Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.
Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.
PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.
Mūsu sadarbība ar Jelgavas pilsētas domi nav tikai administratīvo funkciju izpilde no pašvaldības puses. Mēs kopīgi veidojam izglītības atbalsta pasākumus, ik gadu pasniedzot stipendijas Jelgavas vidusskolēniem, kuri vissekmīgāk apgūst matemātikas un dabaszinātņu mācību priekšmetus. Iesaistām skolēnus Ēnu dienas aktivitātēs, aktīvi arī paši dodamies uz skolām, lai veidotu izpratni par aprites ekonomikas principiem. Jau tuvākajā laikā plānojam ar domes atbalstu uzsākt īpašu Eco Baltia grupas kursu Jelgavas Amatu vidusskolā, stāstot par mūsu nozari un nodrošinot jauniešiem prakses vietas mūsu rūpnīcā, lai pēc 3–4 gadiem mums būtu potenciāli jauni kolēģi, kuriem patiesi rūp vides ekoloģija un kuri vēlas palikt savā dzimtajā pilsētā.
Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko uzņēmēji var sniegt savai pašvaldībai, ir darbavietas.
Viens no būtiskākajiem aspektiem līdzās iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ko uzņēmēji var sniegt savai pašvaldībai, ir darbavietas. Tā ir cēloņsakarību ķēde – ja vietējie strādā savā pašvaldībā, viņi ne tikai maksā nodokļus, bet arī izmanto visas pašvaldības struktūras un pilda pašvaldības budžetu, līdz ar to vietējā ekonomika attīstās visos virzienos. Īsāk sakot, ja ir uzņēmēji, ir arī iedzīvotāji. Protams, uzņēmējiem jābūt spējīgiem arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai bagāto Rietumeiropas valstu piedāvātie burkāni nebūtu tik kārdinoši un cilvēki tos izvēlētos iestādīt savā, nevis svešā dārzā.
Arī šajā aspektā PET Baltija pieredze līdz šim ir bijusi pozitīva – vienmēr esam jutuši, ka Jelgavas pilsētas domē tiekam uztverti kā partneri, kuru ieguldījums pilsētas attīstībā ir ne mazāk svarīgs kā domes administratīvais darbs. Mēs neesam saskārušies ar komunikācijas vai izpratnes problēmām. Ja iesniegums jāizskata 30 dienu laikā, tas parasti tiks izskatīts vismaz divreiz ātrāk. Mēs varam jebkurā laikā vērsties domē ar saviem jautājumiem un saņemt arī kompetentas atbildes. Ja nepieciešamas kādas atļaujas vai saskaņojumi, viss tiek atrisināts bez liekiem sarežģījumiem. Tas jau arī faktiski ir vajadzīgs katram uzņēmējam – lai pašvaldība ja ne palīdz, tad vismaz netraucē strādāt. Turklāt pašvaldības attieksme lielā mērā nosaka arī to, kā un cik atsaucīgi strādās citas valsts reģionālās institūcijas šajā pašvaldībā. Arī šajā ziņā varam teikt, ka mums veidojas produktīva sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, reģionālo Valsts vides dienesta pārvaldi un Valsts darba inspekciju. Tas nav mazsvarīgi, jo visu šo instanču darbs ietekmē to, vai uzņēmējs var pilnā mērā koncentrēties uz savu darbu un biznesu, vai tam ir nepamatoti jācīnās ar ierēdņiem.
Tas, ko uzņēmēji sagaida no pašvaldības, ir rūpes par savu iedzīvotāju labklājību. Izpratne, ka uzņēmējs nav atnācis pēc būvatļaujas, saskaņojuma vai konsultācijas, lai kādu apgrūtinātu. Elementāras zināšanas par uzņēmējdarbības principiem. Gatavība atbalstīt un sadarboties, palīdzēt ar teritoriju ražotnes attīstībai, nodrošināt veiksmīgu komunikāciju celtniecības darbu laikā un atsaucīgu, kompetentu darbinieku atbalstu. Tad arī jaunieši pēc studijām gribēs atgriezties savā dzimtajā vietā un radīt jaunus uzņēmumus vai kļūt par daļu no jau esošajiem.