Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Savstarpēji vienojoties, ar šā gada 5.aprīli, darbu pārtrauc Indra Lazdiņa, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore.

Indra Lazdiņa laikrakstā Dienas Bizness strādājusi no 1999. gada, kā laikraksta galvenā redaktore no 2009.gada.

Pagaidām laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktora pienākumus pildīs SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis Jānis Ogsts.

SIA Izdevniecība Dienas Bizness izdod lielāko biznesa laikrakstu Latvijā Dienas Bizness un nodrošina biznesa ziņu portāla db.lv darbību. Tāpat nodarbojas ar semināru un konferenču organizēšanu, speciālizēto biznesa rokasgrāmatu izdošanu.

AS Diena ir viena Latvijas lielākajām mediju grupām. Koncerna pamatdarbības veids ir drukāto mediju izdevējdarbība, tā galvenās aktivitātes ir saistītas ar nacionālo laikrakstu, reģionālo laikrakstu un mēneša žurnālu izdošanu, interneta ziņu portālu veidošanu, kā arī avīžu un žurnālu poligrāfijas un preses loģistikas pakalpojumu sniegšanu.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

«Turpmāk tas būs bizness, kas sildīs uzņēmēju Namu,» uzņēmēju Nama renovācijas procesa ietvaros, ievietojot tā fasādē vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstījuma kapsulā nākamajām uzņēmēju paaudzēm tika ievietota LTRK vadības parakstīta vēstule, biedrības stratēģija un struktūrkoks, šā gada 5. oktobra biznesa laikrakstus Dienas Bizness, Bizness & Baltija un žurnālu Kapitāls, kā arī Dienas Bizness izdoto grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

«Ja 2012. gada 5. oktobra laikraksta Dienas Bizness numuru var uzskatīt par Latvijas uzņēmējdarbības vēstures melnrakstu, tad redakcijas veidotajā grāmatā atspoguļots tas milzu lēciens uzņēmējdarbības attīstībā, kas piedzīvots atjaunotās Latvijas valsts pirmajos 20 neatkarības gados. Vēstījumā nākotnes uzņēmējiem izdevniecības Dienas Bizness komanda izsaka pārliecību, ka neatkarīgi no medija formas, uzņēmējiem vienmēr būs nepieciešams ietekmīgs un uzticams partneris biznesam un personīgai izaugsmei,» nododot laikraksta vēstījumu uzsvēra Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Dienas Biznesa dzīvē 20 gadi ir teju 80 laikrakstu sējumi ar 4239 laikrakstu numuriem, kuri ataino vecās uzņēmumu sistēmas likvidāciju un jaunās veidošanos, biznesa vides attīstību un biznesa izpratnes nobriešanu.

Pārsteidzoši, cik daudz šajos gados ir mainījies un... cik tomēr maz kas ir mainījies! Viena no pirmajām Dienas Biznesā publicētajām karikatūrām 1992. gadā ir par to, ka Latvija nonāk Pasaules Bankas parādu cietumā, un aptuveni pēc 20 gadiem mums ir karikatūra tieši par to pašu tēmu. Arī tādi virsraksti kā Nodokļi ir jāsamazina vai Bizness grimst birokrātijas purvā ir atrodami gan pirms, gan pēc 20 gadiem. Par to un daudz ko citu, arī par milzīgajām izmaiņām, ko piedzīvojušas Latvijas tautsaimniecības nozares, par personībām biznesā visi interesenti varēs lasīt

Dienas Biznesa grāmatā 20 gadus kopā ar Latvijas biznesu, kura savu dienasgaismu ierauga tieši šodien!

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia ik mēnesi attīstībā iegulda vidēji piecus miljonus eiro

Evolution Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados pieaudzis par 45,3 miljoniem eiro, 2017. gadā sasniedzot 73,5 miljonus eiro. Iespaidīgā izaugsme uzņēmumam nodrošinājusi vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Evolution Gaming grupas vadītājs Martins Karlesunds (Martin Carlesund) uzskata, ka izaugsmes pamatā ir ieguldījumi produktu attīstīšanā un labvēlīgas darba vides nodrošināšanā.

Pārspēj rekordus

«Mūsu biznesa pamatā ir cilvēki, tāpēc, lai šajā nozarē veiksmīgi darbotos un attīstītos, par cilvēkiem ir jārūpējas,» uzsver M. Karlesunds. Lai gan Evolution Gaming šobrīd darbojas vairākās pasaules valstīs, tostarp Igaunijā, Spānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Kanādā, Gruzijā, Maltā, Rumānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, uzņēmuma galvenais birojs atrodas Rīgā, kur strādā vairāk nekā trīs tūkstoši no kopējiem grupas aptuveni pieciem tūkstošiem darbinieku.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Latvijas Nacionālais teātris turpinās virzīt uz priekšu sabiedrisko domu, centīsies provocēt un neaizmirsīs arī par kvalitatīvu izklaidi.

To Dienas Biznesam sola jaunais Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

(Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!)

Kur jūs redzat Nacionālā teātra vietu pasaules kultūras telpā? Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi, kā tos plānojat sasniegt?

Tie ir ilgtermiņa mērķi, kas, iespējams, nav sasniedzami viena līguma termiņā jeb piecos gados. Runājot ar viesrežisoriem un apmeklējot izrādes citviet pasaulē, varu secināt, ka Latvijā teātris ir ļoti labā līmenī. Turklāt ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet arī citi Latvijas teātri. Izrādes ir jārāda daudz plašākai publikai, tāpēc ir jāpalielina viesizrāžu skaits. Līdz šim to ir bijis krietni par maz, turklāt nepelnīti, jo mums ir pietiekami daudz labu produktu. Protams, lai organizētu viesizrādes, ir gana daudz tehnisku un finansiālu problēmu, kuras ir jārisina. Ir jāvar vest arī lielformāta izrādes, pie tā šobrīd tiek strādāts.

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.