Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.
Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.
Vērts atbalstīt
Līdz ar to cilvēkresursu jomā domnīca izvirzījusi trīs mērķus, no kuriem pirmais ir nodrošināt aviācijas izglītības pieejamību. Lai šobrīd iegūtu aviācijas pilota vai gaisa satiksms dispečera izglītību, kas dos iespēju pelnīt līdz 5000 eiro mēnesī, studentam kopumā nepieciešami 60‒100 tūkstoši eiro 2‒5 gadu laikā atkarībā no specialitātes un kvalifikācijas, atzīmē A. Kokars. Diemžēl patlaban valsts atbalsta šādām apmācībām nav. Rezultātā studentiem vai nu jāņem kredīts, vecākiem kļūstot par galvotājiem, ieķīlājot īpašumu, vai arī uzņēmumam apmācības jāfinansē. Ir skaidrs, ka reti kurš students šādu aizņēmumu var atļauties. Ja to finansē uzņēmums, tam savukārt tiek iesaldēti samērā lieli līdzekļi un mazināta konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kur jau ir izstrādāti vietējie atbalsta risinājumi. Rezultātā nozares spēlētāji ir spiesti rast individuālus finansējuma un apmācību risinājumus vai meklēt gatavus kvalificētus speciālistus ārzemēs, nevis izmantot vietējos resursus. Atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem tas gan ir teju neiespējami, jo, piemēram, Latvijas gaisa satiksmes dispečeriem tiek prasīta augsta valsts valodas zināšanu pakāpe. Tai pašā laikā šādiem Latvijas speciālistiem citviet prasība zināt vietējās valsts valodu netiek izvirzīta, jo darba valoda ir angļu valoda.
Lai aviācijas izglītību padarītu pieejamāku, domnīca rosina veidot tādu nozares izglītības finansēšanas modeli, kas veicinātu vietējo speciālistu piesaisti. Faktiski jau tagad pastāv studiju atbalsta instrumenti, kur valsts var garantēt kredītus šādām mācībām, ja vien palielina atbalsta slieksni un pievieno aviācijas izglītību esošajam atbalstāmo programmu sarakstam. Savukārt, ja aviācijas speciālisti strādātu un maksātu nodokļus Latvijā, tad valsts šos kredītus varētu daļēji dzēst. Pēc A. Kokara teiktā, bankas ir gatavas kreditēt, ja ir garantiju mehānisms. Turklāt jau esošās studiju kreditēšanas ietvaros, kam gadā pieejami 25 miljoni eiro, līdzekļi paliekot pāri un tie var viegli tikt novirzīti aviācijas izglītībai. LAA vadītājs skaidro, ka par šiem jautājumiem būs jārunā gan ar Finanšu, gan Izglītības un zinātnes ministriju. Studiju un zinātnes administrācija (SZA) domnīcas pasākumā skaidrojusi, ka nekāds jauns modelis vai mehānisms speciāli aviācijai nav jārada. SZA nodrošina studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un administrē studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Viņš gan neņemas prognozēt, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai nozares pozīcija, ko LAA virzītu sadarbībā ar SM, rezultētos grozījumu veidā attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos.
Dažiem jau dod
Tas, vai valstij vajadzētu iesaistīties tādu programmu finansēšanā, kur komersanti var iztikt bez valsts, ir diskutējams jautājums, saka SM Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks. Proti, saņemot algu no 6000 eiro mēnesī, absolventam nebūs grūtību dažu gadu laikā atmaksāt izglītībā ieguldītos līdzekļus. Savukārt jautājums par valsts garantijām kredītiem jāskata kontekstā ar risku, ka students var mācības nepabeigt, izrādīties nepiemērots profesijai vai pēc mācību beigšanas doties strādāt uz citu valsti.
Jau šobrīd esošais regulējums ļauj ņemt valsts galvotus kredītus triju augstskolu (Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Transporta un sakaru institūta (TSI), Rīgas Aeronavigācijas institūta) studentiem, kas mācās aviācijas studiju programmās, norāda SZA vadītāja pienākumu izpildītāja Sandra Sidiki. Te gan ir runa tikai par akreditētiem un licencētiem studiju virzieniem un augstākās izglītības programmām – vismaz 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības vai bakalaura līmenī –, līdz ar to uz pilotu apmācību tas neattiecas. Taču, veicot grozījumus attiecīgajos MK noteikumos, var iekļaut jaunas pozīcijas, ja vien programmas tiek akreditētas. Patlaban maksimālais galvojums ir 13,4 tūkstoši gadā (zobārstniecības maģistriem). Ja studenti pēc mācību beigšanas strādā noteiktās profesijās, valsts var dzēst kredītu daļēji vai pilnīgi. S. Sidiki arī atzīmē, ka gadījumā, ja studējošā kredīta ņēmējam mācību vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Pēc viņas teiktā, SZA garantē teju pusi no gadā pieejamajiem 25 miljoniem eiro studiju un 11 miljoniem eiro studējošā kredītiem.
Visu rakstu Aviācijā sāks ar izglītību lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!