"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts galvojumu izsniegšanu, taču nesen pieņemtais jaunais kreditēšanas modelis nākotnē varētu interesi palielināt.

Šā gada aprīlī valdība pieņēma jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, kas paredz vienkāršotas procedūras tā noformēšanai un saņemšanai, un to būs iespēja saņemt bez otrā galvotāja, kā arī būs iespējams noslēgt kredīta līgumu attālināti.

Paredzēts, ka turpmāk galvojumu sniegs finanšu institūcija "Altum" portfeļa garantijas instrumenta veidā un būs vienkāršotas procedūras, kā rezultātā būs paātrināta kredītu saņemšana. Maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā, un paredzams, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt ap 2000 šādu kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdzšinējā sistēma noteica, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu, atgādina IZM. Lai saņemtu kredītu, bija nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem ir grūti nodrošināt.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja pielāgot savu biznesu atbilstoši mērķa tirgum un resursiem, kas tobrīd ir pieejami, uzskata Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle.

Jebkuram uzņēmējam ir jāspēj novērtēt procesus no malas, atzīt kļūdas un mainīt virzienu, ja tas ir nepieciešams, uzskata S.Kotlere, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes pamatā ir arī atklātībai. Katrā darbībā uzņēmējam ir jābūt godīgam gan pret savu komandu, un klientiem, gan pret investoriem un sadarbības partneriem, spriež Nectaro vadītāja, uzsverot, ka biznesiem Latvijā nav jābaidās kļūt lielākiem. Uzņēmējiem ir jāizvirza augstākas ambīcijas un jāuzņemas lielāki riski, tā radot jaunas iespējas sava biznesa attīstībai, norāda S.Kotlere.

Izvēlas citu virzienu

Mana kaislība ir zirgi, tāpēc jau kopš bērnības sapņoju par savu rančo, kurā dzīvotu desmitiem zirgu, atminas S.Kotlere, piebilstot, ka šis sapnis nav zudis joprojām. “Šobrīd tas ir atlikts no kad izaugšu liela uz kad būšu pensijā. Patiesībā, jau kopš bērnības labprāt esmu uzņēmusies vadīt un organizēt pasākumus, kā arī komunicēt ar lielākām cilvēku grupām. Līdz ar to nedomāju, ka mana nonākšana augstas konkurences korporatīvajā vidē ir pārsteigums kādam, kurš mani pazina bērnībā,” teic S.Kotlere, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas Preiļos, vēlējās savu laimi izmēģināt Rīgā.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.