Foto: Freepik.com, senivpetro

Auto noma Latvijā ir populārs risinājums gan ikdienas vajadzībām, gan ceļotājiem un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātri un ērti nodrošināt sev transportu dažādās situācijās. Taču, lai izvēlētos labāko piedāvājumu, ir svarīgi saprast nomas veidus, pievērst uzmanību līguma nosacījumiem un izvērtēt savas individuālā vajadzības.

Par to, kas jāzina izvēloties sev atbilstošu nomas auto piedāvājumu, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Dažādi automašīnu nomas veidi un to priekšrocības

Īstermiņa auto noma

Īstermiņa automašīnu noma ir lielisks risinājums īsiem ceļojumiem vai specifiskiem gadījumiem, kad auto nepieciešams uz dažām dienām vai nedēļām. Šis veids ir populārs tūristu vidū, kuri vēlas izbaudīt brīvību pārvietojoties bez sabiedriskā transporta ierobežojumiem.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, investējot 20 miljonus eiro, netālu no Rīgas Starptautiskās lidostas atklājis jaunu loģistikas parku – “SIRIN Park Mārupe”.

Pirmās kārtas ietvaros izbūvēts loģistikas parks 27 000 kvadrātmetru platībā. Šogad uzņēmums plāno investēt vēl 10 miljonus eiro parka otrās kārtas attīstībā, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

“Mēs gan investējam Latvijas tirgū, gan turpinām attīstīt savu kopējo stratēģiju, veidojot pa trīs loģistikas parkiem katrā no lielākajām Baltijas pilsētām. Rīga ir viena no stratēģiski nozīmīgajām pilsētām, kur plānojam aktīvi paplašināties, tuvāko gadu laikā investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un pieaugs arī nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām,” uzsver “SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir nomniekiem labvēlīgs laiks. Industriālo platību izvēle ir plaša un solās būt vēl lielāka, tāpēc nomnieki var iegūt labākus nosacījumus. Šādā situācijā, konkurējot par nomnieku, ēku īpašniekiem, iznomātājiem galdā jāliek spēcīgi trumpji. Viens no tādiem ir ēkas energosertifikāts un pēc iespējas augstāks novērtējums.

Tas ir arī brīnišķīgs instruments nomniekam, kas ļauj noskaidrot ēkas energoefektivitāti, saprast, kādas potenciāli varētu būt uzņēmuma darbības izmaksas, darbojoties konkrētajās telpās nākotnē.

Fonds – jauns un apjomīgs

Pēdējos piecos gados industriālo un loģistikas telpu tirgu Rīgā un Pierīgā papildināja 564 tūkstoši kvadrātmetru. Kopējais šādu telpu apjoms 1.6 miljoni kvadrātmetru.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir spēcīgākā konkurence starp attīstītājiem šajā sektorā, un ir skaidri identificējami trīs profesionālie industriālo telpu attīstītāji – Piche, VGP un Sirin Development.

Pašlaik brīvo platību īpatsvars, tajā ietverot arī tā dēvēto slēpto vakanci jeb tās telpas, kuras to esošie nomnieki gatavi atbrīvot, ir 6.5%, taču pieskaitot būvniecības stadijā esošo objektu platību, šis rādītājs ir jau 8,6% no kopējā apjoma jeb nomai būs pieejami 138 tūkstoši kvadrātmetru.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Arvien biežāk būvniecības projektos Latvijā tiek plānoti iekštelpu sakaru risinājumi, tostarp bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, lai nodrošinātu augstu mobilo sakaru kvalitāti ēkās.

Kā norāda elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, ja līdz šim iekštelpu sakaru risinājumu uzstādīšana galvenokārt bija mobilo sakaru operatora iniciatīva, šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti. Līdz šim “Bite Latvija” ir uzstādījusi jau 100 iekštelpu sakaru instalācijas, kas nodrošina stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu dažādās vietās – biroju ēkās, ražotnēs, kā arī publiskās vietās, piemēram, lidostā, muzejos, pilsētu laukumos, tirdzniecības centros, skolās, sporta hallēs, medicīnas iestādēs, koncertzālēs un citur.

Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbībā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" būvē otro "Depo" veikalu Tallinā.

Veikals Lasnamē rajonā pie tenisa centra "Tallink" būs 30 000 kvadrātmetru platībā. To plānots atvērt 2026.gada rudenī.

Kopējās investīcijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro, tostarp 27 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldīs "Infortar". Savukārt "Depo DIY" investēs 25 miljonus eiro koncepcijai atbilstošu tirdzniecības telpu izveidē.

"Depo DIY" mārketinga vadītājs Rimants Jugans norādīja, ka Lasnamē būs 18."Depo" tīkla veikals.

Pašlaik notiek veikala projektēšana, bet būvniecību Lasnamē plānots sākt nākamā gada pavasarī.

Pie veikala plānots izveidot stāvvietu 522 automašīnām. Tiks rekonstruēti arī krustojumi un piebraucamie ceļi, kā arī izbūvēta jauna iela.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" ieguldījis 270 000 eiro Latvijas reģionu kopienu attīstības projektos, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums īsteno atbalsta programmu vietējām kopienām, kas atrodas "Ignitis Renewables" topošo saules un vēja enerģijas parku tuvumā. Kopš 2024.gada atbalsta programma tiek īstenota arī Latvijā.

"Ignitis Renewables" Latvijā atbalsta astoņus projektus Bauskas, Kuldīgas un Saldus novados.

Kompānijas atbalsta programmas finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā nozīmīgiem vietējo kopienu projektiem dažādās jomās, kas veicina ekonomisko un sociālo labklājību, stiprina sporta un kultūras daudzveidību, kā arī atbalsta vides aizsardzības, ekoloģijas un ilgtspējas risinājumus reģionā.

Bauskas novadā "Ignitis Renewables" finansējumu projekta realizācijai piešķirs trīs projektiem labklājības un aktīva dzīvesveida atbalstam. Tostarp "Fizisko aktivitāšu fondam" videi draudzīgu fizisko aktivitāšu veicināšanai un popularizēšanai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju izglītošanu, veselības stiprināšanu un socializēšanos.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ieguldījis vairāk nekā 3,6 miljonus eiro īres nama renovācijā Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkas kopējā platība ir 2 868 m².

Atjaunotā ēka, kas sākotnēji uzcelta 1914. gadā pēc arhitekta Herberta Tīmaņa projekta, apvieno vēsturisku jūgendstila šarmu ar mūsdienīgiem dzīvošanas apstākļiem. Renovācijas procesā ēka ir atjaunota, saglabājot tās autentiskās detaļas, tostarp augstos griestus, lielos jūgendstila logus un erkerus. Dzīvojamajā ēkā ir pieejami dažādi dzīvokļu tipi: studio dzīvokļi platībās no 17 līdz 45 m², kā arī vienas guļamistabas dzīvokļi, kuru platība svārstās no 34 līdz 59 m².

"Projekts apliecina mūsu apņemšanos attīstīt, paplašināt un pilnveidot Rīgas īres tirgu. Pieaugot pieprasījumam pēc kvalitatīvām dzīvojamām telpām, mēs piedāvājam risinājumu, kas atbilst mūsdienu prasībām un vajadzībām – mājīgus, ērtus un funkcionālus dzīvokļus vēsturiskā ēkā, kas atrodas pašā pilsētas centrā," uzsver Sanita Zērvena SIA “Provendi asset management AIFP” Investīciju vadītāja.

Dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" arhitektūras metu konkursā uzvarējuši divi arhitektūras biroji no Latvijas - SIA "Mark Arhitekti" un SIA "PBR", informē Sporta pils teritorijas attīstītāja SIA "Estera Development" pārstāvji.

Par trim ēkām, kuru kopējā plānotā platība ir 33 250 kvadrātmetru, metu konkursā uzvarējusi "Mark Arhitekti". Šīs ēkas tiks būvētas trijos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Rīgai ir liels potenciāls 

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās...

Savukārt "PBR" priekšlikums atzīts par labāko divām ēkām ar kopējo plānoto apbūves platību 21 360 kvadrātmetru, kas tiks būvētas divos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Konkursa pirmajā kārtā saņemti 26 arhitektu biroju pieteikumi no vairākām valstīm, tostarp Latvijas, Igaunijas, Šveices, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas. Žūrijas komisija atlasīja sešus, žūrijas vērtējumā piemērotākos pretendentus, kuri tika aicināti piedalīties metu konkursa "Tērbatas dārzs" otrajā kārtā.

Metu konkursa mērķis bija iegūt arhitektoniski augstvērtīgus un kvalitatīvus risinājumus dzīvojamo ēku un jauktās apbūves fasādēm jaunajā pilsētas kvartālā "Tērbatas dārzs". Viens no konkursa kritērijiem bija nosacījums, ka "Tērbatas dārzs" piecām jaunbūvēm ir jāiekļaujas Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē un ainavā, ievērojot apkārtējās apbūves mērogu, kompozīcijas principus un konkrētās vietas pilsētbūvnieciskās struktūras likumsakarības.

Jau ziņots, ka "Estera Development" 2025.gada pirmajā ceturksnī plāno sākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 120 miljonus eiro.

Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas. Pirmās "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību plānots noslēgt 2026.gada nogalē. Ēkā paredzēti no vienistabas studio tipa līdz piecu istabu "penthous" dzīvokļiem ar jumta terasēm.

Dzīvojamajā kvartālā "Tērbatas dārzs" plānoti kopumā 800 dzīvokļu. Ēkās pirmie stāvi būs paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, savukārt Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā plānots atvērt arī lielveikalu.

Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt no 2026. līdz 2032.gadam.

"Estera Development" 2022.gadā no Igaunijas kompānijas "US Real Estate" iegādājās bijušās hokeja arēnas Rīgas Sporta pils teritoriju. Darījuma summa netika atklāta.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) šī gada oktobrī piešķīrusi SIA “Smalat” finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā Cupra autosalona būvniecībai Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Piešķirto finansējumu SIA “Smalat” izmantos Kārļa Ulmaņa gatvē esošās ēkas rekonstrukcijai, lai izveidotu mūsdienīgu Cupra autosalonu un vienu no lielākajiem un modernākajiem virsbūvju remontu centriem “Autobrava Virsbūvju remontu centrs”.

Ēku rekonstrukcijas projekts balstīts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, un veidots kā pilsētvidē iekļaujošs objekts. Kopējā jaunā Cupra autosalona platība būs 4800 kvadrātmetri, tajā tiks izveidota gan plaša tirdzniecības zāle 1000 kvadrātmetru platībā, gan virsbūvju remontu centrs 1280 kvadrātmetru platībā, servisa un biroja telpas, kā arī pie ēkas tiks izbūvēta plaša autostāvvieta. Pārbūves būvprojekta autori ir arhitektu birojs M.A.DESIGN.

Atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvdarbu pabeigšanai, lai uzbūvētu slimnīcas jauno ēku, tiek sākts trešais, noslēdzošais, posms - publiska iepirkuma izsludināšana jauna būvniecības ģenerāluzņēmēja piesaistei.

Iepirkuma pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2025.gada 11.martam. Stradiņa slimnīca aicina būvkompānijas pieteikties šī visai Latvijai stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kas palīdzēs uzlabot kopējos veselības aprūpes procesus.

Stradiņa slimnīcas vadība iepriekš izstrādāja detalizētu rīcības plānu, lai slimnīcas topošās A2 ēkas būvniecība neapstātos, tiktu novērsti iepriekšējā būvnieka SIA "Velve" radītie defekti un jaunā korpusa otrā ēka tiktu pabeigta iespējami ātri. Jau 2024.gadā tika īstenots pirmais posms, kas paredzēja ārkārtas darbu īstenošanu, un patlaban noslēgumam tuvojas arī otrais posms - neatliekamo darbu veikšana. Secīgi noslēdzoties abiem pirmajiem posmiem, tiek sākts trešais posms - ēkas izbūve un pabeigšana ar jauna ģenerāluzņēmēja palīdzību, kura piesaistei ir izsludināts publisks iepirkums.

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Fragments no raksta

Kāda ir Rīgas pievilcība potenciālo investoru acīs?

Diemžēl ģeopolitiskās situācijas izmaiņas ir radījušas skarbu viedokļu maiņu potenciālo un pat esošo investoru skatījumā. Ir vairāki projekti, kuru realizācija nenotiks nevis Rīgas vai valsts nosacījumu dēļ, bet gan tieši ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu rezultātā. Ir projekti, kuru potenciālie investori no to īstenošanas Rīgā ir atteikušies. Ir arī tādi potenciālie investori, kuri savu ieceru īstenošanu ir atlikuši un vēro situāciju. Vienlaikus priecē, ka ir arī tādi, kuri nav atteikušies no saviem plāniem un tos pakāpeniski īsteno vai gatavo augsni to realizācijai. Piemēram, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, starptautisko biznesa pakalpojumu centru veidotāji — GoCardless, Tech Mahindra, Roche, Norse — pērn paziņoja par 1200 darba vietu izveidi Rīgā, kas vienlaikus arī nodrošina pieprasījumu pēc biroju telpām, ar to saistītajiem pakalpojumiem. Tas ir ļoti būtiski, jo, piemēram, pozitīvi attīstās Skanstes apkaime, kur jau ir uzbūvētas vairākas biroju ēkas un taps vēl, vienlaikus arī pilsēta šīs apkaimes attīstībā ir pielikusi savus resursus un pūles — pavasarī tiks atklāts Skanstes parks. Rīga šogad plāno arī atbalstīt jaunuzņēmumu ekosistēmas pilnveidošanu, līdzfinansējot StartUp māju un dažādas ekosistēmas aktivitātes.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) uzdevis pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem kopā ar pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas meži" izvērtēt iespējas iegādāties daļu Latvijā esošo mežu, kurus plāno pārdot Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra", aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

"Situāciju, kurā pārdošanā izliktas lielas Latvijas meža platības, vērtēju stratēģiski gan valstiskā līmenī, gan ekonomiski. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, raugoties valstiski, uzskatu, ka jāizmanto katra iespēja šos mežus saglabāt mūsu īpašumā - tas ir nacionālās drošības jautājums," izteicies Ķirsis.

Pašvaldība atzīmē, ka uzņēmumam "Rīgas meži", kas ir valstī ceturtais lielākais mežu apsaimniekotājs, šī būtu iespēja paplašināt savu darbību un izvirzīt jaunas ambīcijas.

Izsverot iespējas sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu un ņemot vērā nacionālās intereses, SIA "Rīgas meži" prioritāri izvērtēs darījumā pieejamās teritorijas tajās meža platībās, kas robežojas ar jau uzņēmumam piederošajiem mežiem.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā plāno iegādāties 14% Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju. Tie galvenokārt ir jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1500 eiro apmērā.

Vienlaikus iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija Kantar.

Lielākā daļa jeb 78% jaunu dzīvokļu meklētāju iecerējuši savu mājokli izvēlēties Rīgā, visvairāk dodot priekšroku galvaspilsētas centram, Āgenskalnam un Teikai. Mazāk nekā puse jeb 40% aptaujāto dzīvokļu pircēju apsver iespēju mājokli jaunajā projektā iegādāties arī ārpus Rīgas – visbiežāk Mārupē, Mārupes novadā vai Jūrmalā.

Pamatā aptaujas dalībnieku apņemšanos nopirkt nekustamo īpašumu virza vajadzība pēc sava pirmā mājokļa, vēlme dzīvot mūsdienīgā dzīvokli, kā arī nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Vienlaikus Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs – šādu viedokli aptaujā pauduši 62% respondentu. Aptuveni sestā daļa jeb 16% aptaujāto uzskata, ka tās paliks nemainīgas, 15% respondentu ir grūti pateikt, un tikai 7% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka cenas drīzāk samazināsies.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos ir paplašinājis savu darbību Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un nodevis eksplutācijā pirmo komercobjektu, CO2 neitrālu būvi – Mercedes-Benz / Veho servisa centra ēku Mārupē.

Būvniecības darbus astoņu mēnešu laikā īstenojis Kaamos grupas būvniecības uzņēmums Latvijā Kaamos Construction, labiekārtojot arī servisa centra teritoriju. Jaunajā ēkā tiks nodrošināta vieglo automašīnu serviss un apkope.

“Kaamos ir spēris savu pirmo soli komercsegmentā, kopā ar Veho īstenojot sadarbības projektu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Tas ir nozīmīgs pavērsies, un arī nākotnē savu darbību komercsektorā plānojam attīstīt noliktavu un stock-office virzienā,” norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

SIA Veho ir Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis Latvijā, un tā jaunais servisa centrs izveidots, pārbūvējot esošu ēku Zemzaru ielā. Mūsdienīgā celtne ir uzņēmuma pirmā jaunā, energoefektīvā un CO2 neitrālā būve Latvijā, un tā izceļas ar modernu minimālismu un praktisku funkcionalitāti. Jaunajā Veho servisa centrā 1700 m2 platībā izbūvēts autoserviss, klientiem ērta uzgaidāmā zona, birojs un noliktavas telpas.

Norvēģijas aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nomās telpas biroju centrā "Novira Plaza", informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltic" pārstāvji.

Zemo izmaksu tālsatiksmes pārvadātājs, kas piedāvā pieejamus transatlantiskos lidojumus ar moderniem, degvielu taupošiem Dreamliners, lidsabiedrība Norse Atlantic Airways ir iekārtojusi 720 m² biroja telpas Novira Plaza ēkas 3.stāvā.

Šī partnerība ir vēl viens pavērsiens biroju kompleksam Novira Plaza, tādējādi turpinot piesaistīt ievērojamus starptautiskus uzņēmumus.

Norse Atlantic Airways lēmums uzsākt darbību biroju kompleksā Novira Plaza izceļ tās apņemšanos piesaistīt labākos talantus, nodrošināt izcilu pieejamību un pieņemt efektīvus un elastīgus darba telpas risinājumus. Lidsabiedrība jau ir uzsākusi darbību pagaidu, lietošanai gatavā birojā 2025. gada janvārī, un pēc būvniecības pabeigšanas 2025. gada vasarā plāno pārcelties uz paplašinātām telpām.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” projekta “Domesnes rezidence” ietvaros ekspluatācijā nodevis dzīvojamo ēku, kas nepieciešamo enerģiju nama uzturēšanai iegūst, izmantojot arī sauli.

Jaunās ēkas būvniecībā Āgenskalnā attīstītājs ieguldījis 2,6 miljonus eiro, izbūvējot dzīvokļus ar kopējo platību 1690 kvadrātmetri (m2). Katrs dzīvoklis aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kā arī zemgrīdas apkuri, kas ļauj siltumu dzīvoklī izplatīt vienmērīgi, neradot putekļus.

Pēdējos gados sevišķi pieprasīti ir tie nekustamie īpašumi, kas atbilst energoefektivtātes standartiem un ilgtermiņā ļauj samazināt kopējās komunālo pakalpojumu izmaksas, norāda “TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš. “To apliecina arī fakts, ka šobrīd teju visi īpašumi “Domesnes rezidences” projekta ietvaros jau izpārdoti. Pašlaik pircējiem iegādei pieejami vien trīs dzīvokļi, tajā skaitā teju 145 m2 plašs “Penthouse” tipa dzīvoklis ar 50m2 lielu terasi. Papildus tam jāpiebilst, ka katrs dzīvoklis ir aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kas nodrošina telpās mūsdienīgu ventilācijas sistēmu un vienmērīgu gaisa apmaiņu, kā arī nerada enerģijas zudumus neatkarīgi no valdošās temperatūras. Katrai telpai ir pieejams arī savs termostats, kas ļauj individuāli iestatīt vēlamo temperatūru konkrētajā istabā,” stāsta V.Siliņš.

Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) un Latvijas Universitāte (LU) noslēgušas 15 miljonu eiro aizdevuma pamatlīgumu, lai atbalstītu LU Akadēmiskā centra attīstības trešo posmu Rīgā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir apvienot lielāko daļu Universitātes funkciju vienotā pilsētiņā un izveidot mūsdienīgu infrastruktūru studentiem un pētniekiem.

EPAB aizdevums nodrošinās jaunu objektu celtniecību, attīstot veselībai un sportam paredzēto infrastruktūru. Veselības aprūpes infrastruktūra paredzēta visaptverošu pakalpojumu sniegšanai, tostarp primārajai aprūpei, sekundārajai aprūpei un rehabilitācijai. Tajā atradīsies arī Sporta zinātnes centrs. Sporta infrastruktūra ietvers daudzfunkcionālas, transformējamas zāles dažādām sporta aktivitātēm, kā arī peldbaseinu un trenažieru zāli. Šīs telpas būs pieejamas ne tikai LU studentiem un darbiniekiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

Pagājušā gada decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7% un vidējā cena sasniedza 788 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros decembrī bija augstākas par 4%.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3%, sasniedzot 830 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 1% zemākas nekā 2024.gada sākumā.

Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3% un vidējā cena pieauga līdz 743 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 4% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Savukārt Ogrē cenas decembrī nemainījās un dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 848 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē 2024.gada decembrī bija par 2% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines" māteskompānija, Īrijā bāzētā “Avia Solutions Group” ir veikusi 80 “Boeing” 737 MAX lidmašīnu pasūtījumu. Darījums ir sadalīts 40 tiešajos pasūtījumos un 40 pirkuma tiesībās, kas ir pirmais tiešais gaisa kuģu pasūtījums “Avia Solutions Group” vēsturē, kā arī lielākais “Boeing” gaisa kuģu pasūtījums pēdējo gadu laikā Eiropā. Gaisa kuģu piegāde ir ieplānota sākot ar 2030. gadu.

Veiktais pasūtījums ir daļa no “Avia Solutions Group” stratēģijas, kuras pamatā ir mērķis stiprināt grupas flotes kapacitāti, atbildot uz aviosabiedrību pieaugošo pieprasījumu pēc papildu gaisa kuģiem sezonas pīķa laikā visā pasaulē. Grupa pašlaik pārvalda 220 lidmašīnu lielu floti, tostarp 14 “Boeing” 737-8, no kuriem gandrīz visi (13) ir grupas meitasuzņēmuma, Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” flotes sastāvā.

"Aviosabiedrības visā pasaulē piedzīvo ievērojamas sezonālās svārstības pasažieru plūsmā, un īpaši liels pieprasījums pēc reisiem parasti ir vasaras sezonā. Lai efektīvi apmierinātu šo kapacitātes pieaugumu un palielinātu ieņēmumus, aviosabiedrībām ir nepieciešami papildu gaisa kuģi tieši sezonas noslogotākajā laikā. Pilna servisa gaisa kuģu noma ir optimāls risinājums, kas ļauj aviosabiedrībām izvairīties no ilgtermiņa finanšu saistībām. Grupas uzņēmumi ik gadu pārvadā vairāk nekā 35 miljonus pasažieru visā pasaulē, un mēs esam apņēmības pilni turpināt palielināt savu kapacitāti, lai palīdzētu klientiem nosegt sezonālo pieprasījumu. Šis ir nozīmīgs brīdis visiem “Avia Solutions Group” darbiniekiem un apliecinājums tam, ka Grupa ir uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa. Pasūtītās 737 MAX lidmašīnas uzlabos mūsu flotes piedāvājumu klientiem, nodrošinot operacionālu elastību un lielāku degvielas efektivitāti," komentē “Avia Solutions Group” valdes priekšsēdētājs Ģedimins Ziemelis.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.