Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.
Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.
Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.
Īpaši būtiska ir izpratne par pārmaiņu un jaunrades procesiem tieši vadības līmenī, kas uzņēmuma prioritātes un vīziju nodod tālāk darbiniekiem. Tādēļ, pirms tiek veiktas lielas investīcijas, ir svarīgi apzināties, vai darbinieki un vadība ir pietiekami motivēti un saskata procesu pievienoto vērtību. Ne mazāk svarīgi ir arī izprast, vai uzņēmumam ir piemēroti izaicinājumi, ko iespējams risināt koprades gaitā ar ārējiem partneriem. Izaicinājuma mērogam ir jābūt daudz plašākam par pašu uzņēmumu.
Lielisks atvērto inovāciju piemērs ir korporatīvie akseleratori - jaunuzņēmumu akcelerācijas programmas, kas tiek veidotas uzņēmuma iekšienē, lai attīstītu biznesa virzienus un padarītu efektīvāku tā esošo darbību. Tomēr jāpiebilst, ka šāda tipa programmas prasa lielus uzņēmuma resursus laika, cilvēku un arī izmaksu ziņā, un lielākajā daļā gadījumu šis nav atbilstošs pirmais solis atvērtajās inovācijās. Taču ir vairāki citi atvērto inovāciju modeļi un virzieni, kas ļauj saprast, vai uzņēmuma darbības virziens ir piemērots atvērtajām inovācijām un vai ir vērts šo uzņēmējdarbības modeli uzstādīt kā prioritāti.
Pirmais solis – hakatoni un koprades programmas
Hakatoni vienmēr ir bijuši daļa no tehnoloģiju kultūras, taču pie mums, Latvijā, tie plašākas sabiedrības uzmanību guva aizvadītā gada pavasarī, kad tehnoloģiju kopiena aicināja meklēt risinājumus Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām. Pašmāju hakatons Hackforce kalpoja kā aizsākums tādiem šobrīd jau plaši zināmiem projektiem kā Shield 48 un brīvprātīgo kustībai Paliec Mājās. Maijā sekoja kultūras un radošo industriju hakatons HackCreative, savukārt gada noslēgumā sevi pieteica Swedbank ilgtspējas hakatons Hack for the Future. Ar hakatonu palīdzību uzņēmums bez lielām investīcijām vai darbinieku noslodzes var identificēt tam aktuālos izaicinājumus un piedāvāt tos plašākai publikai, lai hakatona laikā komandas sacenstos, izstrādājot prototipus. Tas ir lielisks veids, kā radīt jaunas, radošas idejas un atrast tehnoloģiju risinājumus, saglabājot konkurētspēju, ko potenciāli pēc hakatona integrēt uzņēmumā. Vēl viens ieguvums, ko noteikti nevajag noniecināt, ir uzņēmuma darbadevēja tēla stiprināšana. Hakatonos lielākā daļa no dalībniekiem ir tieši informāciju tehnoloģiju, lietotāju pieredzes un datu zinātnes jomu eksperti, pēc kuriem tirgū ir nemainīgi augsts pieprasījums.
Bieži vien kā nākamais solis pēc hakatona ir koprades programmas, kuru ietvaros uzņēmumiem tiek piemeklēti sadarbībai atbilstoši jaunuzņēmumi. Tā ir ļoti laba alternatīva korporatīvajiem akseleratoriem, jo uzņēmumam nav jāiegulda tik lieli resursi. Koprades programmas darbojas kā atspēriena punkts sadarbības uzsākšanai, un to pamatmērķis ir rast sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un lielajiem uzņēmumiem, veidojot pilotprojektus. Šāda vadīta atvērto inovāciju modeļa lielākais ieguvums ir strukturētā pieeja, ko nodrošina koprades programmas komanda. Sadarbības process tiek vadīts, nosakot konkrētus mērķus, laika plānu un dažāda veida darba sesijas, lai pēc noteiktā laika nonāktu pie vēlamā rezultāta un secinājumiem.
Pirmā šāda veida programma Baltijas uzņēmumiem ir aģentūras Helve veidotais Future Hub, kam pievienojušies tādi tirgus līderi kā Swedbank, Rimi Baltic, Latvenergo, Orkla, kā arī Rīgas dome. Ir patīkami redzēt, ka arī pašmāju uzņēmumi aizvien biežāk saskata vērtību koprades programmās, turklāt tas ir veids kā tiem celt starptautisko konkurētspēju, īpaši digitālajā jomā.
Inovācijas kā daļa no uzņēmuma kultūras
Hakatoni un koprades programmas ir lieliski rīki, lai identificētu potenciālās inovācijas konkrētām problēmām, taču ar vienreizējiem panākumiem vien nepietiek. Jaunu problēmu un iespēju identificēšana un metodes radošai problēmu risināšanai ir pamats inovāciju kultūras aizsākšanai uzņēmuma ikdienā. Šajā procesā veiksmes atslēga ir darbinieku iesaiste, motivācija, kā arī prasme radoši raudzīties uz izaicinājumiem. Jāatceras, ka atvērtās inovācijas uzņēmuma iekšienē attiecas ne tikai uz produkta izstrādes procesu, bet arī uz jebkuru problēmu, kam nepieciešams rast risinājumu - tātad tās skar visus darbiniekus.
Lai izvairītos no haosa, ko var izraisīt lielais ideju daudzums, iesaistot virkni cilvēku, nepieciešama strukturēta un sakārtota pieeja. Viens no produktīvākajiem un populārākajiem veidiem, kā veicināt strukturētu inovatīvu problēmu risināšanas pieeju uzņēmuma līmenī, ir praktizēt dizaina domāšanu. To iespējams panākt, aicinot darbiniekus uz īpaši organizētām dizaina domāšanas darbnīcām, kas paredzētas, lai mācītos praktiskas metodes, kā meklēt risinājumus radošā un inovatīvā veidā. Uzņēmuma kultūru veido darbinieki, tādēļ būtiski sākt tieši ar viņiem.
Tikpat plaši izmantota metode projektu izstrādei uzņēmuma iekšienē ir arī sprinta darbnīcas - uzņēmums identificē problēmu, un tās risināšanai tiek nokomplektēta komanda, iesaistot uzņēmuma darbiniekus un ārējos ekspertus jaunuzņēmumu un inovāciju vadības jomās. Tam seko aptuveni piecu dienu ilga sprinta darbnīca, kuras ietvaros tiek meklētas atbildes izvirzītajam izaicinājumam, izmantojot dizaina domāšanas metodes, prototipu izveidi un to validēšanu ar gala klientu vai lietotāju.
No kā uzmanīties, ko ņemt vērā un kādu rezultātu sagaidīt
Neskatoties uz izvēloties atvērto inovāciju modeli, uzņēmumam ir jāņem vērā dažādi izaicinājumi. Atvērto inovāciju pamatā ir sadarbība, taču dažkārt uzņēmums sadarbības partneri mēdz uztvert kā vienīgo darba darītāju. Lai sadarbība būtu abpusēji vērtīga, inovatīvi risinājumi uzņēmumā jāmeklē koprades procesā. Arī lielais ideju apjoms sākotnēji var šķist pārmērīgs vai tieši pretēji - jaudas trūkums īstenot visas idejas var laupīt motivāciju. Jebkāda veida inovācijas, tajā skaitā atvērtās inovācijas modelis, ir gana sarežģīts un laikietilpīgs process. Tā īstenošanā vairumā gadījumu tiek veiktas lielas investīcijas, taču jāņem vērā, ka rezultāti prasa laiku un potenciālais ieguvums nebūs redzams tūlītēji. Veiksmes atslēga, ko diemžēl nav iespējams meklēt nevienā ārējā partnerī vai pakalpojumā, ir piemērots domāšanas veids, saskatot iespējas un noticot sadarbības modelim.
