Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.
Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.
Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Pagājušajā gadā tika piešķirti 1500 valsts galvotu studiju un studējošā kredīti. 30% no pretendentiem nesaņēma cerēto studiju kredītu, jo neatbilda prasībai par otro galvotāju. Par to no studējošo puses saņemta kritika, sacīja Laipniece.
«Tie ir pieauguši cilvēki, kuri var stāties laulībā, iet vēlēt un pirkt ieroci, viņiem nevajadzētu otro galvotāju, jo tās nav ļoti lielas summas, kā piemēram hipotekārajā kredītā vai patēriņa kredītā,» uzsvēra Laipniece.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja, kas uzraudzīs iepriekš piešķirtos studiju kredītus un kāda likumdošana attieksies uz tiem. Laipniece paskaidroja, ka iepriekšējos kredītus administrēs Studiju un zinātnes administrācija (SZA) un attiecībā uz tiem saglabāsies iepriekšējā likumdošana, bet gadījumā, ja SZA atteiksies, ministrija to uzdošot kādai pakļautības iestādei, kas to darīs, kamēr tiks atmaksāti visi iepriekš izsniegtie kredīti.
IZM pašlaik gatavo atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem par jauno koncepciju, pēc kā sūtīs to otrreizējai saskaņošanai. Pēc tam tā tiks iesniegta Ministru kabinetā. Saeimas komisijas deputāti tika aicināti šo koncepciju atbalstīt.
Laipniece sacīja, ka jaunā sistēma sāktu darboties 2020.gada 1.aprīlī.