Latvijas aviācijas nozare var būt lepna par to, ka ienes 3,5% IKP, bet mēs varam vairāk, jo vidēji šis rādītājs ES ir 4,4%.

To Rīgas Aviācijas foruma 2019 atklāšanā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmēja, ka aviācijas forums ir laba tradīcija, lai izvērtētu, cik tālu esam tikuši, ko dara konkurenti un sabiedrotie. «Aicinu būt ambiciozākiem, ar skatu nākotnē,» lai nozare būtu spēcīga ne tikai reģiona, bet visas Eiropas kontekstā. Viņaprāt nebūtu nekas neiespējams, 2030. gadā sasniegt, piemēram, Zviedrijas līmeni lidojumu, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomā uz vienu iedzīvotāju.

Tikpat loģiski būtu domāt, ka Rīgas lidosta, kas jau šobrīd ir spēcīgākā Baltijā, turpinās augt. Līdz ar Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltic īstenošanu un dzelzceļa stacijas izveidi lidostā, paplašināsies lidostas potenciālo klientu reģions, ietverot arī Lietuvu, Igauniju un tālākus kaimiņus.

Pēdējos 10 gados uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldījis vairāk nekā 250 milj. eiro, bet nākamajos piecos gados sešos lielos projektos plānots investēt 225 milj. eiro, to Rīgas Aviācijas forumā 2019 norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Runājot par lidostas kā centra jeb mezgla izveidi, viņa sacīja, ka ar septiņiem milj. pasažieru, no kuriem 28% lido tranzītā un transfērā, ar vairāk nekā 83 tūkst. apkalpotu lidaparātu un vairāk nekā 28 tūkst. t kravu pērn lidosta augusi straujāk nekā lidostas vidēji Eiropā. Savukārt pērn Rīga bija ceturtā straujāk augošā lidosta Eiropā.

Patlaban lidosta ir absolūts līderis Baltijas valstīs apkalpoto lidojumu, pasažieru un kravu apjoma ziņā, taču ir jāskatās tālāk uz Skandināviju un Ziemeļeiropu, uzsvēra I. Līce. Viņa norādīja, ka lidostu izmanto 20 lidsabiedrības, nodrošinot plašu zemo izmaksu un arī pilna servisa pakalpojumu klāstu. No lidostas var sasniegt vairāk nekā 100 galamērķus, tostarp visus lielākos Eiropas aviomezglus. «Ir jādomā par 85 milj. (potenciālo) klientu, ko var sasniegt 24 stundu laikā,» Rīgas ģeogrāfiskā izdevīguma lomu atzīmēja lidostas vadītāja.

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Jau otro reizi Dienas Bizness, Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, 13.jūnijā organizējot konferenci «Rīgas aviācijas forums 2019».

Galerijā ieskats foruma norisē!

Foruma video aplūkojams šeit:

Ieskaties arī Dienas Bizness konferenču un semināru mājas lapā:

- konferences http://konferences.db.lv/

- semināri https://www.dbhub.lv/pasakumi

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Privātuma potenciālie pārkāpumi ir galvenā problēma, ko rada bezpilota gaisa kuģu lietotāji, Rīgas Aviācijas foruma 2019 paneļdiskusijā par dronu izmantošanas juridiskajiem aspektiem norādīja Lietuvas Valsts policijas pārstāvis Mindaugs Kairis.

Viens no aktuālajiem jautājumiem saistība ar dronu izmantošanu ir datu aizsardzība, kas aizvien ir visai miglaina tēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, atzīmēja Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Ķipēna. Tāpat nav atbildēti jautājumi, par to, kam būtu jāizmeklē pārkāpumi šajā jomā. Viņa uzsvēra, ka vēl specifiskākas problēmas nekā sabiedrībai kopumā droni rada, piemēram, cietumiem, par kuriem tiek veikti lidojumi bez īpašu atļauju saņemšanas. Viena daļa dronu izmantotāju šajā gadījumā ir tie, kam cietums ir tikai kā interesants objekts. Savukārt citi dronus izmanto nelegāliem mērķiem, piemēram, lai izspiegotu cietuma darba organizāciju vai piegādātu mobilos telefonus, narkotikas vai pat ieročus.