Jaunākais izdevums

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Vērts atbalstīt

Līdz ar to cilvēkresursu jomā domnīca izvirzījusi trīs mērķus, no kuriem pirmais ir nodrošināt aviācijas izglītības pieejamību. Lai šobrīd iegūtu aviācijas pilota vai gaisa satiksms dispečera izglītību, kas dos iespēju pelnīt līdz 5000 eiro mēnesī, studentam kopumā nepieciešami 60‒100 tūkstoši eiro 2‒5 gadu laikā atkarībā no specialitātes un kvalifikācijas, atzīmē A. Kokars. Diemžēl patlaban valsts atbalsta šādām apmācībām nav. Rezultātā studentiem vai nu jāņem kredīts, vecākiem kļūstot par galvotājiem, ieķīlājot īpašumu, vai arī uzņēmumam apmācības jāfinansē. Ir skaidrs, ka reti kurš students šādu aizņēmumu var atļauties. Ja to finansē uzņēmums, tam savukārt tiek iesaldēti samērā lieli līdzekļi un mazināta konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kur jau ir izstrādāti vietējie atbalsta risinājumi. Rezultātā nozares spēlētāji ir spiesti rast individuālus finansējuma un apmācību risinājumus vai meklēt gatavus kvalificētus speciālistus ārzemēs, nevis izmantot vietējos resursus. Atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem tas gan ir teju neiespējami, jo, piemēram, Latvijas gaisa satiksmes dispečeriem tiek prasīta augsta valsts valodas zināšanu pakāpe. Tai pašā laikā šādiem Latvijas speciālistiem citviet prasība zināt vietējās valsts valodu netiek izvirzīta, jo darba valoda ir angļu valoda.

Lai aviācijas izglītību padarītu pieejamāku, domnīca rosina veidot tādu nozares izglītības finansēšanas modeli, kas veicinātu vietējo speciālistu piesaisti. Faktiski jau tagad pastāv studiju atbalsta instrumenti, kur valsts var garantēt kredītus šādām mācībām, ja vien palielina atbalsta slieksni un pievieno aviācijas izglītību esošajam atbalstāmo programmu sarakstam. Savukārt, ja aviācijas speciālisti strādātu un maksātu nodokļus Latvijā, tad valsts šos kredītus varētu daļēji dzēst. Pēc A. Kokara teiktā, bankas ir gatavas kreditēt, ja ir garantiju mehānisms. Turklāt jau esošās studiju kreditēšanas ietvaros, kam gadā pieejami 25 miljoni eiro, līdzekļi paliekot pāri un tie var viegli tikt novirzīti aviācijas izglītībai. LAA vadītājs skaidro, ka par šiem jautājumiem būs jārunā gan ar Finanšu, gan Izglītības un zinātnes ministriju. Studiju un zinātnes administrācija (SZA) domnīcas pasākumā skaidrojusi, ka nekāds jauns modelis vai mehānisms speciāli aviācijai nav jārada. SZA nodrošina studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un administrē studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Viņš gan neņemas prognozēt, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai nozares pozīcija, ko LAA virzītu sadarbībā ar SM, rezultētos grozījumu veidā attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Dažiem jau dod

Tas, vai valstij vajadzētu iesaistīties tādu programmu finansēšanā, kur komersanti var iztikt bez valsts, ir diskutējams jautājums, saka SM Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks. Proti, saņemot algu no 6000 eiro mēnesī, absolventam nebūs grūtību dažu gadu laikā atmaksāt izglītībā ieguldītos līdzekļus. Savukārt jautājums par valsts garantijām kredītiem jāskata kontekstā ar risku, ka students var mācības nepabeigt, izrādīties nepiemērots profesijai vai pēc mācību beigšanas doties strādāt uz citu valsti.

Jau šobrīd esošais regulējums ļauj ņemt valsts galvotus kredītus triju augstskolu (Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Transporta un sakaru institūta (TSI), Rīgas Aeronavigācijas institūta) studentiem, kas mācās aviācijas studiju programmās, norāda SZA vadītāja pienākumu izpildītāja Sandra Sidiki. Te gan ir runa tikai par akreditētiem un licencētiem studiju virzieniem un augstākās izglītības programmām – vismaz 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības vai bakalaura līmenī –, līdz ar to uz pilotu apmācību tas neattiecas. Taču, veicot grozījumus attiecīgajos MK noteikumos, var iekļaut jaunas pozīcijas, ja vien programmas tiek akreditētas. Patlaban maksimālais galvojums ir 13,4 tūkstoši gadā (zobārstniecības maģistriem). Ja studenti pēc mācību beigšanas strādā noteiktās profesijās, valsts var dzēst kredītu daļēji vai pilnīgi. S. Sidiki arī atzīmē, ka gadījumā, ja studējošā kredīta ņēmējam mācību vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Pēc viņas teiktā, SZA garantē teju pusi no gadā pieejamajiem 25 miljoniem eiro studiju un 11 miljoniem eiro studējošā kredītiem.

Visu rakstu Aviācijā sāks ar izglītību lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv,14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Egons Mudulis,18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktora pienākumus no šā gada 1.aprīļa pildīs biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Artūrs Kokars, informē SM.

Satiksmes ministrijas rīkotajā atklātajā konkursā uz Aviācijas departamenta direktora amatu pieteicās 10 kandidāti. Augstāko novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saņēma A.Kokars.

“Pēdējais gads aviācijas nozarei ir bijis ļoti izaicinošs, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pozīciju atgūšana un konkurētspējas stiprināšana Baltijā un Eiropā. Esam gandarīti, ka nozares stratēģijas attīstību un departamenta vadību varam uzticēt augstas raudzes speciālistam, kuram ir visaptverošas zināšanas un stratēģiskās vadības pieredze aviācijas jomā,” komentē SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.

A.Kokaram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos aviācijas un ar aviāciju saistītās nozarēs. Kopš 2016. gada viņš ir biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, pirms tam septiņus gadus bijis VAS Starptautiskā lidosta “ Rīga” valdes priekšsēdētāja padomnieks, kā arī loģistikas, iepirkumu un tehniskā departamenta direktors SIA “North Hub Services”, valdes priekšsēdētājs VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, valdes priekšsēdētājs SIA “Ventspils lidosta”. Artūram Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesībās un finansēs, kas 2015. gadā iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas 2003. gadā iegūts Ventspils augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumi un to ražošana ir viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm), Latvijas Aviācijas domnīcas brokastīs Db.lv norādīja Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šai aviācijas apakšnozares tālākai attīstībai ir svarīga gan TGK pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma, gan TGK pakalpojumu pieejamība un to ražošana. Tā kā Latvijā ir liels TGK attīstības potenciāls, tostarp intelektuālie resursi TGK pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, ir jārada sistēma, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un mazina birokrātiskos šķēršļus. Tāpat jāizveido nepieciešamā tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī valsts atbalsts nozares attīstībai un vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.

Pēc viņa teiktā, attīstoties tehnoloģijām un palielinoties bezpilota gaisa kuģu pieejamībai, to pielietojums civilajā sektorā ar katru gadu ievērojami pieaug. Patlaban ikviens var iegādāties dronu ar vienkāršu vadības sistēmu un augstas kvalitātes sensoriem, lai to izmantotu darba un personiskajām vajadzībām. Tai pašā laikā pilnībā legālu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai šobrīd nepieciešami vairāki saskaņojumi un procedūras, kas realitātē nav atbilstošas komercdarbības videi. «Pārāk laikietilpīgie procesi un neskaidri noteiktās procedūras rada situāciju, ka uzņēmumi, kas piedāvā bezpilota gaisa kuģu pakalpojumus, lielākajā daļā gadījumu nav spējīgi tos nodrošināt nepieciešamajā laikā, vai dara to, pārkāpjot normatīvajā regulējumā noteiktās prasības,» atzīmēja A. Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas nozarē brīdina par maksātnespējas draudiem privātajā sektorā

Jānis Goldbergs,01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kritiskākie trīs Covid-19 krīzes mēneši – marts, aprīlis un maijs – ir aizvadīti, lidojumi tiek atsākti, tomēr aktivitāte gaisā vēl ir tālu no 2019. gada nogales rādītājiem. Atgriešanās normālā darba ritmā aviācijas nozarei būs lēna, jo krīze turpinās.

Aviācijas nozare dalās trīs pamatvirzienos – infrastruktūra, lidsabiedrības un gaisa satiksmes atbalsts. Visos trīs pamatvirzienos darbojas lielas, valstij piederošas kompānijas, tādēļ arī nozares pasargāšana primāri ir atkarīga no šo kompāniju īpašnieka, proti, valsts, nostājas un rīcības un pēc tam jau no individuāli katra uzņēmuma aktivitātēm. Tajā pašā laikā privātajā sektorā ir līdzvērtīgs apgrozījums, strādājošo skaits, bet atbalsta saņemšanas iespējas krietni atšķiras no valsts aviācijas milžiem.

"Mēs apzināmies, ka aviācijas nozare pēc krīzes atkopjas lēni, bet arī skaidri redzam, ka tas notiek konsekventi un pārliecinoši. Mēs saprotam, ka Rīga ir Baltijas reģiona aviācijas centrs," žurnālam "Dienas Bizness" pauž Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozarei Latvijā ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. To apliecina līdz šim paveiktais lidostas «Rīga» infrastruktūras modernizācijas jomā, kā arī iezīmētie plāni turpmākai attīstībai.

Tomēr, nav šaubu, ka nozare Latvijā un visā Eiropā katru gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas, no vienas puses, rada šķēršļus vienmērīgai attīstībai, no otras puses, pieprasa straujāku un efektīvāku rīcības plānu drošai gaisa transporta sistēmas nodrošināšanai.

2018. gadā rīkotais starptautiskais Rīgas Aviācijas forums sekmīgi iezīmēja esošo situāciju aviācijas nozarē Latvijā, ļaujot pieņemt turpmākos soļus par attīstību tālāk. Tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands.

Ir svarīgi turpināt uzsāktās sadarbības sarunas, veicināt Latvijas aviācijas nozares starptautisko atpazīstamību, veidot stabilu augošu un drošu vidi starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. Jau otro reizi «Dienas Bizness», Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, organizējot konferenci « Rīgas aviācijas forums 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas nozare var būt lepna par to, ka ienes 3,5% IKP, bet mēs varam vairāk, jo vidēji šis rādītājs ES ir 4,4%.

To Rīgas Aviācijas foruma 2019 atklāšanā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmēja, ka aviācijas forums ir laba tradīcija, lai izvērtētu, cik tālu esam tikuši, ko dara konkurenti un sabiedrotie. «Aicinu būt ambiciozākiem, ar skatu nākotnē,» lai nozare būtu spēcīga ne tikai reģiona, bet visas Eiropas kontekstā. Viņaprāt nebūtu nekas neiespējams, 2030. gadā sasniegt, piemēram, Zviedrijas līmeni lidojumu, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomā uz vienu iedzīvotāju.

Tikpat loģiski būtu domāt, ka Rīgas lidosta, kas jau šobrīd ir spēcīgākā Baltijā, turpinās augt. Līdz ar Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltic īstenošanu un dzelzceļa stacijas izveidi lidostā, paplašināsies lidostas potenciālo klientu reģions, ietverot arī Lietuvu, Igauniju un tālākus kaimiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vienmēr kārtīgi jāpaēd brokastis, ikviens būs dzirdējis ne tikai no uzstājīgajiem vecākiem bērnībā, bet arī dažādiem izteicieniem. Mūsdienās, lai padarītu pasākumus žurnālistiem pievilcīgākus, apvienojot lietderīgo ar patīkamo, uzņēmumi un institūcijas mēdz rīkot mediju brokastis.

To pašu dara arī organizācijas, lai neformālā gaisotnē to biedri vairāk atraisītos un viņiem būtu brīvāks domas lidojums vienota mērķa sasniegšanai. Jau piecas šādas kopā sanākšanas ir bijušas Latvijas Aviācijas domnīcai, ieinteresētajām pusēm – dažādu jomu komersantiem un dažādām valsts institūcijām ‒ spriežot par nozares izglītības, kravu un to infrastruktūras, dronu, finansējuma un aeronavigācijas jautājumiem. Šo un turpmāko brokastu rezultāts būs redzams nākamgad otrajā Rīgas Aviācijas forumā Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izskatā.

Kad pirms nepilniem trim gadiem tika dibināta Latvijas Aviācijas asociācija, transporta jomas apskatniekiem īsti nebija nekāda pamata optimismam par to, ka šajā sfērā viss būs savādāk nekā citās. Te taču jau ir asociācija asociācijas galā, tostarp sava tranzītniekiem, sava loģistiķiem, sava ekspeditoriem, sava stividoriem un sava autopārvadātājiem. Vai ir kas dzirdēts par viņu lielajiem panākumiem savu mērķu sasniegšanā? Vai reizēm nav pamata bažām, ka kāda no tām kalpo ļoti šauram spēlētāju lokam vai tās vadībai? Un cik ir tādu piemēru, kur tās veiksmīgi apvienojušas spēkus kopēja mērķa – Latvijas kā konkurētspējīga loģistikas koridora – veidošanai? Vai visi robežšķērsošanas, muitošanas jautājumi jau atrisināti? Tas, ka dažnedažādi šķēršļi biznesam, kuri citās valstīs novērsti, aizvien pastāv, tikai liecina, ka nozares asociāciju kopējais svars nebūt nav pietiekami liels, lai valsts institūcijas tajās ne tikai ieklausītos, bet arī kopīgi meklētu racionālus risinājumus. Iespējams, ka iestāžu un komersantu tikšanās – ja vēl tas tā netiek darīts ‒ jārīko pie bagāti klātiem brokastu galdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līce: Rīgas lidostas attīstības pamatā ir investīciju un pakalpojumu sabalansētība

Egons Mudulis,13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 10 gados uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldījis vairāk nekā 250 milj. eiro, bet nākamajos piecos gados sešos lielos projektos plānots investēt 225 milj. eiro, to Rīgas Aviācijas forumā 2019 norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Runājot par lidostas kā centra jeb mezgla izveidi, viņa sacīja, ka ar septiņiem milj. pasažieru, no kuriem 28% lido tranzītā un transfērā, ar vairāk nekā 83 tūkst. apkalpotu lidaparātu un vairāk nekā 28 tūkst. t kravu pērn lidosta augusi straujāk nekā lidostas vidēji Eiropā. Savukārt pērn Rīga bija ceturtā straujāk augošā lidosta Eiropā.

Patlaban lidosta ir absolūts līderis Baltijas valstīs apkalpoto lidojumu, pasažieru un kravu apjoma ziņā, taču ir jāskatās tālāk uz Skandināviju un Ziemeļeiropu, uzsvēra I. Līce. Viņa norādīja, ka lidostu izmanto 20 lidsabiedrības, nodrošinot plašu zemo izmaksu un arī pilna servisa pakalpojumu klāstu. No lidostas var sasniegt vairāk nekā 100 galamērķus, tostarp visus lielākos Eiropas aviomezglus. «Ir jādomā par 85 milj. (potenciālo) klientu, ko var sasniegt 24 stundu laikā,» Rīgas ģeogrāfiskā izdevīguma lomu atzīmēja lidostas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām, atstās minimālu iespaidu uz ceļojumu intensitāti kopumā un neglābs aviācijas nozari no pasažieru krituma.

Tam nepieciešama kopēja ES valstu koordinēta rīcība.

Jau Rīgas Aviācijas forumā 2020, kas notika septembra sākumā, nozares pārstāvji skaidri definēja, ka aviācijas nozare ir viena no ekonomikas atgūšanās atslēgām, jo ir tieši saistīta ar Covid krīzes smagāk skartajām nozarēm, kas atkarīgas no ceļotāju daudzuma.

Viena no foruma galvenajām tēmām bija aviācijas nozares atgūšanās no Covid krīzes gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Skaidra ir norāde, ka tieši valstu radītie ierobežojumi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās riskiem, ir izraisījuši pasažieru pārvadājumu kritumu un tieši šo ierobežojumu pārskatīšana un koordinēšana var kļūt par iemeslu uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liks galdā Latvijas aviācijas stratēģiju, lidostu attīstības plānus, apspriedīs izaicinājumus Eiropas aviācijas un dronu jomā.

«Šajā konferencē nāksim ar savu piedāvājumu, proti, stratēģisko redzējumu par to, kā aviācijas nozarei attīstīties turpmāko 5‒7 gadu griezumā,» par 13. jūnijā gaidāmo otro Rīgas Aviācijas forumu saka Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. DB jau rakstījis, ka topošā nozares ilgtermiņa stratēģija ir rezultāts Satiksmes ministrijas un LAA sadarbības memorandam, kas cita starpā paredzēja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) izveidi. Dokumentā būs apkopots visu nozares segmentu spēlētāju redzējums par dažādiem jautājumiem, par ko iesaistītās puses diskutēja vairākās LAD kopā sanākšanās.

Vaicāts par šo lietišķo brokastu formātā organizēto pasākumu pienesumu, viņš norāda, ka ir iegūtas vērtīgas atziņas, kas var veicināt aviācijas nozares straujāku attīstību. Daudziem jautājumiem investīcijas nav vajadzīgas, bet svarīga ir valsts pārvaldes un uzņēmēju sadarbība. Piemēram, kredītu finansējuma pieejamība vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādei var veicināt reģionālo lidlauku atdzīvošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””) padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi Satiksmes ministrijai ieteikt divus pretendentus, no kuriem viens tiks virzīts iecelšanai amatā.

Konkursa trešajā kārtā piedalījās trīs amata pretendenti. Šajā atlases kārtā komisija vērtēja pretendentu vadības kompetences.

Apkopojot šo kandidātu vērtējumus visās trīs konkursa kārtās, nominācijas komisija lēma uz vakanto VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darbības jomā Satiksmes ministrijai ieteikt divus kandidātus, norādot tos prioritārā secībā atbilstoši iegūto punktu kopskaitam. Par šiem kandidātiem Satiksmes ministrija pieņems gala lēmumu – kuru no tiem iecelt amatā.

Konkursa nominācijas komisiju vadīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. Tās sastāvā bija Satiksmes ministrijas Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” darba vides jautājumu koordinators Jānis Gredzens, biedrības “Latvijas Aviācijas Asociācija” valdes loceklis Zigmārs Vestfāls, arodbiedrību apvienības “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un biedrības “Latvijas Darba devēju konfederācija” ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kandidātu novērtēšanai un atlasei tika piesaistīts personāla atlases uzņēmums SIA “Fontes Executive Search”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro reizi Dienas Bizness, Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, 13.jūnijā organizējot konferenci «Rīgas aviācijas forums 2019».

Galerijā ieskats foruma norisē!

Foruma video aplūkojams šeit:

Ieskaties arī Dienas Bizness konferenču un semināru mājas lapā:

- konferences http://konferences.db.lv/

- semināri https://www.dbhub.lv/pasakumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma ietvaros šodien tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, ko parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Vienošanās paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meklē aviācijas nozares pārdošanas punktus

Egons Mudulis,26.10.2018

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Latvijā

Db.lv,07.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis,28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sankciju politika kļūst aizvien stingrāka

Daiga Laukšteina,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kā izveidot muzeju

Egons Mudulis,19.09.2019

Igaunijas Jūrniecības muzeja vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotajai ekspozīcijai pusi ienākumu dod biļešu tirdzniecība u. c. pašu ieņēmumi, pusi – valsts. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Egons Mudulis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsāk ar darba grupu, vietas izvēli, atraktīvu koncepciju

Tādi secinājumi izriet no Latvijas Aviācijas muzeja tapšanā ieinteresēto pušu paustā pirms un pēc Igaunijas Jūrniecības muzeja (IJM) apmeklējuma, kura laikā tā direktors Urmass Dresens dalījās pieredzē ar to, kā īstenot šādus kultūras projektus.

Ja vien iespējams, tādus lielus projektus kā muzejs labāk īstenot vienā piegājienā, taču realitātē process notiek soli pa solim, kā tas noticis arī IJM vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotās ekspozīcijas izveidē. 1990. gadu sākumā, «kad viss bija iespējams», privatizēto militāro objektu valstij izdevies pilnībā atgūt tikai 2000. gadu vidū. IJM, protams, bijis jāpārliecina Kultūras ministrija par jaunu telpu nepieciešamību, lai varētu izlikt apskatei tādus eksponātus kā zemūdene Lembi vai XVI gs. kuģa vraks. Cenšoties pārliecināt birokrātus, par finansēm atbildīgos un politiķus, jārēķinās, ka sākumā pozitīvas reakcijas nebūs, bet pēc kāda laika kāds ieklausīsies un atzīs, ka tā ir laba ideja, smaidot saka IJM direktors. Projekta īstenošanai muzejam izdevies piesaistīt arī ES līdzfinansējumu. Rezultātā 2012. gadā hidroplānu ostā atvērtā izstāde piesaista ap 200 tūkst. apmeklētāju gadā. Ap 30% ienākumu šim objektam nodrošina biļešu tirdzniecība, ap 20% kafejnīca, veikals u.c., bet otru pusi finansē valdība. Kaut arī gadu no gada valsts atbalsta lielums var mainīties atkarībā no ekonomiskā stāvokļa valstī, U. Dresens to neredz kā draudu muzeja ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas potenciāls nav izsmelts

Egons Mudulis,13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauvas tiesas pienesumu aviācijas nozarē dod daži lielākie spēlētāji, bet dažādu jomu mazākiem komersantiem aizvien plašas iespējas attīstīties.

«Esam apkopojuši nozares viedokli par aktuālajām prioritātēm, ko sadarbībā ar valsts pārvaldi, tostarp Satiksmes ministriju (SM), nozare grib likt galdā un rast tām pozitīvu risinājumu,» pirms šodien paredzētā Rīgas Aviācijas foruma 2019 Dienas Biznesam norāda Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Patlaban gan par prioritātēm vēl jāvienojas ar SM un jāturpina izstrādāt rīcības plānu katrā no prioritātēm. Proti, dokuments Latvijas aviācijas nozares stratēģija 2021‒2027 vēl nav tādā attīstības stadijā, lai to uzreiz varētu virzīt apstiprināšanai valdībā.

Neaizmirst vēsturi

Vaicāts, vai šai stratēģijā ir sadaļas, kas iepriekš nav bijušas SM redzeslokā, viņš atzīmē, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita izpratne un atbalsts ir gūts jautājumā par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu: «Es gribētu pieturēties pie tēzes, ka nācijai, kurai nav savas vēstures, nav arī nākotnes.» Latvijai ir plašs kultūrvēsturiskais mantojums aviācijas jomā, par ko vajadzētu rūpēties: «Aviācijas muzeja koncepcijas izstrādei ir jābūt vienai no prioritātēm, kurai nepieciešams valsts politikas veidotāju atbalsts.» Tai pašā laikā A. Kokars uzsver, ka visas dokumentā ietvertās pozīcijas ir ļoti aktuālas. Ja runa ir par pasažieru pārvadājumiem, tad «prioritāte, protams, ir infrastruktūras un airBaltic attīstība», jo nacionālā lidsabiedrība, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Gaisa satiksme, RAF-Avia un Smartlynx veido 76% no visas aviācijas nozares Latvijā. Pēc viņa teiktā, tas ir ļoti liels īpatsvars tik mazam skaitam uzņēmumu. Atlikušajiem 24%, kas ietver izglītību, dronus, kravu segmentu, vēl ir neizmantots potenciāls, kur pastāv iespēja stiprināt visu nozares vērtību ķēdi. Tās centrā LAA redz cilvēku (pasažieri, uzņēmēju, darbinieku), kas ir saistīts ar savstarpēji saistītām jomām – pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, profesionālām un akadēmiskām apmācībām, apgādi, remontu un būvniecību, kravu pārvadājumiem, dronu izstrādi un ražošanu, biznesa aviāciju, aeronavigāciju, reģionālo aviāciju, finanšu un apdrošināšanas instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis,07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru