Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.
Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.
Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.
Vēl pirms vēršanās tiesā par izveidojušos kritisko situāciju SIF lēmumu dēļ tika nosūtīta visu trīs izdevniecību atklāta vēstule Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, kā arī Kultūras, Finanšu un Ekonomikas ministrijai, aicinot pievērst uzmanību nesaprotamajiem SIF lēmumiem minētā konkursa ietvaros, kā arī norādot uz sagaidāmajām kritiskajām sekām drukāto mediju jomā kopumā.
Līdz šim oficiāla atbilde ir saņemta tikai no Valsts kancelejas (būtībā no Ministru prezidentes) par izdevniecību vēstules tālāko virzību. No pārējiem adresātiem pagaidām ir saņemts tikai oficiāls apstiprinājums par to, ka izdevniecību atklātā vēstule ir saņemta un reģistrēta attiecīgās institūcijas dokumentu aprites sistēmā. Par to, vai un kā šīs iestādes plāno rīkoties, pagaidām nav zināms.
"SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus. Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF. Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā," vēstulē akcentē G. Madžiņš.
Izdevniecība Dienas mediji, Izdevniecība Dienas bizness un Izdevniecība Dienas Žurnāli atklātā vēstule valsts amatpersonām
Mūsu grupas izdevniecības Izdevniecība Dienas mediji, Izdevniecība Dienas bizness un Izdevniecība Dienas žurnāli Latvijas tirgū strādā kopš 90. gadu sākuma, izdodot lasītāko dienas laikrakstu Diena, vienīgo valstī drukāto biznesa izdevumu Dienas Bizness, vienīgo drukāto kultūras izdevumu KDi, vienīgo drukāto sporta izdevumu Sporta Avīze un daudzus citus izdevumus, kuros cenšamies piedāvāt saturu, kurš rosinātu diskusiju par Latvijas attīstībai nozīmīgām tēmām atbilstoši autoru pārliecībai, sabiedrības pieprasījumam un redakcionālajām vērtībām.
2023. gadā nodokļos esam samaksājuši vairāk nekā 750 tūkstošus eiro, nodarbinām vairāk nekā 300 autoru, tostarp daudzus tādus, kuri mūsu uzņēmumu grupā strādā teju kopš izdevniecību pirmsākumiem. Pēdējā gada laikā ir pieaugusi minimālā alga, augušas papīra, tipogrāfijas un piegādes izmaksas, taču nav audzis reklāmas tirgus un citi ienākumu avoti. Tādēļ mūsu izdevniecībai bija izšķiroši svarīgi saņemt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētos valsts līdzekļus medijiem, uz kuru pamata vēsturiski esam gatavojuši saturu saviem izdevumiem.
Satura veidošanā esam ievērojams spēlētājs ar stabilu tirgus daļu. Mēs rīkojam tematiskas konferences ar simtiem dalībnieku, veidojam TOP 500 produktu, kurš ir ikgadējs atskaites punkts visam Latvijas biznesam, ar ministru apmeklētu ikgadēju pasākumu, kā arī izdodam daudzus citus nozarēm nozīmīgus izdevumus. Mūsu pētījumus par izglītību, nodokļiem, emigrāciju, veselību un citām tēmām citē Latvijas ministri, vēstniecības, biznesa vide un citi žurnālisti.
Augstāk minētās lietas ir valstij izrādījušās nevajadzīgas. Mūsu 300 autoru darbs, kurš lasāms bibliotēkās, kā arī daudzos tūkstošos mājsaimniecību, atzīts par nekvalitatīvu. Tieši tā ir lēmis Zaigas Pūces vadītais SIF, vērtējot mediju projektu konkursus šim gadam.
Neviens (!!!) no mūsu triju izdevniecību iesniegtajiem projektu pieteikumiem (kopā tika iesniegti 6 pieteikumi) nav atbalstīts, kas absolūti loģiski nozīmē mūsu lielo drukāto izdevumu slēgšanu ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs faktiski tiekam spiesti un valsts stimulēti doties kaķu bilžu, skandalozi dzeltenu virsrakstu un cita šāda profila satura segmentā tā vietā, lai rakstītu teātra izrāžu recenzijas, intervētu dižgarus vai mūsu izcilos atlētus. Zaigas Pūces vadītā iestāde ar politiskiem padomdevējiem un daudziem citiem ausī čukstētājiem to ir panākusi.
Mums nav iespējams piesaistīt lielus reklāmdevējus rakstiem par Dziesmu svētkiem, par izstādēm Latvijas muzejos, Egila Zirņa intervijām vai Agneses Margēvičas komentāriem – tam ir nepieciešams valsts atbalsts. Tieši tāpat valsts atbalsts bija nepieciešams pasta nodaļu tīkla saglabāšanai, lai cilvēki reģionos saņemtu preses un pasta piegādes. Bet kāda no tā būs jēga, ja viena no lielākajām izdevniecībām vairs neizdos līdzšinējās avīzes un žurnālus?
Nebūsim naivi, SIF vienmēr šajā salikumā ir bijušas politiskas influences. Pārstāsim izlikties, tā visiem būs vieglāk. Pat SIF rezultāti tika publiskoti pirmdienā, 10. jūnijā, kas ir nākamā diena pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uz kurām mudinājām vēlētājus doties. Mēs esam bijuši analītiski un reizēm arī kritiski par dažādiem procesiem un personām, kuras ir tuvu stāvošas SIF vadībai: nulle eiro piešķiršana pie mūsu 750 000 eiro nodokļu nomaksas ir acīmredzama atbilde no Zaigas Pūces.
Ik gadu SIF Mediju atbalsta fonda konkursi ir nozīmīgs laiks, kas šajos tirgus apstākļos ļauj izdzīvot un ir eksistenciāli svarīgs ikvienam medijam. Šīs vēstules mērķis nav sūdzēties, bet gan konceptuāli norādīt uz to, ka ne viss valsts naudas sadalē medijiem, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, maigi sakot, ir kārtībā. Mediju vide ir pārāk maza un šaura niša, lai patiesība nebūtu kā uz delnas.
Dubulti standarti, iespēja atsevišķiem darboņiem kārtot lietas un subjektīvisms ir tas, kas nav pieļaujams nevienā vietā, kur runa ir par valsts naudu. Par daudz projektu izvērtēšanas laikā ir bijis intrigu, dažādu "sveicienu" mums un baumu par konkursa norisi, kas apbrīnojamā kārtā ir izrādījušās patiesas. Kas mums ir izrādījies defekts, kādam citam efekts. Tieši tā tiek kārtotas lietas SIF.
SIF organizētais MAF nav privāta bode, kur pretendentus var atļauties vērtēt pēc patikšanas vai nepatikšanas. SIF īstenotais atbalsta finansējuma piešķiršanas process konceptuāli izskatās savdabīgi, īpaši ņemot vērā, ka runa ir par valsts budžeta – nodokļu maksātāju – naudas piešķiršanu. Tās apjoms katru gadu tiek palielināts sabiedriskajiem medijiem, taču tur nav rakstošo žurnālistu, kuru vienīgā iespēja ir MAF finansējums. Ja finansējums tiek definēts kā atbalsts medijiem, tad kādēļ vispār jārīko "skaistumkonkurss"? Turklāt privātie mediju izdevēji šajos "skaistumkonkursos" sacenšas par tās naudas piešķiršanu, ko no savas nopelnītās naudas iepriekš ir samaksājuši valsts budžetā nodokļu veidā.
Mēs uzskatām, ka ir notikusi ilgstoša mediju vides slēpta degradācija, jo slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūra, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu.
Ir diezgan skaidrs – ja vienai mediju grupai ilgstoši ir valsts atbalsts, bet kādai citai savukārt nav, tā, kura atstāta pabērna lomā, automātiski tiek padarīta par konkurētnespējīgu. Jau kovidpandēmijas izraisītās krīzes laikā bija novērojama šāda situācija. Ar šo vēstuli vēlamies brīdināt valsts augstākās amatpersonas par ļoti samilzušu problēmu mūsu valstī – mediju telpa tuvojas milzīgam kraham, un šī situācija būtu jāizvērtē pēc būtības, nevis akli jāuzticas cilvēkiem, kuri acīmredzami saistīti ar politiku, bet vienkārši saņem algu, kuru, atkal uzsvērsim, maksājam mēs – komersanti – no saviem nodokļu maksājumiem.
SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus.
Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF.
Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā.
Samazinoties mediju skaitam Latvijā, informācija kļūst vienveidīga. Būsim godīgi, cilvēkiem tradicionālo mediju vietā patērējot TikTok, Instagram vai Facebook saturu, viņu inteliģence un spriestspēja nepieaugs, bet valsts kopumā no tā tikai zaudēs.
Esam gatavi dialogam par radušos situāciju, lai kopīgi rastu iespēju turpināt izdot saturu, kuru lieto tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Ar cieņu
Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš
