Šodien DB abonenti var lasīt jauno reģioniem veltīto pielikumu – žurnāla Biznesa Plāns pirmo numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai Vidzemē. Urbanizācijas un pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās ir nenovēršama parādība, kuru veicina konkurence investīciju un talantu piesaistē.

Tā intervijā Biznesa Plānam saka Sarmīte Rozentāle, Vidzemes Augstskolas profesore, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece. Pētījumu rezultāti apstiprina bažas par to, ka reģiona vadošo uzņēmumu lielākā problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums no IT speciālistiem līdz inženieriem un mediķiem. Situācija Vidzemē lielā mērā raksturo arī visu valsts teritoriju, kur uzņēmēji saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tostarp arī mazkvalificēta darbaspēka, ja tā var sacīt, matemātisku nepietiekamību. Tomēr arī šī darbaspēka sadaļa ir ļoti būtiska, tostarp domājot par lielo ražotāju sekmīgu pastāvēšanu nākotnē, nodrošinot darbavietas un līdz ar to dzīvību novados un pilsētās. Darbavietas un cilvēki faktiski ir kļuvuši par nedalāmiem sinonīmiem, vienam izrietot no otra. Turklāt abos virzienos. Cilvēki dzīvos tur, kur ir darbavietas. Tajā pašā laikā arī darbavietas var rasties tur, kur ir cilvēki. Sarežģīts aspekts šajā stāstā ir mājokļu pieejamības problēmas. Pirmajā mirklī, no Rīgas pozīcijām raugoties, varētu likties neiespējami – ja reģioni izmirst (kas vairāk atbilst publiskajai retorikai), kā gan iespējams, ka Valmierā vai Smiltenē, tikpat kā nav iespēju sagādāt jumtu virs galvas, piemēram, darbiniekam, kas piesaistīts no citas pilsētas? Tādējādi viens no lielākajiem izaicinājumiem darbaspēka piesaistē ir nepietiekams dzīvojamais fonds reģiona pilsētās. Spēcīga turbulence darbavietas, infrastruktūru un pakalpojumus iesūc lielākajās reģionu pilsētās (turklāt vienās izteikti vairāk nekā citās, pamazām radot atsevišķus lielākus reģionālos centrus), un arī cilvēki seko šai kustībai. Apmeklējot uzņēmumus Vidzemē, vairākkārt saskārāmies ar stāstiem par lielo sāncensību darbaspēka piesaistē, un šajā cīņā viens no iedarbīgākajiem ieročiem ir tieši darbavietas pievienotā vērtība, piemēram, miteklis. Šāda problēma pastāv daudzviet, par to runā ne tikai reģiona pilsētu uzņēmēji, bet arī laukos darbojošos uzņēmumu vadītāji, atzīst Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone. Cilvēki būtu gatavi nākt strādāt, bet – nav, kur dzīvot. I. Miķelsone rosina veidot īpašas valsts atbalstītas mājokļu programmu, līdzīgi kā pašlaik, kad pašvaldībām ir iespēja sakārtot infrastruktūru pie ražošanas objektiem. Igaunijā, Veru apriņķī, pašvaldība ģimenēm ar bērniem piedāvā ar visām komunikācijām aprīkotus zemes gabalus par ļoti zemu cenu, aicinot jaunās ģimenes tur būvēt savas mājas. Šāds taktisks solis kaimiņiem dos iespēju piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem un iedzīvotājus pašvaldībām. Arī Latvijā vajag svaigu skatījumu uz problēmām reģionos, padarot tās par iespējām.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2012. gadā 15 uzņēmumi ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu ~20,8 miljoni latu (29,6 miljoni eiro). Projektiem pilnībā īstenojoties tiks radītas 1249 jaunas darba vietas.

Jaunradīto darbavietu skaita ziņā šis gads ir daudz ražīgāks par iepriekšējo gadu, jo 15 investoru pieņemtie lēmumi radīs par 30% vairāk jaunu darbavietu nekā pagājušā gadā 17 pozitīvie lēmumi kopumā (944 darbavietas), norāda LIAA.

LIAA piesaistīto investīciju pieņemto pozitīvo lēmumu saraksts (daudziem projektiem šobrīd nosaukumi vēl ir konfidenciāli):

1. Konfidenciāli Rīgas reģions (Vācija/Itālija, jahtu būve) – kompānija izskata iespēju Latvijā izveidot prototipu inovatīvai jahtu mājai, kuras viens no enerģijas avotiem būtu atjaunojamie energoresursi. 2012.gada 1.ceturksnī uzņēmums ir informējis par lēmuma pieņemšanu par labu Latvijai kā projekta īstenošanas vietai. Jaunradīto darbavietu skaits – 2.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

VAS Latvijas Pasts noslēdzis pērn nogalē uzsākto pasta tīkla vērienīgo tehnoloģiskās modernizācijas projektu, visās pasta nodaļās ieviešot mūsdienīgas kases sistēmas, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas šo modernizācijas projektu īstenošanā pārsniedz 2,1 miljonu eiro.

Jaunās kases sistēmas ieviestas 411 pasta nodaļās, kopumā modernizējot 600 darbavietas. Jaunās iekārtas atbilst aktuālākajām tiesību normu prasībām, un to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā uzņēmumā iepriekš lietotajām ierīcēm – jaunajās kases sistēmās tiek izmantotas modernākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas.

Līdz ar jauno kases sistēmu maiņu pasta nodaļas aprīkotas arī ar jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļiem un elektroniskā paraksta ierīcēm. Maksājumu karšu termināļi patlaban nomainīti 440 darbavietās, taču to skaitu plānots palielināt, 2019.gadā pakāpeniski aprīkojot arī pārējās darbavietas. Savukārt elektroniskā paraksta ierīces pievienotas visām kases sistēmām, ļaujot atteikties no papīra dokumentu izmantošanas reģistrēto sūtījumu izsniegšanas procesā.

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

AS Valmieras stikla šķiedra, turpinot nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū, plāno paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Valmiera Glass USA Corp, kas atrodas Dublinā, Džordžijas štatā, Laurensa apgabalā, Amerikas Savienotajās Valstīs, informē uzņēmums.

Paplašināšanās projekta laikā nākamo sešu gadu laikā ASV bāzētajā ražotnē uzņēmums plāno radīt 425 jaunas darbavietas un investēt 90 miljonus ASV dolārus jeb 80 miljonus eiro no pašu līdzekļiem un piesaistot kredītus no bankām.

2014.gada pavasarī Valmiera Glass Grupa jau paziņoja, ka investēs 20 miljonus dolāru ASV ražotnē un pieņems darbā 150 darbiniekus. Grupas izaugsmes plāna otrais posms paredz līdz 2022.gadam radīt vēl papildu 425 darbvietas un 90 miljonu ASV dolāru investīcijas. Paplašināšanas rezultātā Valmiera Glass USA Corp kļūs par lielāko darba devēju Laurensas apgabalā un vadošu ražošanas uzņēmumu Džordžijas štata centrālajā un austrumu daļā.

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Noteicošais faktors, lai cilvēki nebrauktu projām, ir tas, cik labi apmaksātas darbavietas šeit spējam piedāvāt

To intervijā DB saka finanšu un investīciju kompānijas Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis.

Fragments no intervijas:

Cik Latvijas ekonomika, jūsuprāt, šobrīd ir konkurētspējīga un ko vajadzētu darīt, lai tā būtu konkurētspējīga nākotnē?

Esam nobažījušies par demogrāfiju un emigrācijas problēmām. Ja iedzīvotāju skaits sarūk, tas ir tiešs pierādījums tam, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā. Ja runājam par iemesliem, tad viens no pirmajiem kritērijiem aizbraukšanai, kas nāk prātā, ir bezdarbs. Vai cilvēki brauc prom no valstīm, kur ir augsts bezdarbs? Izvērtējot vairākas Eiropas Savienības valstis, izteiktu korelāciju bezdarbam un cilvēku aizbraukšanai nevar atrast. Daudz tiešāka korelācija ar cilvēku aizbraukšanu ir ienākumu līmenim – IKP uz vienu iedzīvotāju. Tajās valstīs, kas ir sasniegušas 60-70% augstu ienākumu līmeni, no tā sauktajām vecajām ES dalībvalstīm, iedzīvotāju skaits saglabājas stabils. Secinājums – darbavietu radīšana pati par sevi neko neatrisina, svarīgi ir, lai šīs darbavietas būtu pietiekami labi apmaksātas. Te mēs arī nonākam pie konkurētspējas, jo labi apmaksātas darbavietas var radīt tikai efektīvi, konkurētspējīgi uzņēmumi. Ja runājam par Latvijas kopējās ekonomikas konkurētspēju, tad tā pēc jaunākā Pasaules Ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ierindojas četrdesmit ceturtajā vietā, kas, no vienas puses, neizklausās ļoti slikti, bet, no otras, – nav arī nekāds ievērojams progress, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem un savām kaimiņvalstīm, turklāt mums ir aizsteigušās priekšā arī tādas valstis kā Azerbaidžāna un Kazahstāna.

Liepājas metalurga (LM) bankrots vai būtisks darbības samazinājums pilsētai nozīmētu sarežģījumus un ietekmētu katru ģimeni, atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka LM ir liels uzņēmums, kas nodarbina ļoti daudz cilvēku. «Katram liepājniekam kāds tuvāks vai tālāks ģimenes loceklis ir vairāk vai mazāk saistīts ar šo uzņēmumu. Attiecīgi arī katras ģimenes ienākumi ir atkarīgi no tā, cik tie šajā darba vietā būs regulāri un pastāvīgi,» sacīja I. Kalvāne.

NVA direktore skaidroja, ka vislielākā problēma būs tad, ja cilvēkiem, kas ir šauri specializējušies darbam LM, nebūs iespējas strādāt līdzīgu darbu. NVA šādā krīzes situācijā sniegtu palīdzību, šiem cilvēkiem piedāvājot kvalifikācijas celšanas programmas, pārkvalifikācijas programmas un pagaidu darbavietas. Tomēr tas esot tikai īsa termiņa risinājums. «Bezdarba mazināšanas zāles ir darbavietas. Šobrīd Liepājā NVA reģistros ir aptuveni 150 brīvas darbavietas, kas ir desmit reizes par maz, lai varētu kvantitatīvi sadalīt uz LM strādājošajiem,» skaidroja I. Kalvāne. Viens no risinājumiem varētu būt mobilitātes programma, tomēr LM ir liels uzņēmums un, ja ir problēma tik lielai cilvēku grupai, tad šāds risinājums vajadzīgs komplekss.

Uzņēmēju balss kļūs skaļāka, komunikācija notiks ne tikai ar lēmumu pieņēmējiem politiķiem, bet arī ar sabiedrību

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdz šim bija LTRK viceprezidents. Viņaprāt, pašlaik svarīgāka ir komunikācija ar sabiedrību, lai tā izprastu elementāras likumsakrības, no kurienes valsts makā rodas nauda.

Vai gaidāmas kādas pārmaiņas LTRK darbībā?

Ir veikta LTRK biedru aptauja, kura rāda, ka uzņēmēji ir apmierināti ar organizācijas darbību. Tāpēc nav pamata kaut kādām asām, neadekvātām kustībām. Tas nozīmē, ka visu procesu virzība turpināsies tāpat kā līdz šim, tomēr pārmaiņas piedzīvos akcenti LTRK komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību. It īpaši situācijās, kad politiķu virzītie lēmumprojekti uzņēmējdarbības videi būs nepieņemami, būsim daudz asāki. Vienlaikus situācijās, kad politiķi īstenos biznesa videi labvēlīgākus lēmumus, skaļāk aplaudēsim. Svarīga tieši komunikācija. Proti, tā ir un būs vēl vairāk balstīta uz faktiem, skaitļiem, analīzi, modelēšanu, nevis uz emocijām.

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

ASV interneta tirdzniecības gigants «Amazon» ceturtdien paziņoja par plāniem Francijā radīt 2000 pilnas slodzes darbavietu, ņemot vērā aizvien lielāku popularitāti, ko gūst iepirkšanās internetā.

«Šīs darbavietas būs visos prasmju līmeņus, lai arī lielākā daļa būs amatos pasūtījumu izpildei,» norāda uzņēmums.

Jaunās darbavietas tiks radītas «Amazon» loģistikas centros Francijā, kā arī birojos Parīzes reģionā, kopējam valstī nodarbināto cilvēku skaitam pieaugot līdz 7500.

Kompānija vēsta, ka Francijā kopš 2010.gadā tā investējusi vairāk nekā divus miljardus eiro un pērn valstī radījusi vairāk nekā 1500 darbavietas.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Stereotipu par labāko darba devēju sabiedrībā veido dažādas iedzīvotāju aptaujas, taču parasti iekārojamāki uzņēmumi jau pieder vietējā mēroga uzņēmējdarbības elitei , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV – Online Latvia veiktajā aptaujā TOP darba devējs 2014 šogad pirmo reizi tika noteikti labākie darba devēji arī reģionos, radot jaunas izpētes dimensijas. Kurzemē 1. vietu reputācijas topā ieņem SIA Ventspils nafta termināls, Zemgalē – a/s Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – a/s Cēsu alus, bet Latgales populārākais darba devējs ir a/s Latvijas maiznieks.

Iekārotākie darba devēji reģionos ir lielie uzņēmumi, kuriem ir atpazīstams zīmols un kuri ar savām aktivitātēm ir spējuši radīt sapņa darbavietas tēlu darba tirgū. 20% respondentu ir balsojuši par esošo darba devēju, bet 10% par iekārojamāko darba devēju ir nosaukuši savu bijušo darbavietu, kas liecina, ka vērā ņemamas ir uzņēmumu veiktās aktivitātes darbā ar personālu. Uzņēmumu pārstāvji neslēpj, ka ne tikai personāla vadībā, bet arī iekšējās un ārējās komunikācijās ir ieguldīts pamatīgs darbs, mērķtiecīgi veidojot publisko tēlu, kas ir licis pamatus sapņu darbavietas statusam.

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda, ka valsts un pašvaldību sektorā darbavietās vidējais atalgojums no gada uz gadu trīs gadu periodā ir kļuvis labāks nekā vidējais atalgojums darbavietās privātajā sektorā, sasniedzot turpat 1000 eiro gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā – no 2017. gada līdz 2019. gada nogalei – valsts un pašvaldību sektorā aizņemto darbavietu skaits ir bijis praktiski nemainīgs – 260 tūkstoši darba vietu, ko "Dienas Bizness" pretnostatīja aptuveni 630 tūkstošiem darbavietu vispārējā nodokļu režīmā privātajā sektorā, klāt neskaitot mikrouzņēmuma nodokļa režīmā (MUN) esošās darba vietas, kas būtiski mainītu situāciju par sliktu privātā sektora darbavietas vidējai izpeļņai.

"Ja ekonomikā iestājas kritums, tad tam jāatspoguļojas uz visiem – nevis tikai un vienīgi uz privātuzņēmējiem, bet arī uz valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, kā arī politiķu algām, jo nodokļu ieņēmumi taču ir mazāki," situāciju vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.