Par jauno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru ievēlēts augstskolas zinātņu prorektors Tālis Juhna, informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Juhna saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi. Otrs kandidāts - RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš - attiecīgi saņēma ievērojami mazāku balsu skaitu.

Par zinātņu prorektoru Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Pateicoties SIA «Mikrotīkls» 500 000 eiro ziedojumam, piecas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas šogad varēs iegādāties zinātniskajam darbam nepieciešamo aprīkojumu.

Jaunais aprīkojums ļaus nodrošināt vairāk praktisko nodarbību studentiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu profesionāļiem, pavērs plašākas iespējas bakalaura un maģistra darbu izstrādei inženierzinātnēs, kā arī nodrošinās zinātniskās pētniecības attīstību.

Ziedojuma sadale notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektu pieteikumus. Konkurss norisinās jau otro gadu. Šogad konkursā uz «Mikrotīkla» finansējumu RTU Attīstības fonds, kas administrē ziedojumus, saņēma 29 RTU zinātnieku grupu iesniegtos projektus, no kuriem atbalstīti ir pieci:

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds 2022. gadā saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA «Mikrotīkls».

Šādi uzņēmums turpina atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes attīstību RTU.

Ar SIA «Mikrotīkls» ziedojuma palīdzību 2022. gadā īstenoti deviņi projekti, tostarp, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskajai laboratorija iegādājās augstas veiktspējas termogrāfijas un termiskās attēlveidošanas kameru, ar kuru mērīt ātri mainīgus termiskos procesus materiālos, elektronikas komponentēs, mehānismos, tajā skaitā objektos, kas atrodas kustībā.

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskā laboratorija, pateicoties ziedojumam, savā rīcībā ieguva diferenciāli skenējošu kalorimetru. Diferenciāli skenējošā kalorimetrija ir viena no visplašāk izmantotajām metodēm polimēru un citu materiālu analīzei, jaunais aprīkojums ļauj pilnvērtīgāk testēt izstrādāto un izgatavoto materiālu īpašības.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju SIA «Sakret» izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā. Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un pasaulē vadošais bērza saplākšņa produktu ražotājs un piegādātājs Latvijas Finieris pilnveido sadarbību, lai kopā stiprinātu sabiedrības un tautsaimniecības gatavību globālām pārmaiņām, informē RTU.

Parakstot sadarbības līgumu, RTU un AS Latvijas Finieris vienojas veicināt zinātņietilpīgu risinājumus nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai, tai skaitā inovācijas no koksnes kā atjaunojama materiāla atbilstoši bioekonomikas principiem, jaunas metodes tradicionālo materiālu un dažāda veida resursu atbildīgai izmantošanai aprites ekonomikā un ekonomikā kopumā. Abām pusēm sadarbojoties, iecerēts arī panākt efektīvu zināšanu pārnesi modernā izglītības un darba vidē, mērķtiecīgu zinātnes un biznesa mijiedarbību, kā arī sinerģiju procesu digitalizācijā.

"RTU darbība vērsta uz proaktīvu sasaisti ar valsts tautsaimniecības vajadzībām. Stratēģiska sadarbība ar Latvijas Finieri, nozīmīgu ražošanas uzņēmumu ar augstu reputāciju un globālu ietekmi, RTU ir ļoti būtiska. Stiprinot jau līdzšinējo sadarbību, redzam iespēju sadarboties gan studentu prakšu un absolventu nodarbinātības jautājumos, gan arī pētniecībā un inovācijās, kur spēcīga partnerība ar industriju ir ļoti nozīmīga. Turklāt sadarbībā mēs varam attīstīt pētniecību ne vien kokrūpniecības, bet arī enerģētikas, digitalizācijas, IT, medicīnas un citos virzienos, kas sasaucas ar uzņēmuma izaugsmes filozofiju," pauž RTU rektors Tālis Juhna.

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā.

LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā. Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem un inženieriem, izstrādāts prototips ūdensvadu skalošanas iekārtai.

Skalojot ūdensvadus, iekārta iegūst datus par ūdens kvalitāti un nosūtu tos zinātniekiem, lai operatīvi lemtu par rīcību nemainīgi augstas dzeramā ūdens kvalitātes uzturēšanai.

"Pašvaldībām nereti ir nepieciešams palīdzība ūdens kvalitātes uzlabošanai ūdensvada tīklos. Ūdensvadu skalošana ir jāveic regulāri, lai mazinātu ūdens saduļķošanās riskus. Ūdens saduļķošanās tīklā ir regulāri novērota parādība. To visbiežāk izraisa ūdensvadu projektēšanā ietvertā prasība par papildu drošību ugunsdzēsības vajadzībām. Ūdensvadu diametrs ir lielāks, nekā būtu nepieciešams no ūdens kvalitātes viedokļa," skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Rubulis.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši prototipu sensoru matricai, kas palīdz objektīvi novērtēt apģērba lielumatbilstību.

Glābšanas dienestos strādājošajiem, karavīriem un sportistiem ir būtiski, lai formastērps ir ērts un netraucē kustēties. Pirmo reizi apģērba lielumatbilstības noteikšanai izmantoti šķiedru optiskie sensori.

RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātes (EVIF) un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) zinātnieku sadarbībā izstrādāta jauna metode sensoru iestrādei tekstila izstrādājumos apģērba lielumatbilstības noteikšanai, salīdzinot dažāda tipa elektriskos un optiskos sensorus un novērtējot sensoru lietojamību šādam mērķim.

Projektā iesaistīts arī industriālais partneris – SIA «AFFOC Solutions», kas veic tirgus analīzi un izskata tehnoloģijas tālāku lietojumu.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta un SIA «AFFOC Solutions» izstrādājuši platjoslas optiskā pastiprinātāja prototipu šķiedru optisko sakaru sistēmu veiktspējas uzlabošanai.

Datu pārraides plūsma arvien palielinās. Lai nodrošinātu informācijas pārraidi reāllaikā, ir nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums. Sakaru sistēmu ātrdarbības palielināšanā nozīmīga loma ir optisko signālu pastiprināšanai.

«ERAF projektā «Efektīvu apvalkā pumpētu šķiedru optisko pastiprinātāju izstrāde telekomunikāciju sistēmām», izmantojot dažāda leģējuma šķiedras un efektīvu apvalka pumpēšanas paņēmienu, izstrādājam jauna veida pastiprinātāju, kas paredzēts sakaru sistēmām, piemēram, optiskajam internetam un visam, kas saistīts ar datu pārraidi. Pastiprinātājā tiek izmantota īpaša šķiedra – apvalkā pumpētajai šķiedrai ir divi apvalki, mūsu lietotajai arī īpaša šķērsgriezuma forma, kas atgādina puķīti. Forma nav nejauša, tā izvēlēta, lai mērķtiecīgi koncentrētu pumpēšanu virzienā uz centru. Apvalka pumpēšanā jaudīgais gaismas signāls nonāk optiskās šķiedras iekšējā apvalkā un ceļo dažādos virzienos – notiek iekšēja atstarošanās. Katru reizi, kad gaismas stars šķērso centru, aktīvo šķiedras daļu, tas tiek absorbēts un pārnes pumpējošo enerģiju uz signālu, to pastiprinot,» skaidro RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors Andis Supe.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.