Pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Šā gada sākumā FM rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – AS SEB banka, kura saņēma tiesības izsniegt aizdevumus par kopējo summu 25,2 miljoni eiro, savukārt tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu SEB banka saņēma par kopējo summu 10,757 miljoni eiro. Arī iepriekšējā gadā tiesības kreditēt studentus ar valsts galvojumu bija šai pašai bankai. Kā stāsta AS SEB banka Komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, 2016. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1817 kredītus par 9,11 miljoniem eiro, no kuriem 83% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 17% – studējošo kredīti ikdienas tēriņiem.
AS Swedbank izsniedz studiju kredītus bez valsts galvojuma, un pagaidām izsolē neplāno piedalīties. Bankas Patēriņa finansēšanas virziena vadītājs Sergejs Romaņuks piebilst, ka problēmas saistībā ar valsts garantēto studiju kreditēšanas procesu ir palikusi nemainīga – novecojis birokrātisks process, kas veidots pirms vairāk nekā 10 gadiem. «Patlaban tas ir sarežģīts un prasa neadekvāti lielu laiku un cilvēkresursus, jo neesošā informācijas apmaiņas infrastruktūra kavē datu apmaiņu starp visām šajā sistēmā iesaistītajām pusēm,» viņš raksturo.
Visu rakstu Studentu kreditēšanā grib uzlabojumus lasiet 13. novembra laikrakstā Dienas Bizness.