Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Starptautiskā vidusskola Ekziperī (Exupery International School) Latvijas un citu valstu skolēniem piedāvā 10 stipendiju vietas skolā.

Saskaņā ar stipendiju programmas noteikumiem tiks piešķirtas 10 stipendijas skolēniem no Latvijas un citām valstīm mācībām skolā pēc starptautiskajām programmām IB (International Baccalaureate) un Advanced Levels. Stipendijas tiks piešķirtas gan skolas-pansijas, gan dienas skolas audzēkņiem.

"Mūsu programmas mērķis ir dot apdāvinātiem vidusskolēniem iespēju iegūt kvalitatīvu starptautisko izglītību neatkarīgi no ģimenes finansiālā stāvokļa. Ja pusaudzis ir talantīgs un motivēts zināšanu meklējumos, mēs ar prieku piedāvāsim viņam stipendiju mācībām mūsu skolā ar segumu līdz 100%. Lai piedalītos programmā, jāiesniedz pieteikums, kas tiks izskatīts konkursa kārtībā," saka skolas direktors Dmitrijs Vinogradovs.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

Latvijas Universitātes (LU) fonds no uzņēmuma "MikroTik" saņēmis ziedojumu viena miljona eiro apmērā Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pārstāvēto zinātņu nozaru atbalstam, informē LU.

Uzņēmums ir LU fonda mecenāts jau kopš 2011.gada, sniedzot atbalstu studentu stipendijām, kā arī finansējot nozīmīgus pētniecības projektus un pētnieku darbu, tai skaitā iekārtu iegādi.

LU platīna mecenāts līdz šim ir atbalstījis stipendijas septiņiem topošajiem fizikas skolotājiem, 34 doktoranti ir saņēmuši atbalstu trīs gadu garumā augstvērtīgu promocijas darbu izstrādei eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, 29 izcilības stipendijas saņēmuši topošie bioinformātikas speciālisti, kas specializējas bioinformātikas un molekulārās bioloģijas virzienā.

Atbalsts tiek nodrošināts arī pētniekiem, dodot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Līdz šim ir atbalstīti 127 pētniecības projekti.

Ministru kabinets (MK) 12.novembrī noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums - to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga "World’s Universities with Real Impact" (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā.

RTU ierindojusies 31. vietā, uzlabojot savu pērnā gada sniegumu, un šis ir labākais rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo šajā kategorijā pirmajā piecdesmitniekā nav izdevies iekļūt nevienai citai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātei. Kopumā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu.

Reitinga kategorijā Uzņēmējdarbības gars īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. Šī programma tika atklāta 2019. gadā, izmantojot pašas universitātes un Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, kas ļauj studentiem saņemt stipendijas par piedalīšanos jaunradi veicinošajās aktivitātēs. Trīs gadu laikā plānots biznesa ideju attīstībā ieguldīt ap 400 tūkstošiem eiro, bet stipendijās – 1,2 miljonus eiro.

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes ir gatavas atvērt maksājumu kontus Ukrainas bēgļiem, informē Latvijas Finanšu nozares asociācijā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ikvienam bēglim ir tiesības uz pamatkontu. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina klientam iespēju ieskaitīt tajā darba algu, pensiju, valsts pabalstus, mācību iestādes stipendijas un citus maksājumus, kā arī iespēju izņemt skaidru naudu kredītiestādē vai bankomātos, veikt pārskaitījumus, piesaistīt maksājumu karti un veikt norēķinus ar to.

Atbalstot Ukrainas tautu, vairākas bankas ir ieviesušas atvieglotu kārtību norēķinu konta un maksājumu kartes noformēšanai Ukrainas bēgļiem, kas Latvijā atraduši drošu patvērumu. Tāpat ir bankas, kurās konta pieteikuma izskatīšana un tā atvēršana, kā arī maksājumu kartes izsniegšana un lietošana ir bez komisijas maksas.

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Satrauc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) paustais LTV raidījumā Rīta panorāma par fizikas mācīšanu jeb patiesībā tā īsti nemācīšanu skolās.

Tas, ka tuvākajā laikā, beidzot skolu, eksāmens fizikā netiks noteikts kā obligāts, bija jau sagaidāms, taču šajā gadījumā, var teikt, pat šokēja tas, ar kādu attieksmi nozares augstākā politiskā vadītāja par to runāja.

Negribīgi, tā teikt, aizfutbolējot risinājumus kaut kad tālā nākotnē. Esot citas svarīgākas lietas, un nevarot jau tā, ka, “kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies... Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs”. Un vēl: “Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” pauda Muižniece.