Patērētāji vēlas ieguldīt naudu jaunos, inovatīvos produktos, tādēļ uzņēmumiem ātrā tempā jāspēj izstrādāt iespējām aizvien bagātākas elektroierīces, rāda pētījumi.
Tuvākajos gados elektronikas ražotāji sadarbosies aizvien ciešāk, apvienos prasmes, lai kopīgi radītu inovatīvus produktus. Šādu nākotnes tendenci šā gada aprīļa nogalē Andalūzijā notikušajā patērētāju elektronikas un sadzīves tehnikas izstādes IFA globālajā preses konferencē ieskicēja tās rīkotāji.
Lai arī IFA Berlīnē tradicionāli notiek septembra pirmajās dienās, globālajā preses konferencē jau pavasarī masu mediji tiek iepazīstināti ar nozares aktuālajām tendencēm. Un šogad svarīgākā ir kopīga inovāciju ražošana.
Nauda no blakus produktiem
Kompetenču apvienošana kopīga mērķa īstenošanai gan nav jauna. Uzņēmumi jau desmitgadēm ilgi atsevišķos projektos sadarbojušies pat ar konkurentiem, lai radītu tehnoloģijas vai produktus, kas vienatnē nav bijis pa spēkam. Taču tagad šī tendence tehnoloģiju nozarē pieņemšoties spēkā, un tam ir loģisks pamatojums. Daudzās jomās pamatprodukti, kā viedtelefoni, televizori, biroja tehnika, sadzīves tehnika, ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Patērētāji ar tiem ir apmierināti un iegādājušies visu nepieciešamo. Šī iemesla dēļ tirgus aug ļoti lēni, un ražotājiem jāmeklē jauni veidi, kā padarīt produktus pievilcīgākus. Piesaistot citu jomu uzņēmumus, ražotāji meklē iespējas, kā padarīt produktus interesantākus vai kā izstrādāt labākus aksesuārus.
Tas uzskatāmi redzams tirgus prognozēs. Piemēram, viedtelefonu tirgū šogad apgrozījuma izaugsme paredzēta vien 1% apjomā salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet ar tiem savienojamo audio tehniku šogad uzskata par īstu zelta bedri. Stereo austiņu segmentā apgrozījums palielināšoties par 37% un bezvadu skaļruņu – par 14%, izriet no pētījumu centra GFK prezentētajiem datiem.
Maksā par inovācijām
Kompānijas pārstāvji apgalvo, ka patērētāji ir gatavi maksāt augstu cenu par produktiem, ko uzskata par inovatīviem. Šī iemesla dēļ šodien Eiropā un Ķīnā jauno produktu cenas ir vidēji par 60% augstākas nekā 2009. gadā attiecīgajos segmentos. Skaitlis ir gana iespaidīgs, lai ražotāji saspringtu uz inovāciju radīšanu cerībā savākt no modernāko lietu tīkotājiem krietnu naudas žūksni, kas pamatīgi pārsniedz produkta izstrādāšanas un saražošanas pašizmaksu. Ja kādam šķiet, ka šodien telefoni kļuvuši ļoti dārgi, viņš nemaldās. 2010.gadā Eiropā tālrunis tika pirkts vidēji par 154 eiro. 2018. gadā cena jau bija dubultojusies un sasniedza 363 eiro. Šogad tā varētu pārsniegt 400 naudas zīmju robežu un ieņēmumi no viedtelefonu tirdzniecības veidos 65% no visa 1,052 triljonu globālā elektropreču apgrozījuma.
Maģiskajam vārdam inovācija laika gaitā izdevies iespiesties cilvēku apziņā un ietekmēt lēmumu, izvēloties preces. Iepriekšējās desmitgadēs cilvēki pārāk neuztraucās, kurā gadā ir izstrādāts viņa noskatītais televizors, bet tagad vairāk nekā 75% cilvēku iegādājas tikai tādu patērētāju elektroniku, mobilās tehnoloģijas un datortehniku, kas ir prezentēta pēdējos divos gados. Proti, šodien ražotājiem ir grūti pārdot 2016.gadā izstrādātu printeri, nemaz nerunājot par viedtelefonu, jo cilvēki tos uzskata par neglābjami novecojušiem. Tas tikai paātrina riņķa danci – ražotājiem nemitīgi jāizstrādā aizvien jaunas preces, strādājot uz kapacitātes robežas, un ar vērienīgām mārketinga kampaņām jācenšas divu gadu laikā krājumus izpārdot. Lielās sadzīves tehnikas segmentā produktu dzīves cikls ir garāks, tomēr, pēc GFK datiem, tikai puse patērētāju lieto par diviem gadiem vecākas preces.
Visu rakstu lasiet 3. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!