Interneta veikals “Xnet” saviem klientiem piedāvā jaunu pakalpojumu “Xnet eXpress”. Šis pakalpojums nāk kopā ar drosmīgu solījumu par nākamās dienas piegādi noliktavas precēm, turklāt līdz pat mājas durvīm, vai izņemt preces pašam pick-up punktā Mārupē.

“Samazināts piegādes laiks ir viens no būtiskākajiem “Xnet” attīstības virzieniem; mūsu līdzšinējais preču piegādes ātrums bija viena līdz četras darba dienas. Lai nodrošinātu ne tikai ātrākas, bet arī nākamās dienas piegādes, sadarbībā ar mūsu loģistikas partneri “Omniva” esam izveidojuši noliktavu un vienlaikus arī sūtījumu saņemšanas punktu Rīgas apkaimē. Apvienojot spēkus, ar “Xnet eXpress” varam arī Latvijā nodrošināt tik populāro un pieprasīto nākamās dienas piegādi, ko piedāvā teju visi e-komercijas giganti visā pasaulē,” stāsta Mārcis Kronbergs, “Xnet” operacionālais vadītājs.

Līdz šā gada beigām noliktavā tiks glabātas aptuveni 200 populārākās preces, kas tiks papildinātas pēc pieprasījuma. Pasūtot preci ar “Xnet eXpress” simbolu līdz konkrētās dienas plkst. 21.00, pircējs sūtījumu saņems jau nākamajā dienā. Sākotnēji šāds pakalpojums tiks piedāvāts klientiem, kas dzīvo Rīgā un Pierīgā, un, ja pasūtījums ārēju apstākļu dēļ aizkavēsies, piegāde tiks veikta bez maksas. Savukārt iedzīvotājiem reģionos joprojām tiks piedāvāti “Xnet” standarta piegādes veidi.

#Uzņēmums Xnet pieteicies nodokļu samaksas atbalsta pasākumam, kas paredz piemērotās soda naudas atcelšanu.

Interneta veikalu «xnet.lv» un «upstore.lv» īpašniekam SIA «Xnet» piemērots nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrēšanai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums piemērots otrdien, 23.janvārī, ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu, jo SIA «Xnet» ir nodokļu parāds. Uz 2017.gada 7.decembri tas bija 40,5 tūkstoši eiro.

Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns portālam db.lv sacīja, ka nodrošinājuma piemērošana nav tik ārkārtējs notikums, kā tas izklausās. Uzņēmums pērn izmantojis to pašu valsts piedāvāto instrumentu, ko vēl 13 tūkstoši uzņēmēju un privātpersonu - pieteicies valsts nodokļu samaksas atbalsta pasākumam, kas paredz piemērotās soda naudas atcelšanu. Uzņēmumam pērn nav bijis neviens nodokļu kavējums, kas ilgāks par 30 dienām, taču, tā kā soda naudas rēķina no pirmās kavējuma dienas, tajās uzkrāta diezgan liela summa, un nolemts pieteikties atbalsta pasākumam. Pirms piemērot nodrošinājumu, VID uzņēmumu par to ir informējis.

Interneta veikalu «Xnet.lv» un «Upstore.lv» īpašniekam SIA «Xnet» atcelts gada sākumā piemērotais nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrēšanai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu nodokļa parāda dēļ Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde uzņēmumam piemēroja šī gada 23.janvārī, taču 27.decembrī reģistrēta nodrošinājuma atcelšana. Līdz ar to uzņēmumam nav aktuāls neviens nodrošinājums.

«Lursoft» izziņa liecina, SIA «Xnet» gan vēl joprojām ir nodokļu parāds - uz 7.decembri tas bija gandrīz 50 tūkstoši.

SIA «Xnet» pamatdarbība ir datortehnikas, mājsaimniecības preču, sadzīves tehnikas, sporta un fitnesa produktu, kā arī apģērbu, parfimērijas un citu preču mazumtirdnziecība interneta veikalos.

Uzņēmums dibināts 2002.gadā, tā pamatkapitāls ir 4624 eiro un tā lielākais īpašnieks ar 70,05% pamatkapitāla daļu ir Igaunijas kompānija «OU Hansapost», 16,67% daļu pieder Mārtiņam Švānam, bet pa 6,64% daļu katram pieder Ilzei Švānei un Didzim Švānam.

Covid-19 otrā viļņa laikā interneta veikalā “Xnet” būtiski pieaudzis pieprasījums pēc medicīniskajām sejas aizsargmaskām – katrs trešais līdz ar citām precēm iegādājas arī maskas. Visbiežāk sejas aizsargmaskas iegādājas sievietes (65 %), retāk – vīrieši (35 %).

“Jau pavasarī sejas aizsargmasku pārdošanas apjomi palielinājās septiņas reizes, savukārt šobrīd novērojām vēl trīs reizes lielāku pieaugumu kā maijā. Atšķirībā no pirmā viļņa esam arī krietni gatavāki, jo noliktavu papildinājām ar miljons sejas maskām. Interesanti, ka pircēji maskas iegādājās līdz ar citiem pirkumiem, tādējādi varam secināt, ka tas nav mērķtiecīgs pirkums, bet vairāk impulsīvs – ieraudzīju un drošības pēc nopirku,” stāsta Edgars Ejubs, interneta veikala “Xnet” vadītājs.

“Xnet” interneta veikalā ir iegādātas vairāk nekā 100 000 sejas aizsargmaskas. Tās visbiežāk iegādājušās sievietes (65 %) vecumā no 45 līdz 54 un 25 līdz 34 gadiem. Savukārt vīrieši sejas maskas iegādājas retāk – vien katrs trešais (35 %). Tikmēr pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem ļoti izteikts bija marta beigās un aprīļa sākumā, taču šobrīd nav novērots tāds pieprasījuma kāpums kā sejas aizsargmaskām.

#Projekts sastāv no trim milzīgām savstarpēji savienotām stikla un tērauda bumbām.

Tiešsaistes mazumtirdzniecības milzis Amazon vēris durvis biroju telpām ar lietusmežu tematiku.

4 miljardus ASV dolāru vērtais projekts ar nosaukumu Sfēras atrodas ASV pilsētā Sietlā un tajā izvietoti tūkstošiem augu. Projekts sastāv no trim milzīgām savstarpēji savienotām stikla un tērauda bumbām.

Rūpējoties par vērtīgajiem augiem, telpās tiek uzturēta 22° C temperatūra dienas laikā un 14° C nakts laikā.

Sfērās izvietots arī apmeklētāju centrs. Kompānijas mērķis bijis radīt unikālu vietu, kur darbinieki varēs kopīgi sadarboties un radīt inovācijas, bet Sietlas sabiedrība - pulcēties, lai pieredzētu bioloģisko daudzveidību pilsētas centrā.

Investīciju fonds Mid Europa Partners veicis ieguldījumu Baltijas e-tirdzniecības nozarē, kas nākotnē izveidos vadošo e-komercijas un interneta veikalu platformu ar 220.lv un Xnet.lv Latvijā, pigu.lt Lietuvā, Hansapost un Kaup24 Igaunijā un HobyHall Somijā.

Interneta veikalu zīmolu Xnet.lv un 220.lv tiks saglabāti un turpinās darbību bez izmaiņām.

Mid Europa klūs par grupas vairākuma akcionāru, un plānots, ka darījums tiks pilnībā pabeigts 2021. gada pirmajā pusē.

"Darījums apstiprina Baltijas reģionā esošo un iedzīvotājiem labi pazīstamo interneta veikalu kvalitāti. Kopīga grupas izveidošana palīdzēs turpināt attīstīt un veicināt reģiona e-komercijas konkurētspēju, kā arī pavērs jaunas iespējas mūsu klientiem, darbiniekiem un sadarbības partneriem," stāsta Xnet.lv vadītājs Edgars Ejubs.

"Pigu un HHG apvienošana veido Grupu kā patiesu reģionālo līderi un dod mums unikālu iespēju paātrināt e-komercijas izaugsmi Baltijā un Somijā. Mēs apvienojam kopā divas neticami talantīgas komandas un paredzam izmantot mūsu kopīgo sniegumu un tehnoloģisko infrastruktūru, kā arī ievērojami paplašināt preču sortimentu, un tehnoloģiju infrastruktūras attīstību, lai turpinātu klientiem uzlabotu iepirkšanās pieredzi tiešsaistē," komentē Daiņus Ļuļis, Pigu Grupas izpilddirektors un līdzdibinātājs, kurš darbosies apvienotās Grupas izpilddirektora amatā.

Lietuvas "Pigu" un Somijas "Hobby Hall Group" (HHG) apvienoto uzņēmumu grupu, kurā ietilpst arī Latvijas internetveikali "Xnet.lv" un "220.lv", sauks "PHH Group", informē uzņēmumā.

“Uzsākot darbu zem “PHH Group” karoga, mēs turpinām iepriekš plānoto grupas apvienošanas procesu. Pagaidām izmaiņas grupas vadītajās vietējās e-platformās un interneta veikalu nosaukumos netiek plānotas,” norāda Daiņus Ļuļis, “PHH Group” vadītājs.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā privātā kapitāla investori “Mid Europa Partners” apvienoja četru valstu populārākos interneta tirdzniecības uzņēmumus: “Pigu.lt” Lietuvā, “Kaup24.ee” un “Hansapost.ee” Igaunijā, “220.lv” un “Xnet.lv” Latvijā, kā arī “Hobbyhall.fi” Somijā.

Viena no tuvākajām klientiem pamanāmajām izmaiņām būs preču migrācija starp grupas e-platformām Latvijā un Igaunijā. “Mēs plānojam, ka viss Latvijas interneta veikalā “Xnet.lv” pieejamais preču klāsts, aptuveni 220 000 vienību, jau tuvākajā nākotnē būs pieejams tirdzniecības centra internetā “220.lv” klientiem,” norāda D. Ļuļis.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani piesaista viss par un ap augiem,» saka bāra «Herbārijs» līdzīpašnieks Arvis Zēmanis.

Jaunatvērtais Herbārijs izvietojies uz tirdzniecības centra Galleria Riga terases.

Pārdomām un interesei par augu tēmu sekoja ideja par pop up kafejnīcas izveidi un tās nosaukumu saistībā ar dabu. Kopā ar domubiedriem bāra - kafejnīcas līdzīpašnieks nonāca pie nosaukuma - Herbārijs. Tika izstrādāts vietas koncepts un meklētas atbilstošas telpas. «Sākotnēji gribējām to izveidot nedaudz plašāku – ar brūvētavu un uzlējumu gatavošanu, bet mēs nevarējām atrast telpas, jo mums bija konkrēta vīzija, kā mēs vēlamies, lai vieta izskatītos - plaši un ar lieliem logiem,» saka «Herbārija» līdzīpašnieks.

Rezultātā kopā ar restorānu «Andalūzijas suns» un «KOYA» līdzīpašnieku Māri Kreili izveidots bārs - kafejnīca «Herbārijs» uz tirdzniecības centra terases.

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies un nostabilizējies Rīgā, turpina izglītot gan darbiniekus, gan klientus un plāno modernizēties

Šā gada maijā apritēs desmit gadu, kopš Latvijas tirgū darbojas specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka aizvadītais laiks ir bijis ļoti spraigs un gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Alkoholisko dzērienu tirdzniecību uzņēmums uzsāka ar aptuveni 400 kvadrātmetru lielu veikalu Andrejsalā, kura piedāvājumā bija ap 500 produktu. Šobrīd Rīgā kopumā ir četri Spirits&Wine veikali, lielākais no tiem sasniedz aptuveni 1200 kvadrātmetru, un tā piedāvājumā ir 5500 līdz 6000 produktu. Uzņēmuma veikali šobrīd atrodas tikai galvaspilsētā. «Liepājā veikala vairs nav, un tā bija vienīgā vieta ārpus Rīgas, kurā tika atvērts Spirits&Wine veikals. Mainījās nekustamā īpašuma īpašnieks, kurā atradās veikals, notika pārbūves, un mēs nolēmām tur vairs nepalikt. Protams, meklējam arī citu vietu, kur Liepājā varētu atvērt veikalu, bet pagaidām telpu ziņā neko interesantu un piemērotu neesam atraduši. Es domāju, ka Liepāja mums kā biznesa vieta bija gana interesanta. Domāju – varam sagaidīt, ka kaut kad Liepājā atkal tiks atvērts veikals,» paredz A.Lūkins.

«Viens no pēdējiem hītiem bija t.s. spineri – vienā brīdī pieprasījums uzauga kosmosā, pirmās kastes tika iztirgotas strauji, bet vienā mirklī šis process pēkšņi apstājās. Mums vēl noliktavā stāv kastes, nevienam tos vairs nevajag, var mest ārā,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

«Preces, kam strauji mainās cenas, ir katra tirgotāja risks. Mēs regulāri veicam noliktavas tīrīšanu, regulāri ir kaudzīte ar precēm, kas tiek pārdotas zem iepirkuma cenām, jo no tām vienkārši jātiek vaļā un jādara tas tagad, jo pēc diviem mēnešiem cena būs jālaiž vēl zemāk un zaudējumi būs vēl lielāki,» atzīst tirgotājs.

Jautāts, kas ir Ziemassvētku laika top preces, viņš teic:

«Laikam diezgan pārliecinoši tie aizvien ir telefoni. Tāpat dāvina datortehniku, tomēr mazāk. Protams, numur viens ir smaržas. Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku – skuvekļus, pavisam mazās lietas. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti, biežāk tās ir nelielas lietas par kādiem 15 līdz 20 eiro, lai var palikt zem eglītes. Patiesībā nevar pateikt tādu vienu konkrētu kategoriju, ko vairāk pērk. Ziemassvētkos pērk visu, kas ir aktuāli konkrētajā sezonā. Ir bijuši pārsteigumi, piemēram, Ziemassvētkos pārdodam zāles pļāvēju. Cilvēks saprot, ka tobrīd ir laba cena un pērk.

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,254 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 779,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, 315,795 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 159,621 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.decembrī bija 64,5% no kopējās parādu summas jeb 808,494 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.decembrī bija atzīti parādi 9,252 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Kaulu lūzumu fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» sācis savus pakalpojumus piedāvāt klientiem Liepājā un plāno paplašināties arī citās Latvijas pilsētās, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «CastPrint» līdzīpašnieks Jānis Oliņš.

Uzņēmuma līdzīpašnieks norāda, ka Liepāja, būdama trešā lielākā Latvijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā, nenoliedzami, bija CastPrint attīstības plānos. Uzrunājot vairākus ārstus un medicīnas aprūpes speciālistus, uzņēmums uzsācis sadarbību ar nozares speciālistiem Liepājā, kur šobrīd jau ir iespējams noskenēt traumēto vietu un vēlāk arī uzlikt «CastPrint» produktu. J.Oliņš paskaidro, ka Liepāja tika izvēlēta arvien pieaugošas pacientu intereses dēļ. Interesei par pakalpojumu pieaugot, tiks izskatītas iespējas paplašināt pakalpojuma saņemšanas vietu skaitu.

«Klientu atsaucība Liepājā ir krietni augstāka, nekā bijām paredzējuši, kas mūs priecē. Gan pacienti meklē, gan ārsti piedāvā. Esam par šo ļoti patīkami pārsteigti. Ir plāni piedāvāt savus pakalpojumus arī citviet Latvijā. Esam sākuši sarunas ar vairākām reģionālajām slimnīcām, kā arī privātajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā,» stāsta J.Oliņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazumtirdzniecībā vērojams interesants paradokss – mazumtirdzniecības veikals bez sava internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs.

Vienlaikus e-komercijas pārstāvji veido ekspozīcijas zāles un vietas, kur saņemt nopirktās preces, tādējādi savā ziņā atgriežoties pie mazumtirdzniecības tās klasiskajā izpratnē, intervijā Dienas Biznesam pauž Xnet veikala vadītājs Edgars Ejubs.

Covid laiks e-komercijai piešķīla jaunu jaudu. Kā jums šis laiks izpaudās?

Pirmās vēsmas no piegādātājiem varēja just janvārī un februārī. Tikko Ķīnā notiek kādas svārstības, to sajūt visi, jo tas ir pārāk nozīmīgs ekonomikas centrs. Februāris un marts bija saspringts, bet tirgus attiecīgi reaģēja, un pieprasījumam vienmēr pretī ir piedāvājums. Aprīlī visa mazumtirdzniecība piedzīvoja 9% kritumu, salīdzinot ar 2019. gadu. E-komercija pieauga par 24%, mēs – par 100%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Šobrīd situāciju varētu saukt par stabilu. Tirgus ir nesalīdzināmi gatavāks otrajam vilnim nekā situācijā, kāda bija pavasarī.

Investējot 50 000 eiro, tirdzniecības centrs internetā 220.lv ir atvēris pirmo klātienes veikalu un preču saņemšanas punktu Kurzemē, kas atrodas Liepājā.

Jaunais veikals un preču saņemšanas punkts ir daļa no uzņēmuma tīkla paplašināšanās stratēģijas ar mērķi stiprināt pārklājumu visā Latvijā.

Pētertirgū izveidotā veikala kopējā tirdzniecības platība ar noliktavu ir 300 m2, no kuriem 100 m2 aizņem tirdzniecības zāle. Lēmums atvērt veikalu Liepājā pieņemts, jo šī pilsēta atrodas ģeogrāfiski tālu un tur ir liels 220.lv klientu īpatsvars, tāpēc, lai nodrošinātu labāko iepirkšanās pieredzi, uzņēmuma ir jābūt tur, kur ir tā klienti, komentē uzņēmuma pārstāve Līga Bubko.

"E-komercijas izaugsme un tās apjomi nākotnē tikai turpinās augt. Lai apmierinātu mūsu klientu vēlmes, mēs jau kādu laiku investējam līdzekļus jaunu partnerību un fiziskās apkalpošanas punktu tīklā. Tā nodrošinām labāko iepirkšanās pieredzi, domājot par pircējiem, kuriem patīk iepirkties un iepazīties ar preču sortimentu ne vien tiešsaistē, bet arī klātienē, un kuri vēlas internetā iegādātās preces saņemt ātri un bez maksas. Tāpat gribu uzsvērt, ka Liepājas veikala atvēršana ir daļa no mūsu biznesa stratēģijas, arvien vairāk paplašinot 220.lv veikalu un preču saņemšanas punktu skaitu, ko, neraugoties uz krīzes radītajiem izaicinājumiem, turpinām mērķtiecīgi īstenot,” norāda L. Bubko.

Iedzīvotāju interese par restorānu āra terašu rezervāciju ir liela, atzina vairāku restorānu pārstāvji.

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš apliecināja, ka interese par terašu apmeklēšanu ir liela, tomēr uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāsaprot apmēri.

"Piemēram, tirdzniecības centra "Spice" restorānā mums ir 30 galdiņi, taču terasē būs seši galdiņi, lai viss atbilstu nosacījumiem. Ja atnāks cilvēki pa diviem, vienlaikus atbilstoši nosacījumiem varēsim apkalpot 12 cilvēkus," skaidroja Bērziņš.

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama. "Vajag kustināt ekonomiku. Ja jūnijā visu vienlaicīgi atvērtu vaļā, būtu daudz grūtāk visiem no pirmās dienas sākt strādāt, nekā atverot nozari pakāpeniski," stāstīja "Vairāk saules" līdzīpašnieks.

Arī restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzina, ka interesentu par galdiņu rezervācijām ir ļoti daudz. "Sestdien un svētdien [8. un 9.maijā] viss restorāns ir norezervēts, bet, protams, ar domu, ja kaut kas mainās, mēs viesiem atzvanām un brīdinām par jaunajām izmaiņām," teica Aleksejevs.

Tikmēr kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" vadītājs Ancis Romanovskis apliecināja, ka uzņēmums terases atvēršanai ir gatavs. "Cilvēki ir noilgojušies pēc kopīgām pasēdēšanām ja ne iekštelpās, tad kaut vai ārpusē," pauda Romanovskis.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša biznesa izšķiršanās 

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne...

Savukārt Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, komentējot, vai līdz ar terašu atvēršanu nav gaidāms cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, lai tās segtu iepriekšējos mēnešos radušos zaudējumus, norādīja, ka tad, ja kāds cels cenas, tad tas būs saistīts ar citu izmaksu kāpumu, nevis tieši zaudējumu segšanu.

"Redzams, ka citās nozarēs ir būtisks cenu kāpums. Ir iepludināta liela Eiropas nauda, kas veicina inflāciju, degvielas cenu kāpums tiešā veidā produktu un restorānu cenu kāpumu. Tāpat, ja daudzi cilvēki būs aizbraukuši uz ārzemēm, tad arī darbaspēka izmaksas kāps. Neviens jau neceļ cenas tāpat, ņemot vērā sīvo konkurenci, restorānu ir ļoti daudz," pauda Jenzis.

Jau vēstīts, ka no piektdienas restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS «Syzygy Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc «Firmas.lv» datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā «Syzygy Capital» iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī.

«Syzygy Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes uzņēmums «Syzygy Capital» tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS «ASG Resolution Capital», kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Privātā kapitāla investors “Mid Europa Partners” (Mid Europa) ir noslēdzis “Pigu Group” un “Hobby Hall Group OÜ” (“HHG”) akciju iegādes procesu, izveidojot vienu grupu, tai kļūstot par vadošo tiešsaistes tirdzniecības centru Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā.

Apvienotā grupa ir kļuvusi par lielāko e-komercijas spēlētāju Baltijā.

Grupa ir apvienojusi vairākus miljonus reģistrētu klientu četrās valstīs – Pigu.lt Lietuvā, Kaup24.ee un Hansapost.ee Igaunijā, 220.lv un Xnet.lv Latvijā un Hobbyhall.fi Somijā.

3 tūkstoši Baltijas valstu pārdevēji pārdod vairāk nekā 1.5 miljonu preces jaunā uzņēmuma lielākajā e-platformas daļā – “Pigu Group”, pircējiem platformu apmeklējot vairāk nekā 100 miljonus reižu gadā. Pēc apvienošanās ar lielāko, “Hobby Hall OU” pārvaldīto interneta veikalu, kopīgajā e-platformā tirgoto preču skaits palielināsies par vairāk nekā 2 miljoniem, savukārt apmeklētāju skaits sasniegs gandrīz 145 miljonus gadā.

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.