Vispirms ir jādara viss, lai atjaunotu Latvijas valsts reputāciju un nepieļautu tās nonākšanu pelēkajā sarakstā. Tad varēs vairāk laika veltīt attīstībai, taču pārspīlējumi ir novēršami maksimāli ātri
Šādu ainu rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, diskutējot par finanšu nozari, tās šodienas un nākotnes izaicinājumiem, kā arī izaugsmes iespējām un attīstības virzieniem. Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka izaicinājums ir visiem, lai 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu dzīve netiktu radikāli pasliktināta, un tad, kad ar to būsim tikuši galā, varēsim atgriezties pie jautājuma par konkurētspēju – ko var izdarīt deputāti un ko – bankas.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
J. Pūce aicina nopietni diskutēt par to, kā tas var būt, ka 15 gadus pēc kārtas Latvijā jebkura izsniegta kredīta procentu likmes ir augstākas nekā Lietuvā. «Esam nākuši ar domām par to, kā veicināt valsts attīstību un tās konkurētspēju, kas iedzīvotājiem nodrošinātu labāku dzīvi, – mazākas barjeras. Dažādu ilglaicīgu iemeslu dēļ esam situācijā, kur finanšu sektorā ir tādi izaicinājumi, kas diez vai īstermiņā sekmēs konkurētspēju un diez vai atvieglo dzīvi,» norādīja J. Pūce. «Mums ir daudz darāmā, lai Latvija jau tuvākajā laikā nepārvērstos par Brīvdabas muzeju, bet būtu strauji augoša ekonomika,» atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Nenoliedzami, ka izaicinājums ir paaugstināto caurskatāmības prasību nodrošināšana, ko finanšu jomas spēlētāji izvirza klientiem, vienlaikus uzņēmējiem pašiem ir jāveido savas atbilstības programmas, lai zinātu, ar kādiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskiem saskaras savās piegāžu ķēdēs.
Atbildīgās komisijas deputāti vēlējās zināt, kādas sekas būs gadījumā, ja Latvija tomēr nokļūs pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa atzina, ka šodien neviens nevarēs pateikt visas iespējamās sekas. «Nokļūstot šajā – pelēkajā – sarakstā, uz visām valstīm aizies informācija par faktu un vienlaikus ieteikums uzmanīties no sadarbības,» skaidroja S. Liepiņa. Viņa uzsvēra, ka tādējādi tiek pateikts, ka šajās valstīs sistēmas līmenī nevar garantēt, ka tajās neapgrozās noziedzīgi iegūti līdzekļi un nākas darboties pašiem uz savu risku. «Rezultātā daudzi starptautiski uzņēmumi izlemj nestrādāt ar šīm valstīm, un te jau rīcības modeli nosaka tirgus izmērs, bet Latvija ar izmēru konkurēt nevarēs. Tad būs dārgāki un ilgāku laiku ceļā atradīsies pārskaitījumi, jo tie tiks aizturēti ilgākām pārbaudēm. Iespējams, būs kaut kādi apkārtceļi, bet par tiem būs jāmaksā komisija,» tā S. Liepiņa. Tā kā varētu notikt naudas plūsmas sadārdzināšanās, pašlaik neesot iespējams atbildēt. «Ja pieļausim Latvijas iekļūšanu pelēkajā sarakstā, tad uz investīcijām skatīsimies ar mīnusa zīmi. Tas ir skaidrs. Aicinu darīt visu, lai nenokļūstam šī saraksta 13 valstu kompānijā, par kurām investoriem intereses nav,» uzsvēra S. Liepiņa. M. Bondars piezīmēja, ka Latvijai rezervē ir daži mēneši, nevis gadi.
Visu rakstu Ugunsgrēka dzēšana ir prioritāte lasiet 17. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
