Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Apkopojot datus par laika posmu no 2014.gada līdz 2016.gadam, VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) izveidojuši jaunāko Latvijas autoceļu melno punktu karti, kurā atrodas 99 punkti, informēja LVC pārstāvji.

Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki.

Vislielākais melno punktu skaits ir Pierīgā, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt visnāvējošākais punkts atrodas Tallinas šosejas (A1) 41.kilometrā, krustojumā ar autoceļu P53. Šajā vietā pēdējo trīs gadu laikā bojā gājuši seši cilvēki, bet ievainoti pieci.

Kā norādīja LVC pārstāvji, vēsturiski lielākais melno punktu skaits bija pirmskrīzes laikā - 174. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu, redzams, ka melno punktu lokācija mainās - 41 punkts, kas bija "melns" 2011.-2013.gada periodā, tāds vairs nav.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Melno ikru ražotājs SIA Mottra iegulda vienu miljonu eiro ražošanas paplašināšanā, kas ļaus palielināt jaudas.

Līdz šim uzņēmumā ieguldīts vairāk par vienu miljonu Ls un šobrīd notiek uzņēmuma ražotnes paplašināšana, izmantojot ES finansējumu. Projekta maksimālā summa ir teju viens miljons eiro, un tas ļaus palielināt zivju baseinu platības par 50%. Tādējādi Mottra gatavojas palielināt ražošanu vairākkārtīgi, kā arī startēt jaunās produktu nišās, tostarp būt par inovatīvu un pašmāju tirgū jaunu produktu ražotājiem. «Gribam iegūt labu tirgus daļu melno ikru segmentā, taču vēlamies paplašināt savu darbību arī citās akvakultūras jomās,» skaidro SIA Mottra ģenerālmenedžeris Dmitrijs Tračuks.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Drīzumā varētu tikt atbalstīts priekšlikums, kas būtībā nozīmētu oficiālu zelta remonetarizāciju.

Jau pērnā gada sākumā Londonas dārgmetālu tirgus asociācija (LBMA) uzstāja, ka banku pārraudzības Bāzeles komitejai jāatzīst zelts par augsti likvīdu aktīvu. To atbalstīja arī plaša finanšu sabiedrības daļa, kā arī Eiropas parlaments, kurš vienbalsīgi lēma, ka vērtspapīru tirgus starpniekiem jāpieņem zelts kā ķīla Eiropas tirgus infrastruktūras (European Market Infrastructure Regulation, EMIR) ietvaros.

Tādējādi augošā zelta kā ķīlas atzīšana regulējamos tirgos liek Bāzeles komitejai pārskatīt savu redzējumu par zeltu kā bankas aktīvu. Pašlaik zelts tiek vērtēts vien 50% apjomā no tirgus vērtības, taču, kā norāda Goldinvest Asset Management pārstāvji, zeltam drīz varētu būt tāds pats statuss kā skaidrai naudai.

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu

Dažas pasaules centrālās bankas pēdējā laikā steidz uzpirkt zeltu, un rezultātā šī dārgmetāla iegāde sasniegusi lielāko apmēru gandrīz pusgadsimta laikā. Sevišķi strauji zeltu uzpirkušas Krievijas, Kazahstānas un Turcijas centrālās bankas, kas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem. Starptautiskais Valūtas fonds ziņo, ka centrālo banku valūtu rezerves ASV dolāros pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniegušas zemāko īpatsvaru piecu gadu laikā.

Lielākais zelta uzpircējs bijusi Krievijas Centrālā banka, kas 2018. gadā iegādājusies gigantisku apmēru - 274,3 tonnas - šī metāla. Pamatā šie pirkumi finansēti ar šīs valsts ASV parādzīmēm, atklāj Pasaules Zelta padome. Galvenokārt uzpirktais zelts esot nācis no valsts iekšējā tirgus (no raktuvēm un pārstrādes). Pašlaik tiek rēķināts, ka Krievijas Centrālajai bankai ir 2066 tonnas zelta, kas veido 18% no tās kopējām rezervēm. Interesanti, ka tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un tai pašai Vācijai. ASV zelta rezerves (vairāk nekā 8,1 tūkstotis tonnu) veido 74% un Vācijai (aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu) – 69% - no to kopējām rezervēm.

«Zeltam šogad pietrūka 100 ASV dolāru, lai sasniegtu apaļo 2000 ASV dolāru atzīmi. Kopš februāra sākuma līdz septembrim zelta vērtība pieauga par 41%. Zeltu izmantoja kā apdrošināšanos pret globālajām likstām un bailēm, ka tūlīt viss izjuks un sabruks (bailes baro paniku, panika dzen cenas). Kulminācija tika sasniegta septembra sākumā. Bet kopš septembra zelts nu jau ir zaudējis 15% no gada maksimālās vērtības, bet tā atbalstītāji tik viegli vis nepadodas,» situāciju zelta tirgū raksturo Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Ņemot vērā to, ka zeltu tomēr vairāk nekā citas izejvielas izmanto investīciju nolūkiem (reālais pieprasījums rūpniecībā cenu tik ļoti neietekmē), nākamais gads arī solās būt svārstīgs, jo būs pietiekoši daudz iemeslu gan to pirkt, gan pārdot. Katrā ziņā vēsturiski zelta cena vidēji ir augusi un nevar apgalvot, ka netiks sasniegti jauni cenu rekordi. Kā vienmēr, lai gūtu peļņu, būtisks ir pareizais laiks un pareizā iegādes cena. Zeltu neapēdīsi, bet par zeltu var nopirkt maizi, no otra puses, tuksneša vidū arī par zeltu pēdējo ūdens pudeli neviens visticamāk neatdos, piebilst. A. Lāriņš.

Daudz neskaidrību ir arī par naftas cenas virzību. Tādējādi eksperts prognozē, ka saglabāsies augts cenu svārstīgums. «Globālās ekonomikas izaugsmes datu koriģēšana, Japānas zemestrīce un cunami, notikumi naftas ieguves lielvalstīs, Ķīnas ekonomikas izaugsmes dati un viss pārējais, kas ietekmē globālo naftas produktu patēriņu, naftas produktu cenām lika svārstīties diezgan lielā amplitūdā. Dīzeļdegvielas cena pasaules tirgū vien svārstījusies 25% robežās. Nākamā gada sākums naftas produktiem sola to pašu augsto cenu svārstīgumu. Politiskā situācija svarīgajās naftas ieguves valstīs (nesen šim piesardzības sarakstam pievienojās bažas par Kazahstānu), Irānas kodolprogramma un ES potenciālais naftas produktu embargo, situācija Irākā pēc ASV karaspēka izvešanas, diskusijas starp Ziemeļu un Dienvidu Sudānu par tranzīta maksām, uzbrukumi svarīgajam Jemenas naftas vadam, vardarbība Sīrijā ir tikai daži sāpīgie jautājumi,» tā A. Lāriņš.

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir sagatavojusi jaunu valsts autoceļu «melno punktu» karti. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, «melno punktu» skaits ir samazinājies un 2011.-2013. gadā uz valsts ceļiem ir konstatēti 58 «melnie punkti».

2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 «melnie punkti», 2007.-2009. gadā - 174.

«Melnie punkti» ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem. Par «melno punktu» tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumi vai ir trīs vai vairāk bojā gājušie. Savukārt krustojums uzskatāms par «melno punktu», ja šie negadījumi notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Viens no iemesliem «melno punktu» skaita samazinājumam esot LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) pašā sākumā, kur agrākā bīstamā krustojuma vietā ir rotācijas aplis, vai uzstādītais luksofors pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti ceļa infrastruktūrā Koknesē: tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, «melnā punkta» Koknesē vairs nav.

«Bieži vien melnie punkti uz ceļa ir nepareizas satiksmes organizēšanas sekas. Pagaidām jautājums par melno punktu juridisko statusu Latvijā nav sakārtots,» Neatkarīgajai atzīst Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Arī autožurnālists Pauls Timrots uzskata, ka melnie punkti ir ceļu inženieru kļūda, jo, ja tā «būtu kāda metafiziska problēma vai seno kapu ādere, tad jādodas pie Zilākalna Martas vai kāda cita un jāmeklē problēmas cēloņi, taču vispārīgi tiem ir racionāli cēloņi – nelīdzens ceļu segums vai kaut kas nav bijis kārtībā ar plānošanu.»

VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) pēdējo triju gadu laikā ir spējuši likvidēt tikai 17 melnos punktus un pārbūvēt 41 krustojumu, jo visa pamatā ir problēma ar finansējumu.

Patlaban Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai tiktu analizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju. LVC melno punktu karti veido tikai reizi trijos gados. Vienlaikus neviens spēkā esošais normatīvais akts nenosaka, kā būtu apkopojama iegūtā informācija un kā par paaugstinātas bīstamības ceļu posmiem jāinformē sabiedrība.

Augs konkurence par Eiropas naftas tirgu; Krievijai būs jādomā, kā nosargāt ieņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijai galveno ekonomikas izaicinājumu šobrīd sagādā nevis sankcijas, bet zemās naftas cenas. Izejvielu analītiķi vidēji paredz lēzenu melnā zelta cenu palielināšanos nākamgad. Tiesa gan, Krievijai uz pieaugošas naftas ieguvējvalstu savstarpējās konkurences fona nosargāt savus naftas ieņēmumus var būt visi pagrūti. Tiek lēsts, ka vidējā termiņā palielināsies naftas ražotāju konkurence arī par Eiropas tirgu. Nav izslēgts, ka Krievijas dominance Eiropas naftas piegāžu ziņā varētu mazināties gan tāpēc, ka vecā kontinenta politiķi gribēs diversificēt savas naftas piegādes, gan tāpēc, ka Eiropas tirgū agresīvāk gribēs iespiesties arābu naftas ieguvēji – galvenokārt Saūda Arābija un Irāna.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Šogad investīcijas zeltā var lepoties ar pienācīgu atdevi. No šī gada sākuma zelta cena pieaugusi 15,4% ASV dolāru izteiksmē un 14,4% eiro izteiksmē. Turklāt zelta cena septembrī vien pieaugusi par 7,2% USD un 3,3% EUR.

Dārgmetālu tirgus analītiķi norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas pieaugumam pēdējo divu mēnešu laikā bija gaidāmie monetārie stimuli Eirozonā un ASV. «Septembra pirmajā pusē šādi stimuli arī tika sagaidīti – vispirms 6. septembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par nelimitēta apjoma problēmās nonākušo valstu obligāciju uzpirkšanu, tiklīdz tās vērsīsies pēc palīdzības, bet pēc tam 12. septembrī Federālo rezervju sistēma paziņoja par pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE3) programmas īstenošanu (plānots ik mēnesi pirkt ar hipotēkām nodrošinātās obligācijas 40 miljardu USD vērtībā). Visbeidzot, 18.septembrī arī Japānas centrālā banka pievienojās un paziņoja par monetāro stimulu palielināšanu par 10 triljoniem Japānas jenu (126,7 miljardi USD). Centrālo banku stimulējošās monetārās politikas bija viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas izaugsmei kopš krīzes sākuma un tas saglabāsies kā svarīgs cenas katalizators arī turpmāk,» uzskata Tavex vecākais finanšu tirgu analītiķis Jānis Stukuls.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Centrālās bankas, pat neskatoties uz zelta cenas kritumu, turpina pirkt šo metālu. Piemēram, Krievijas centrālās bankas zelta rezerves pagājušajā gadā pieauga par 8,5% un turpina augt arī šogad.

Tāpat samērā strauji savas zelta rezerves audzē citas attīstības valstis, jo aizvien izteiktāka ir vēlme diversificēt savus krājumus. Piemēram, Kazahstānas zelta rezerves pagājušā gada skatījumā pieauga par 41%, bet Turcijas – par 84%. Līdzīgi dara arī daudzas citas attīstības valstis. Liela daļa šo valstu ir energoresursu un citu preču eksportētājas, kas nozīmē, ka liela daļa to ienākumu ir ASV dolāros. Lai samazinātu atkarību no ASV dolāra un palielinātu kopējo valsts nacionālās valūtas stabilitāti, šīs attīstības valstis cenšas palielināt savas zelta rezerves.

Pasaules Zelta padomes dati liecina, ka pagājušā gada skatījumā centrālo banku kopējie zelta pirkšanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 17% līdz 534,6 tonnām, kas ir rekords kopš 1964. gada. Pasaules centrālo banku zelta pirkšanas apjomi pārdošanas apjomus pārsniedz jau kopš 2008. gada, kas sakrīt ar globālās finanšu krīzes un likviditātes drukāšanas sākumu. Un patiešām – kādēļ gan rezerves jāturpina glabāt, piemēram, valūtās, ar kurām saistīto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu apjomi tuvojas vai jūtami pārsniedz faktiski neaptveramu skaitli ar 12 nullēm?

Valdot neskaidrībai, netrūkst arī pievilcīgu aktīvu, tā eksperti.

Šobrīd, kad pasaules finanšu tirgū, nu jau varētu teikt, pastāvīgi valda pastiprināta neskaidrība, liela daļa investoru lauza galvu par potenciālajām ieguldīšanas iespējām. Izpārdošanas viļņi mijas ar optimisma un cerību uzplūdiem - tomēr par, piemēram, vadošo akciju tirgu indeksu virzību nākotnē attīstības valstu ekonomikas vājās performances dēļ pārliecības nav.

ASV ekonomiskā izaugsme un darba tirgus atlabšana palēninās, eirozonas valstis nospiež pieaugošā parādu nasta, bet Ķīnas, kas neapšaubāmi ir viena no pasaules ekonomikas dzinējiem, vētrainā izaugsme, visticamāk, pakāpeniski kļūs lēnāka. Atsevišķi investori pat piesauc 2008. gadu, kad Lehman Brothers bankrots izraisīja nogruvumu finanšu tirgos. Varbūt līdzīgs šoks var rasties no jaunas banku krīzes, ko var izraisīt, piemēram, Grieķijas stila parādu krīzes izplatīšanās uz Spāniju vai Itāliju. Valdot šādam fonam, daudziem tirgus dalībniekiem rodas jautājums - kur ieguldīt naudu, kad, šķiet, jaunas recesijas vilnis vairs nav aiz kalniem?

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Procentu likmēm kāpjot lēzenāk, uzmanību atkal var piesaistīt zelts.

Šis gads cenu izmaiņu ziņā neveiksmīgs ir bijis zeltam. Tā vērtība kopš janvāra sākuma ir samazinājusies par 6,5% un šīs nedēļas sākumā atradās pie 1235 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Tiesa gan, pēdējo nedēļu laikā, riska aktīvu cenām klejojot zemāk, tā cena ir palielinājusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šogad kopumā zelta vērtībai nav patikusi ne ASV dolāra cenas palielināšanās, ne konstantā tirgus dalībnieku spriešana par augstāku procentlikmju laikiem. Šī metāla turēšana nenodrošina regulārus procentu ienākumus, un, ja tomēr investors ir iegādājies taustāmu zeltu, tad tas saistās pat ar zināmām uzglabāšanas izmaksām. Ja likmes pieaug, tad zeltam ir grūtāk konkurēt ar tādiem ieguldījumiem, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus, piemēram, ar obligācijām un banku depozītiem. Pēdējā laikā gan plaukušas bažas par to, ka pasaules ekonomika nākamgad, visticamāk, būs lēnīgāka. Pagaidām kāda plašāka recesija paredzēta netiek un pārsvarā apspriesta vien ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Uz bažu fona var likt likmi uz to, ka zelts uzvedīsies atšķirīgi

Riskantāku finanšu aktīvu vērtībām ļodzoties, investoru acs jau kādu laiku pievērsta drošajiem patvērumiem. Šajā ziņā var izcelt veco labo zeltu, kura cena nupat uz brīdi paviesojusies virs 1300 ASV dolāru līmeņa par Trojas unci. Zelta vērtība gan joprojām ir nedaudz zemāka par to, kāda tā bija pirms gada.

Dzeltenā dārgmetāla cena ceļojusi augstāk jau aptuveni kopš oktobra sākuma, kad ASV akciju tirgū sākās paaugstināta nervozitāte, kas atnesa ne tikai lielas svārstības, bet arī pamatīgu kritumu. Šādos laikos investori acīmredzami atceras par tradicionālajiem patvērumiem, kur pārlaist vētras un nobāzēt savus līdzekļus, un šajā ziņā vēsturiski viens no pašiem slavenākajiem un vecākajiem šādiem statusiem ir tieši zeltam. Rezultātā dārgmetāla vērtība kopš oktobra sākuma ir spējusi palēkties jau par 9%.