Rīgas dome nolēmusi nojaukt novembrī degušo 1914.gadā celto jūgendstila ēku Kalnciema ielā 2B, apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Iepriekš vēstīts, ka kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, atrodas divas 20.gadsimta sākumā celtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 2708 kvadrātmetri - vienas adrese ir Kalnciema iela 2B, bet otras - Raņķa dambis 14. Abas ēkas jau daudzus gadus netiek apsaimniekotas un atzītas par B kategorijas vidi degradējošām būvēm.

Naktī uz 25.novembri ēkā Kalnciema ielā 2B daļā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas.

Ēkas īpašnieks līdz šim pastarpināti caur SIA «K2B» un vēl vienu Latvijas firmu bija igauņu uzņēmums «Tradesman EU», kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas «Novira Capital» biroju ēkā «Novira Plaza», Tallinā.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija lēmusi no vidi degradējošu būvju saraksta izslēgt jūgendstila namu Vīlandes ielā 11 un to īpašniecei atcēla paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Vēsturiskais nams pirms tam bija klasificēts kā A kategorijas grausts un bija viens no redzamākajiem pilsētas graustiem.

Nekustamā īpašuma, ar kopējo zemes platību 1970 kvadrātmetri īpašniece, kopš 2002. gada ir SIA "Vīlande". Ēkas īpašniece informēja komisiju, ka Rīgas pilsētas Būvvaldē ir saskaņota būvniecības dokumentācija un ir noslēgts būvdarbu līgums par nama pārbūvi.

Šobrīd uz ēkas fasādes ir uzstādītas sastatnes un norit ēkas atjaunošanas darbi. Būvdarbu veikšana ir uzsākta un nama fasādes rekonstrukcijas darbus ir plānots pabeigt līdz 2022. gada maijam.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija 2018. gada 25. janvārī namu klasificēja par A kategorijas graustu un nekustamā īpašuma īpašniecei piemēroja paaugstināto nekustamā īpašumu nodokļa likmi.

Valsts zemes dienestam (VZD) radušās aizdomas par tīšām manipulācijām ar būvju kadastrālo vērtību, kas īpašniekiem ļauj ievērojami ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, šodien Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijā pastāstīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

VZD veic būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu. Taču, kā komisijai stāstīja Zvidriņa, pēdējā laikā dienests konstatējis «kliedzošus faktus», proti, ka daudzām vizuāli normālā stāvoklī esošām ēkām piešķirta tāda nolietojuma pakāpe, ka tā būtībā definējama kā grausts. Tā esot zināma shēma, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo, ja ēkai ir piemērots grausta nolietojums, tās kadastrālā vērtība zūd vai ir tuvu nullei. Savukārt, ja nama kadastrālā vērtība ir nulle, tad par ēku NĪN vairs nav jāmaksā, bet jāmaksā tikai par zemi zem ēkas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem esot nams Rīgā, Elizabetes ielā 51, kur vēl pagājušajā gadā kadastra vērtībā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet tagad, pateicoties piešķirtajai nolietojuma pakāpei, tā ir nulle. Kopumā šādu aizdomīgu gadījumu esot vairāk nekā 100.

Kultūras ministrija no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, apstiprināja kultūras ministres padomniece Lita Kokale.

Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz šodienai.

Detalizētāku informāciju par saņemto piedāvājumu ministrijā pagaidām neatklāja.

Kā ziņots, līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, aģentūru LETA informēja Kokale.

Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12.aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.