Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.
- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.
- Kas Jūs iepriecina un kas jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Ik pa laikam sajūtu kā elpu pakausī faktu, cik viss šeit ir mazs- gan nozarē, gan valstī kopumā. Visi viens otru zina. Daži soļi, un tu jau esi apgājis pilnu apli, atgriežoties turpat, kur biji. Tam ir savas labās un sliktās puses, taču, manuprāt, jo mazāka valsts vai kompānija, jo spožāki rezultāti ir jāpiedāvā, lai spētu izcelties un pastāvēt. Šajā ziņā mani tiešām iedvesmo to DB aprakstīto Latvijas uzņēmēju stāsti, kuri uzdrošinājušies un atraduši nišas, kurās viņu produkcija vai pakalpojumi ir tiešām spēcīgi pat pasaules līmenī.
- Vai ir bijusi izdevība uz uzņēmumu paraudzīties arī no malas?
Kādu laiku es stažējos vairākos vācu medijos, un, tikai esot prombūtnē, pa īstam novērtēju, cik labs ir Dienas Bizness. Mums nav nekāda iemesla kaunēties, ka mēs strādātu sliktāk vai nemodernāk par rietumu kolēģiem. Arī šodien ar lielu gandarījumu skatos uz ekskluzīviem un profesionāliem savu kolēģu rakstiem, apzinoties, ka tiem pamatā ir liels ieguldītais darbs, un priecājos par rezonansi, ko tie rada sabiedrībā, aktualizējot dažādus svarīgus tematus.
- Vai Jūs un Dienas Biznesa vārdu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?
Var atrast un kā vienu no saviem jaunajiem darba uzdevumiem es esmu izvirzījusi personīgi aktīvāku komunikāciju sociālajos tīklos. Izveidoju pat Facebook savu profilu, kuram pirms tam privāti nesaskatīju jēgu. No profesionālā viedokļa medijiem ir svarīgi būt aktīviem visās informācijas platformās. Dienas Bizness to arī dara- mums ir gan drukātā versija, gan portāli latviešu un krievu valodā. Mūsu žurnālisti regulāri piedalās arī citu mediju – radio un televīzijas- veidotajās pārraidēs, iesaistās konferenču un dažādu informatīvo klubu rīkotajos diskusiju paneļos. Tieši šobrīd, kad esam jaunu ideju ieviešanas procesā, mēs pastiprināti pievēršam uzmanību arī tai sabiedrības daļai, kurai dzīve nav iedomājama bez dažādām digitālām tehnoloģijām. Tā ietver arī jaunos un vēl tikai topošos uzņēmējus, kam mēs kā biznesa medijs arī turpmāk gribam būt noderīgi.
- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?
Redakcijas līmenī- nē. No rakstošajiem žurnālistiem interese par mums šobrīd ir pietiekami liela, lai mēs varētu izvēlēties tos kolēģus, kas vispilnvērtīgāk spēj papildināt mūsu rindas, ar ko mēs pašlaik arī aktīvi nodarbojamies. Sarežģītāk ir ar dažām citām pozīcijām papildu segmentos, piemēram, ar pārdošanas vai mārketinga speciālistiem.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlētos strādāt Dienas Biznesā?
Mēs esam ļoti dinamisks uzņēmums, kurā strādājot nav iespējams ieslīgt rutīnā. Operatīvi reaģēt uz dažādiem notikumiem un pavērsieniem, spēt analizēt un saskatīt kopsakarības arī ekonomiski sarežģītos un globālos procesos, turklāt pasniegt to saprotami arī lasītājiem – tas ir mūsu pamatuzdevums. Ir jābūt gatavam nemitīgi mācīties, paplašināt savu redzesloku un būt radošam arī stresa situācijās. Mūsu lasītāji ir gudri un izglītoti cilvēki, tāpēc laikraksta darbiniekiem ir jāvar runāt viņu līmenī un valodā.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Mūsu mērķis ir būt ne tikai katra uzņēmēja, lēmumu pieņēmēja un ekonomiski aktīva cilvēka aksesuāram, bet arī noderīgas un vērtīgas biznesa informācijas avotam. Šī mērķa vārdā mēs paplašinām gan savu tēmu loku, gan pieejamos resursus. Augstu vērtējam savus līdz šim uzticīgos lasītājus, taču mums ir nodoms savu auditoriju paplašināt. Lai to piepildītu, jāveic vairāki mazāki ikdienas darba uzdevumi, pie kuriem arī neatlaidīgi strādājam. Viens no šādiem soļiem ir pārliecināt Latvijas ierēdņus un politiķus, ka nauda neaug kokos, bet gan rodas no uzņēmēju smagā darbā nopelnītā. Tērēt šos resursus ir viegli, bet nopelnīt- ļoti grūti.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Dienas Biznesā sāku strādāt kā reportiere bez pieredzes žurnālistikā, taču ar lielu interesi par savu darāmo darbu un vēlmi šajā konkrētajā uzņēmumā strādāt. Interese jau ir tā pirmā dzirkstele, kas aizdedzina ugunskuru. Ja ir vēlme un neatlaidība, visu var apgūt. Līdz galvenās redaktores pozīcijai izaugu pakāpeniski, iepazīstoties ar dažādiem avīzes ikdienas procesos svarīgiem darbiem. Esmu strādājusi gan par avīzes un portāla žurnālisti, gan par ziņu redaktori, gan par komentētāju un šodien varu pateikt, ka tāds lēns un pakāpenisks izaugsmes ceļš arī bija pareizais. Taču mans pats pirmais darbs pēc skolas beigšanas bija tūrisma grupu vadīšana Latvijas Universitātes Tūristu klubā.
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
1992. gadā Dienas Bizness tika dibināts kā Zviedrijā bāzētās Bonnier grupas uzņēmums. Līdz ar to laikraksts pārņēma gan šī koncerna laikrakstu vizuālo identitāti, gan nosaukumu un darbības principus. Kopš laikraksta Financial Times rašanās brīža 19. gs. beigās biznesa prese pasaulē tradicionāli tiek drukāta uz rozā krāsas papīra. Tolaik šāds nebalināts papīrs bija lētāks. Šobrīd gan šī realitāte ir mainījusies un rozā papīrs ir zināma ekstra, kas simbolizē piederību biznesa laikrakstu saimei.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Strādājot laikrakstā, galva sāp ne tikai par dažādiem informācijas avotiem, kas uz līdzenas vietas ir gatavi piedāvāt globālu «sensāciju», bet arī par Latvijas iestāžu neizpratni par ekonomikas procesiem un vēl jo trakāk- par viņu rīcību šajā sakarā.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Lai tās būtu vērstas uz darbavietu vairošanu Latvijā, prioritāri ar augstu ienākumu līmeni. Tas bremzētu joprojām turpinošos emigrāciju no Latvijas un vienlaikus radītu papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, kas savukārt dotu iespējas finansēt jomas, kurām šobrīd Latvijā akūti trūkst naudas.
- Vai ir kaut kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Manā darbā katra diena ir pilna pārsteigumu, un tas arī ir labi. Tajā brīdī, kad cilvēku nekas vairs nepārsteidz, viņš pārtrauc baudīt dzīvi un arī mācīties. Protams, labie pārsteigumi ir patīkami, bet sliktie ļauj neiesūnot.
- Ja jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Ideālas pusdienas ir tās, ko kāds ir pagatavojis pats savām rokām speciāli man. Uz šī fona otršķirīgas ir iespējamās neprofesionāla pavāra kļūmītes- personīgā attieksme un vēlme iepriecināt izsaka visu.
- Kura grāmata/filma/personība uz jums ir atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Vienu izcelt grūti. Mana interese mainās viļņveidīgi. Man ir bijis Āzijas periods, kad pastiprināti lasīju šī reģiona literatūru, skatījos filmas, klausījos mūziku, braucu ceļojumos. Joprojām mani fascinē šo kultūru miers un spēja uz dzīvi skatīties relaksēti. Taču man ir bijis arī franču periods, amerikāņu periods. Ir brīži, kad aizraujos ar vēsturiskām tēmām vai pat fantastiku, bet mani interesē arī dažādi zinātniskie pētījumi. Nesen izlasīju grāmatu, kas ap gadu miju bija īsts Vācijas grāmatu tirgus dižpārdoklis (Peter Wohlleben, Das geheime Leben der Bäume). Tā ir par to, kā koki savā starpā komunicē, kā viens par otru rūpējas, pēc būtības veidojot uz stingriem noteikumiem balstītu sabiedrību. Tā nav fantastika vai ezotērika, bet gan zinātniskos pētījumos balstītas atziņas, ko grāmatas autors savos profesionāla mežziņa darbības gados ir guvis.
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Esmu secinājusi- jo atbildīgāks kļūst darbs, jo lielāku atslodzi rodu dažādās mājas nodarbēs no dzīvojamās vides iekārtošanas līdz pat augu kopšanai un kaut kā garšīga pagatavošanai- īpaši mīlu desertus. Dinamiskā dzīvesveida dēļ es sevišķi nevaru aizrauties ar mājdzīvniekiem, taču man ir divi nešķirami papagaiļi. Līdz ar to mājās ir mūžīgs pavasaris un, skatoties viņu izdarības, nenākas garlaikoties pat tad, ja televizors nav ieslēgts. No rītiem jau vairākus gadus neiztrūkstoša manas labsajūtas sastāvdaļa ir krosiņš- visu gadu skrienu ārā, jo trenažiera skrejceliņš man šķiet pārāk monotons. Brīvdienās man patīk ceļot gan pa Latviju, gan Baltiju, izbaudot dabu un kultūras piedāvājumus, esmu arī «ražots Latvijā» lietu fane. Pie izdevības labprāt ceļoju arī tālāk un šajā sakarā manu vēlmju saraksts ir vairāku gadu garumā, kuras pakāpeniski piepildu.
- Kā, jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Varu izstāstīt piemēru. Tā gan nebija loterijā laimēta nauda, bet vairāk nekā pirms desmit gadiem iegūta par uzvaru Jauno uzņēmēju palātas rīkotā eseju konkursā par perspektīvāko Latvijas tautsaimniecības nozari. Ar šo naudu es spēru pirmos soļus investīciju un akciju tirgu iepazīšanā. Summa gan nebija tik liela, lai atvēzētos starptautiskajos tirgos, taču tā bija gan interesanta, gan noderīga un pamācoša pieredze.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Ja par filozofu mēdz teikt, ka viņš tumšā istabā meklē melnu kaķi, kura tur nemaz nav, tad žurnālists ir tas, kurš šo kaķi tumšajā istabā atrod, un tā rodas ziņa.
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Nav svarīgi, cik reižu jūs krītat zemē, svarīgi ir, cik reižu jūs ceļaties augšā!
#1/6
Komunikācija- ar jebkuru partneri vienā acu līmenī.
#2/6
2010. gadā saņēmu Latvijas Žurnālistu savienības piešķirto žurnālistikas cerības balvu kā labākā laikraksta žurnāliste. To uztvēru jau kā nepārprotamu zīmi, ka profesionālais ceļš izvēlēts pareizi.
#3/6
Pirms pāris gadiem veiktais ceļojums uz Mjanmu man joprojām ir atmiņā kā pats iespaidīgākais. Tūkstošiem gadu vecie tempļi Bagānā aizvilina pilnīgi citā pasaulē.
#4/6
Apmierināts selfijs pēc ziemas rīta skrējiena. Tas nekas, ka mati piesaluši pie galvas.
#5/6
Brīvdienu īsais izbraukums- Engures dabasparks ir manu iemīļotāko maršrutu sarakstā.
#6/6
Dievinu kafiju. Vislabāk melnu un stipru. Lai gan gadās arī balto un maigo kafiju brīži.
