?
Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.
Vai nebaidīja tas, ka nozare nav tā sakārtotākā?
Nedaudz baidīja. Tai pat laikā pozīcija, kurā šobrīd esmu, ir pietiekami lemtspējīga par to, kā šo pakalpojumu sniedzam Latvijā. Mans uzdevums ir rūpēties, lai nozare tiek sakārtota.
Kas šobrīd notiek nozarē?
Vispirms būtu jārunā par pasažieru pārvadājumu regulējumu, kas stājās spēkā no šā gada jūnija, kā rezultātā tehniski tiek sniegta iespēja cilvēkiem piepelnīties brīvajā laikā, braucot ar savu auto, tomēr praktiski regulējums uzstāda daudz prasības, kuras ir jāizpilda. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi privātie šoferi nobijās un pārtrauca savu darbību. Sekas tam bija tādas, ka no jūnija pasažieri izjuta šo trūkumu, kas rezultējās ilgākā mašīnu gaidīšanas laikā. Esošais regulējums nav labākais, kāds varētu būt, bet mēs strādājam, lai rastu risinājumus, kas varētu palīdzēt vadītājiem. Piemēram, konsultēt viņus, kā izveidot un reģistrēt uzņēmumu un palīdzēt veikt šo reģistrācijas procesu.
Ar cik lielām izmaksām vadītājiem jārēķinās?
Autotransporta direkcijā ir jāsamaksā aptuveni 160 eiro un 3,59 eiro par mašīnu, plus vēl uzņēmuma reģistrēšanas izdevumi. Ja pats cilvēks pēc tam veic grāmatvedības uzskaiti, tad tas ir par brīvu, bet, ja tiek piesaistīts ārpakalpojums, tad jārēķinās vēl arī ar šiem izdevumiem. Kopumā summas sakrājas diezgan lielas.
Vai ieguldījums galu galā nepārsniedz ieguvumu?
Tā ir, jo privātais vadītājs papildus nobrauc vidēji 10 līdz 20 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka potenciālie ieņēmumi ir samērā zemi, bet prasības augstas, līdz ar to vairums cilvēku to nedarīs. Savukārt, ja šo pakalpojumu sniedz taksometrs, tas varētu būt izdevīgi, jo taksometru vadītāji brauc līdz pat 12 stundām dienā.
Cik daudzi privātie šoferi pēc regulējuma izmaiņām ir nolēmuši kārtot licences un reģistrēties?
Vadītāji, kuri brauc ar savu privāto auto, šobrīd ir mazākumā. Vairāk ir taksometru. Mēs cenšamies strādāt, lai šis skaits pieaugtu.
Vai ministrija un citas atbildīgās iestādes jūsos ieklausās?
Mums labpatīk domāt, ka mūsu viedoklis tiek ņemts vērā. Pēdējais piemērs ir sēde, kur tika lemts par administratīvo sodu palielināšanu, kurā tika uzklausīts arī mūsu viedoklis, ka sodi būtu nesamērīgi.
Kā kopumā redzi kopbraukšanu Latvijā?
Pamatprincips ir tāds, ka kopbraukšanai jābūt ērtai. Mērķis nav aizvietot taksometru nozari, bet gan izmantot brīvo resursu. Proti, iedzīvotājiem ir brīvs transports un laiks. Kopbraukšanā tas tiek izmantots, lai gūtu papildu ienākumus un lai nodrošinātu pakalpojumu citiem, kam tas ir nepieciešams. Vai to var izdarīt vienkāršoti? Kaut kādā mērā var, piemēram, Lietuvā un Igaunijā šoferi var darboties arī kā pašnodarbinātie, Latvijā šobrīd nav šādas iespējas. Te ir jābūt uzņēmumam, trim licencēm, un tad var nodarboties ar šī pakalpojuma sniegšanu.
Visu rakstu Taxify: Regulējums ir pārāk smagnējs lasiet piektdienas, 6.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!