Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Tā DB saka tekstilmāksliniece Anita Masaļska, kuras zīmolam Taša rit jau 15. gads. Tašas adījumi viscaur ir tikai viņas roku darbs. «Ja biznesu griež uz pelnīšanas jēdzienu – jāatceras a priori – ar roku darbu nopelnīt nevar,» skarbi raksturo Anita.

«Es daru to, kas man patīk, padodas un sagādā prieku, un kāds tomēr par to visu samaksā, jo visi uzadītie džemperi atrod īpašnieku, tikai ar to nevar nopelnīt, jo katrai precei ir sava cena ģeogrāfiskajā, sociālajā un meteoroloģiskajā situācijā – šogad bija karsta vasara, adījumus nepirka, bet nu jau ir auksts rudens – pirks,» filozofiskā mierā turpina Anita.

Pēc viņas domām, jo specifiskāka ir prece, jo grūtāk visiem to pārdot. Apmēram 92 % patērētāju nekritiski izturoties pret kopējo piedāvājumu, 8% esot estēti, no kuriem 4% kaut ko radot paši, savukārt no pārpalikušajiem tikai 2% esot pirktspēja, viņa lēš. «Ir jābūt apstākļu sakritībai, lai viņiem iepatiktos tieši mani trakie darbi, bet es radu to, kas man patīk, un kaut kur ir cilvēks, kurš to novērtē – notiek darījums, un abas puses ir apmierinātas,» viņa saka.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

No šā gada 3. jūnija ir atvērta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas Latvijas cenu zona, līdz ar to visas trīs Baltijas valstis ir iekļautas Skandināvijas kopējā elektroenerģijas tirgū.

Kopš Nord Pool Spot biržas Latvijas un Lietuvas cenu zonu atvēršanas mēs esam kļuvuši par lieciniekiem diezgan dramatiskām izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Kopš 2013. gada vasaras bija vērojamas salīdzinoši augstas cenas Nord Pool Spot biržā Latvijas un Lietuvas zonās, lielas cenu atšķirības starp Igaunijas un Lietuvas/Latvijas elektroenerģijas cenu zonām, kā arī izdevīgu/konkurētspējīgu fiksētas cenas piedāvājumu trūkums elektroenerģijas tirgū, kopš viens no tirgotājiem – SIA Enefit nolēma nepiedāvāt jaunus fiksētās cenas līgumus.

Augstas cenas Spot tirgū ir tiešā veidā saistītas ar augstām mainīgām izmaksām elektrostacijās Latvijā un Lietuvā vasaras laikā un starpvalstu līniju pārvades jaudas ierobežojumiem. Augsto tirgus cenu dēļ daudzi elektroenerģijas mazumtirgotāji, kuri bija noslēguši izdevīgus fiksētās cenas līgumus bez sava iepirkuma portfeļa nodrošinājuma, tagad cieš zaudējumus vai slēdz savu biznesu. Ar ieiešanu Nord Pool Spot tirgū izveidojās lielas cenu atšķirības starp Latvijas/Lietuvas un Igaunijas cenām sakarā ar elektroenerģijas deficītu vasaras laikā Latvijā un Lietuvā un ierobežotu importa jaudu no Igaunijas un trešām valstīm.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness publicēti 2017. gada 20 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām: rekords – 1,94 miljoni eiro

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2017. gada gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par aizvadītā gada 20 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām. Dārgākās telpas pārdotas par 1,94 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā un pārdots par 1,65 miljoniem eiro.

Pirmā vieta - 1,94 miljoni eiro

Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas. Šī kompānija pieder SIA Kazak Invest (90%), kas tagad pārdēvēta par SIA ITG Group un pieder 1985. gadā dzimušajam Bolatam Itegulovam, kā arī SIA Property (10%), kura savukārt pieder 1985. gadā dzimušajam Kalvim Urmanam. Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija.

Par to, kā klājas Eiropas automobiļu loģistikas līderim sarunā ar DB stāsta Gefco Baltic valdes loceklis Martins Keršis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai auto tirgus atdzīvošanās Krievijā Gefco biznesu kaut kā ietekmējusi?

Protams, tas ietekmē ļoti spēcīgi. Gefco nesen Krievijā kļuva par automobiļu pārvadāšanai domātu dzelzceļa vagonu īpašnieku. Pievienojām savam parkam teju 700 vagonus. Proti, Krievijā Gefco ir kļuvis par diezgan lielu spēlētāju. Šie vagoni zināmā mērā palīdz arī Gefco Baltic, jo kopā ar Krievijas partneriem vedam tranzītkravas no Kaļiņingradas uz Maskavu. Nesen sākām eksporta projektu, Krievijā ražotus auto piegādājot uz Eiropu.

Taču ne žigulīšus?

Nē, marku nevaru atklāt, taču runa ir par globālajiem ražotājiem. Sadarbībā ar Latvijas autopārvadātājiem piegādājām šos automobiļus līdz Eiropas loģistikas centriem.

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Sliktas ziņas naftas patērētājiem un importētājiem šodien būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem rīt, brīdina IEA.

Naftas cena preču biržā pašlaik balansē ap 85 ASV dolāru par barelu slieksni, un dzirdams arvien vairāk spriedumu par to, ka šāds cenu līmenis ir tuvu sarkanajai līnijai. Proti, tik dārga nafta jau negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi.

Valdot šādam fonam, šonedēļ, piemēram, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) atklāti aicinājusi Jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) un citus melnā zelta ieguvējus palielināt savus šī resursa ražošanas apmērus. Tiek norādīts, ka pretējā gadījumā augstajām cenām būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību.

«Mums visiem vajadzētu saredzēt, ka bilde ir riskanta un naftas tirgus ieslīd sarkanajā zonā. Mums visiem kopā arī vajadzētu situāciju šajā tirgū nomierināt. Tās, kas šodien ir sliktas ziņas patērētājiem un importētājiem, rīt būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem. Ja nebūs nozīmīgu izmaiņu vadošo naftas ieguvēju politikā, tad ceturtajā ceturksnī aina šajā tirgū būs ļoti, ļoti izaicinoša,» skaidro IEA vadītājs Fatihs Birols.

Patērētāji vēlas ieguldīt naudu jaunos, inovatīvos produktos, tādēļ uzņēmumiem ātrā tempā jāspēj izstrādāt iespējām aizvien bagātākas elektroierīces, rāda pētījumi.

Tuvākajos gados elektronikas ražotāji sadarbosies aizvien ciešāk, apvienos prasmes, lai kopīgi radītu inovatīvus produktus. Šādu nākotnes tendenci šā gada aprīļa nogalē Andalūzijā notikušajā patērētāju elektronikas un sadzīves tehnikas izstādes IFA globālajā preses konferencē ieskicēja tās rīkotāji.

Lai arī IFA Berlīnē tradicionāli notiek septembra pirmajās dienās, globālajā preses konferencē jau pavasarī masu mediji tiek iepazīstināti ar nozares aktuālajām tendencēm. Un šogad svarīgākā ir kopīga inovāciju ražošana.

Nauda no blakus produktiem

Kompetenču apvienošana kopīga mērķa īstenošanai gan nav jauna. Uzņēmumi jau desmitgadēm ilgi atsevišķos projektos sadarbojušies pat ar konkurentiem, lai radītu tehnoloģijas vai produktus, kas vienatnē nav bijis pa spēkam. Taču tagad šī tendence tehnoloģiju nozarē pieņemšoties spēkā, un tam ir loģisks pamatojums. Daudzās jomās pamatprodukti, kā viedtelefoni, televizori, biroja tehnika, sadzīves tehnika, ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Patērētāji ar tiem ir apmierināti un iegādājušies visu nepieciešamo. Šī iemesla dēļ tirgus aug ļoti lēni, un ražotājiem jāmeklē jauni veidi, kā padarīt produktus pievilcīgākus. Piesaistot citu jomu uzņēmumus, ražotāji meklē iespējas, kā padarīt produktus interesantākus vai kā izstrādāt labākus aksesuārus.

«Ja šodien kāds man prasa, cik izmaksātu uztaisīt Xnet vai kaut ko līdzīgu, jāsaka, ka patiesībā bez miljona pat nav ko sākt,» laikrakstam Dienas Bizness saka Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

Runājot pašiem pirmsākumiem – kā radās Xnet, viņš stāsta: «Es pirms tam biju strādājis biroja tehnikas tirdzniecības uzņēmumā, un man jau toreiz šķita, ka mums vajag internetveikalu. Gāju pie vadības ar šādu priekšlikumu, rādīju Amazon un Ebay kā piemēru. Nevarēju pārliecināt par biznesa potenciālu, bet pašam šķita, ka tam ir nākotne. Es ļoti labi saprotu savu tā brīža darba devēju, jo tolaik e-pasta katram cilvēkam vēl nemaz nebija. Sapazinos ar vienu programmētāju un realizējām šo ideju. Sākumā bija biroja tehnika, bet tad pēkšņi visi sāka prasīt telefonus, tosterus. Nebiju gaidījis, ka tas izaugs līdz tam, kas ir tagad, par to varēju tikai sapņot. Ja varētu pagriezt laika mašīnu atpakaļ, es daudz ko darītu citādāk. Ir pieļauts tik daudz kļūdu, veselu grāmatu varētu uzrakstīt.»

Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot.

Pilsētu un uzņēmumu vadītāji, biznesa vadības eksperti, stratēģiskie vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, augstskolu mācībspēki un citi interesenti šodien tiekas laikraksta Dienas Bizness un LNK Group rīkotajā konferencē par viedās pilsētas tēmu Open City.

«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.

2018. gadu Lietuvas IT kompānija Blue Bridge plāno pabeigt ar nelielu pieaugumu apgrozījumā. Apgrozījums provizoriski paredzams 20 miljonu eiro apmērā

Savukārt 2017. gads gan kompānijai nebija pārāk veiksmīgs, bija neliels kritums apgrozījumā. «Skatoties arī uz mūsu konkurentiem, izskatās, ka samazinājums bija visā tirgū un visiem bija kritums. Viens no iemesliem ir tas, ka bija samazinājums pasūtījumos valsts sektorā. Taču biznesa pusē viss bija ierastajos apjomos,» teic Daļus Butkus (Dalius Butkus), Blue Bridge UAB direktors.

IT kompānijas Blue Bridge pirmsākumi meklējami pirms 26 gadiem, un tolaik uzņēmējdarbība sākās ar datoru tirdzniecību. Uzņēmums dabiski attīstījās un laika gaitā sāka piedāvāt arī dažādus pakalpojumus, risinājumus, pakāpeniski mainījās produktu portfelis, arī darbinieku skaits no viena pieauga līdz teju simt. «Industrija mainījās, un mēs sekojām tās attīstībai. Tagad kompānija nodrošina IT infrastruktūru tādā veidā, kā klientam nepieciešams – kā pakalpojumu, procesu, risinājumu vai tehnoloģiju,» stāsta D. Butkus.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness publicēta informācija par gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem ārpus Rīgas: rekords – 4 miljoni eiro

DB turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 4 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2017. gadā fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ārpus galvaspilsētas un Jūrmalas pērn lielākais darījums noticis Kuldīgas novada Rumbas pagastā, kur slavenais tenisists Ernests Gulbis par četriem miljoniem eiro aprīlī pārdevis 17,14 hektārus zemes ar dzīvojamo māju un vairākām būvēm. 2015. gadā viņš to ieguva no sava tēva – oficiāli par 156 tūkstošiem eiro. Īpašumu iegādājās SIA Baltic Rancho Estate, kas pieder Kiprā reģistrētai Baltic Rancho Estate Limited un kurai hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.

Atjauninātajam Hyundai Tucson izmaiņu nav daudz, vizuāli to ir maz. Nozīmīgākie jaunumi meklējami gaismas tehnikas un dīzeļmotoru klāsta pilnveidošanā.

Šobrīd Hyundai Tucson ir pieskaitāms Eiropas kompakto krosoveru saimes smagsvariem. To pazīst un novērtē pircēji. Ar Eiropas dizaina un inženiertehniskā centra, kā arī Čehijas ražotnes veiksmīgu mijiedarbību Hyundai spēj precīzāk uztaustīt Eiropas pircēju vajadzības un vēlmes. Tieši tādēļ uzlabotais Tucson ir tikai nedaudz pārzīmējis sejas kontūras, bet vairāk uzmanības pievērsis tam, kas atrodas «lācītim vēderā». Lielākās izmaiņas skar gaismas tehniku un ar to saistīto priekšējo un aizmugurējo lukturu dizaina maiņu. Savukārt pamanāmākais jaunums Tucson kabīnē ir 8 collu navigācijas ekrāns, kas joprojām atrodas uz vadības paneļa augšējās malas un tādējādi maksimāli atvieglo pilota darbu brauciena laikā, jo ekrāna novietojums ir pietuvināts acu augstumam. Lielāks izmērs, nedaudz labāka izšķirtspēja un 360 grādu apkārtskata kameras funkcija. Patiesības labad gan jāmin, ka ekrāns ir tikai augstāko Style un Premium aprīkojuma līmeņu standartaprīkojums. Toties apsildāmi priekšējie sēdekļi ir standarta aprīkojums visiem Tucson modeļiem.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijai šodien ir, ar ko lepoties industriālā dizaina jomā – saka zinātāji un pozitīvi domājošie. Nē, Latvijas dizains joprojām ir bērna autiņos – teic skeptiķi. Un kā vieniem, tā otriem ir taisnība.

Pirmās neatkarības laikā uzplaukušās pasaules līmeņa produktu dizaina tradīcijas nobremzēja pusgadsimtu ilgs okupācijas režīms ar bezkvalitātes ražošanu, cenzūru, informatīvo izolētību un atbilstošas izglītības trūkumu. Šie rēgi savienojumā ar resursu trūkumu joprojām klīst apkārt, un jaunajiem Latvijas uzņēmumiem sevis un dizaina apliecināšanā viss jāsāk no baltas lapas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai gan neesam industrijas lielvalsts, ja apkopotu mūsu rūpnieciskā dizaina objektus 100 gadu garumā, sanāktu krāšņa un iespaidīga grāmata. Visos vēstures posmos dizains ir bijis dzīvs un attīstījies. Latvijai ir daudz augstvērtīgu stāstu, ko rādīt pasaulei.

Vispirms ir jādara viss, lai atjaunotu Latvijas valsts reputāciju un nepieļautu tās nonākšanu pelēkajā sarakstā. Tad varēs vairāk laika veltīt attīstībai, taču pārspīlējumi ir novēršami maksimāli ātri

Šādu ainu rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, diskutējot par finanšu nozari, tās šodienas un nākotnes izaicinājumiem, kā arī izaugsmes iespējām un attīstības virzieniem. Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka izaicinājums ir visiem, lai 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu dzīve netiktu radikāli pasliktināta, un tad, kad ar to būsim tikuši galā, varēsim atgriezties pie jautājuma par konkurētspēju – ko var izdarīt deputāti un ko – bankas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

#Tagad tiek īstenoti trīs projekti vienlaicīgi, tas ir optimāls ienākšanas brīdis.

Šobrīd ir īstais brīdis, lai kompānijas, zīmoli varētu veidot savu veikalu ķēdi

Tā intervijā DB akcentē tirdzniecības centru (t/c) attīstīšanas un pārvaldīšanas SIA Linstow Center Management (LCM) valdes loceklis Mārcis Budļevskis.

Pēc vairāku gadu klusuma tieši pēdējā laikā atsākusies vairāku iepirkšanās objektu būvniecība, LCM šobrīd virza divus vērienīgus projektus – tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu un t/c Origo nākamo kārtu. Paralēli tam Ķengaragā strauji top lietuviešu attīstītāju projekts – daudzfunkcionālais komplekss Akropole. Tādējādi šobrīd uzņēmumiem paveras iespējas tikt pie jaunām, plašām telpām. Bez tā šoruden Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, plānots atvērt sengaidīto IKEA, zināmu viļņošanos varētu raisīt arī iespējamā lielveikalu ķēdes Lidl ienākšana valstī.

Krēslam jābūt kam vairāk par vienkārši funkcionālu mēbeli – savulaik sacīja izcilais franču dizaina novators Pjērs Polēns (Pierre Paulin).

XX gs. 60.–70. gados viņa radīto sēdmēbeļu neparastās un skulpturālās formas burtiski uzspridzināja industriju, dāvājot iespēju pēc pārmaiņām izslāpušajai sabiedrībai ar pilnu krūti ieelpot dizaina inovāciju garu. Viņš viens no pirmajiem prata meistarīgi pielietot jauno, modē nākušo plastmasas materiālu potenciālu, ko apliecina ultramodernais krēsls F302 (1967), kas šodien bagātina Ņujorkas MoMA un Parīzes Musée des Arts Décoratifs pastāvīgās kolekcijas. Šo lielo franču talantu par savējo dēvē arī Nīderlande, jo tieši viņš, daudzus gadus sadarbojoties ar kompāniju Artifort, radījis slavenākās nīderlandiešu dizaina ikonas kā Orange Slice (tulk. Apelsīna šķēle), Tongue (tulk. Mēle), Ribbon (tulk. Lente) krēslus u.c., kas iekļauti daudzu laikmetīgo dizaina muzeju krājumos un pieprasīti privāto kolekcionāru aprindās.