"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

2018. gadā SEB banka studentiem piešķīrusi 1517 aizdevumus ar valsts galvojumu par 9,4 miljoniem eiro.

No piešķirtajiem aizdevumiem 85% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 15% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija 6000 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Arī šogad SEB banka ir vienīgā banka, kas piedāvā studentiem aizdevumus ar valsts galvojumu. Studentiem, kuri mācās klātienē vai neklātienē, ir iespēja pieteikties studiju kredītam, kas paredzēts mācību maksas segšanai. Turklāt klātienes studentiem ir iespēja pieteikties arī studējošā kredītam, kas paredzēts ikdienas tēriņiem. Šogad studējošā kredīta maksimālā summa ir 344 eiro mēnesī (kas, saskaņā ar MK noteikumiem, ir 80% no minimālās algas).

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Šodien valdība arī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.

Vienkāršākas procedūras studiju kredīta saņemšanai, īsāks kredītu pieteikumu izskatīšanas laiks, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – šādi nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau 2020. gada 1. aprīlī, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai to īstenotu, valdība šodien, 2019. gada 8. oktobrī, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. Likuma grozījumu mērķis ir ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu. Tas paredz jaunu studiju un studējošā kredīta veidu – no kredītiestāžu līdzekļiem, kas tiktu garantēts no valsts budžeta, vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Ministru kabinetam arī līdz 2020. gada 1. aprīlim būs izdod Augstskolu likuma 79. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi.

Studiju vai studējošā kredītus ar valsts galvojumu 2017. gadā saņēma gandrīz 1600 studenti – kopumā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro piešķirti studentiem, kuri devās mācīties uz ārzemēm, informē SEB bankā .

Populārākās mērķa valstis ir Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, liecina bankas sniegtā informācija.

No pērn piešķirtajiem aizdevumiem, 36 bija kredīti studiju maksas segšanai, bet 44 – ikdienas tēriņu segšanai ārzemēs. Apmēram trešdaļu no aizdevumiem saņēmuši jaunieši, kuri devušies mācīties uz Lielbritāniju. Ārzemju skolās jaunieši izvēlas ļoti dažādas nozares – medicīna, māksla, finanses, datorzinātnes, komunikācija un citas specialitātes.

«Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas, Latvijā aptuveni 40% vietu augstskolās ir tiek apmaksātas no valsts budžeta, bet pārējiem studentiem par mācībām ir jāmaksā pašiem. Arī ārzemēs ir augstskolas, kuras uzņem studentus no Latvijas uz bezmaksas vietām, un ir skolas, kur ir jāmaksā. Mēs uzskatam, ka mācību maksai nav jābūt šķērslim apgūt tieši to specialitāti, ko jaunieši vēlas. Studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir izdevīgāka procentu likme, kā arī atmaksas atvieglojumi, ko studenti arī aktīvi izmanto. Viens no visbiežāk izmantotajiem atvieglojumiem ir iespēja atlikt kredītā atmaksu, ja jaunietis turpina mācības,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Janvāra beigās Finanšu ministrijā notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē Valsts kase.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 «Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu» un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem «Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Nākamnedēļ, 22.februārī Finanšu ministrijā, Rīgā, Smilšu ielā 1, Ministres zālē plkst.14 notiks atkārtota izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē FM.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 »Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu« un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Jāatzīmē, ka 31. janvārī, Finanšu ministrijas rīkotā izsole kredītiestādēm par tiesībām 2018. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu tika izbeigta bez rezultātiem.

Izsolē piedalījās viens dalībnieks – SEB banka, bet tās piedāvātā procentu likme pārsniedza noteikto maksimāli pieļaujamo likmes apmēru studiju un studējošo kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, līdz ar to izsole tika izbeigta bez rezultātiem.

Pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā FM rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – AS SEB banka, kura saņēma tiesības izsniegt aizdevumus par kopējo summu 25,2 miljoni eiro, savukārt tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu SEB banka saņēma par kopējo summu 10,757 miljoni eiro. Arī iepriekšējā gadā tiesības kreditēt studentus ar valsts galvojumu bija šai pašai bankai. Kā stāsta AS SEB banka Komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, 2016. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1817 kredītus par 9,11 miljoniem eiro, no kuriem 83% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 17% – studējošo kredīti ikdienas tēriņiem.

Latvijas ģimenes ar bērniem galvojumu programmas ALTUM ietvaros var pretendēt uz valsts atbalstu mājokļa iegādei. Kopš 2015. gada, kad sāka darboties programma, valsts galvojumu saņēmušas vairāk nekā 8400 ģimenes, kurās ir vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Garantiju kopējais apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta bankās, pārsniedz 500 miljonus eiro.

ALTUM statistika rāda, ka lielākā daļa – aptuveni 61% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 7% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem. Vairums ģimeņu (96%) valsts galvojumu izmanto gatava mājokļa iegādei, un tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.

ALTUM garantija bankas aizdevumam nepieciešamo pirmo iemaksu samazina vidēji par 6 - 7 tūkstošiem eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa. Tas palīdz ģimenei mājokli iegādāties uzreiz, netērējot vairākus gadus pirmās iemaksas sakrāšanai.

«Tas, ka iedzīvotājam pieder mājoklis, teorētiski nozīmē, ka viņš praktiskā, finansiālā un emocionālā ziņā ir motivēts arvien vairāk investēt savā izaugsmē, savā ģimenē, arvien stabilāk iesakņojoties savā valstī. Tas ir vērā ņemams faktors uz joprojām esošā aizbraucēju skaita fona,» uzskata Pauls Miklaševičs, BlueOrange Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors. «Iespējams, ka arī šajā kontekstā valsts līmenī ir vērts skatīties arī uz citiem risinājumiem, piemēram, piemērot nodokļu atvieglojumus tiem, kas iegādājas savu pirmo mājokli. Teorētiski tas varētu būt spiediens uz aplokšņu algām un būtu stimuls deklarēt augstākas algas,» norāda P. Miklaševičs.

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.