Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.
Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.
Iesaistās brīvprātīgi
Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.
EM gan uzsver, ka, ņemot vērā energoefektivitātes likuma prasības lielākajās pašvaldībās ieviest energopārvaldību, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pieejamību, pašvaldības par efektivitātes paaugstināšanu domā arvien biežāk. Pašlaik pienākums ieviest energopārvaldības sistēmu ir tām republikas pilsētām un novadiem, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir vismaz 0,5, bet iedzīvotāju skaits - 10 tūkstoši vai lielāks. EM atzīmē, ka atsevišķas pašvaldības energopārvaldību veic arī brīvprātīgi. Aktīvāko vidū ir Smiltene, Bauska, Cēsis, Saldus un Gulbene, tā drīzumā varētu kļūt par pirmo pašvaldību, kas šajā jomā ar EM noslēgusi brīvprātīgu vienošanos.
Jāmaina domāšana
Energoefektivitāte un energopārvaldība, kas saistīta ar ekonomisku līdzekļu izlietojumu un vides saglabāšanu, ir šī laika tendence, uzskata Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. «Mēs negaidām, kad kāds mūs īpaši mudinās pievērsties šiem jautājumiem, bet paši ejam uz priekšu, sekojot līdzi mūsdienu tendencēm, ieviešot jaunākos zinātniskos sasniegumus, piedaloties zinātniskā darba grupās un strādājot pie jaunu energoefektīvu risinājumu pētniecības. Tā mēs izrādām savu labo gribu un rūpes gan par vidi, gan cilvēku. Katrs projekts, ko pašvaldība ir realizējusi, ir pierādījis, ka energoefektivitāte nav tikai kaut kas vizuāls - tā ir domāšana par efektīvāku finanšu līdzekļu un energoresursu izmantošanu,» teic J.Barinskis, piebilstot, ka šobrīd pašvaldība iesaistījusies arī divos starptautiskos projektos, kuru mērķis ir izstrādāt zemas temperatūras centralizētās apkures sistēmas tehnoloģiju ieviešanas stratēģiju un veikt tās testēšanu, kā arī paaugstināt energoefektivitāti publiskajās ēkās, izveidojot vienotu energopārvaldības sistēmu enerģijas patēriņa datu attālinātai nolasīšanai un analīzei.
Arī Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktora pienākumu izpildītājs Timurs Safiuļins uzskata, ka energoefektivitātes pasākumi ir vitāli svarīgi, tāpēc nepieciešams, lai šajā procesā iesaistītos gan valsts un pašvaldības, gan paši iedzīvotāji.
Ideju netrūkst
Viena no nozīmīgākajām jomām energoefektivitātes griezumā Rīgā ir daudzdzīvokļu māju sektors, teic T.Safiuļins. «Pašlaik REA īsteno līdzfinansējuma programmu ar mērķi uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektivitāti un sniegt atbalstu to atjaunošanai, tādējādi palielinot ēkas energoefektivitāti un atjaunojot tās tehnisko stāvokli,» pauž T.Safiuļins, piebilstot, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī siltumapgādei, jo liela daļa patērēto energoresursu tiek izmantota tieši siltumenerģijas veidā.
AS Rīgas siltums (RS) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence norāda, ka uzņēmums ikdienas darbā īsteno dažādus energoefektivitātes pasākumus. «RS pastāvīgi paaugstina siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, smeļoties pieredzi no kolēģiem ārvalstīs un pārņemot labāko praksi. Pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi palielināts biokurināmā izmantošanas īpatsvars enerģijas ražošanā, ievērojami samazināti siltuma zudumi pārvadē, kā arī ieviesta automātiskā mērierīču sistēma, kas nolasa patēriņa datus no siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem. Uzstādot alokatorus un termoregulatorus uz radiatoriem un regulējot siltuma patēriņu telpās, enerģijas ietaupījums var sasniegt pat 20%. Savukārt, lai ikdienā būtiski uzlabotu vides apstākļus Rīgā un ekonomētu finanšu līdzekļus kurināmā iegādei, uzņēmuma siltumavotos plaši pielietojam dūmgāzēs esošā latentā siltuma atgūšanas tehnoloģijas ar kondensācijas tipa ekonomaizeriem, kas ļauj būtiski paaugstināt katlu iekārtu lietderības koeficientu,» stāsta L.Rence, atklājot, ka nākotnē RS, izmantojot saules baterijas, plāno ražot arī elektroenerģiju.
Atmaksājas ilgtermiņā
Dažādi energoefektivitātes pasākumi veikti arī Jelgavas pilsētas pašvaldībā. Pēdējo gadu laikā nomainīti vairāk nekā 1000 ielu apgaismojuma gaismekļi, uzlabota luksoforu darbība, kas ļāvusi samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī ieviesta energopārvaldības sistēma, kuras ietvaros veikts pastāvīgs energoresursu patēriņa monitorings. Tāpat ieviesta arī informācijas aprites sistēma ar iestāžu darbiniekiem par energoresursu taupības režīmiem un paradumiem, kā arī veikta vairāku ēku un siltummezglu renovācija. «Katram no ieguldījumiem veikts tehniski ekonomiskais pamatojums, un katrs no tiem sniedz enerģijas patēriņa samazinājumu, kas savukārt nodrošinās projekta atmaksāšanos ilgtermiņā,» pauž Jelgavas pašvaldības pārstāve Ilze Neimane, uzsverot, ka energoefektivitātes pasākumi ir jāveic pastāvīgi un sistemātiski, jo tiem ir ilgtermiņa pozitīva ietekme gan uz indivīdu, gan pašvaldību un valsti.
Arī Jūrmalas pilsētas domes eksperts energoefektivitātes jautājumos Valdis Ratniks uzskata, ka, īstenojot šāda veida projektus, tiek veicināta ilgtspējīga resursu izmantošana, padarot pilsētas vidi pievilcīgāku un draudzīgāku ne tikai iedzīvotājiem, bet arī viesiem un uzņēmējiem. Viņš norāda, ka šobrīd Jūrmalas pašvaldībā sākts vairāku daudzdzīvokļu namu atjaunošanas process un ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kā arī realizēta centralizētās apkures sistēmas pāreja no dabasgāzes uz biomasu. «Salīdzinot 2018. un 2015. gada datus, iespējams konstatēt, ka, samazinoties elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņam, pašvaldības izdevumi ir samazinājušies par 202 tūkstošiem eiro, savukārt SIA Jūrmalas siltums apkures katlu modernizācijas rezultātā CO2 izmešu apjoms pilsētas centralizētās apkures sistēmā ir samazinājies uz pusi. Līdz ar to Jūrmalas pašvaldība prognozē, ka ēku energoefektivitātes projekti ne tikai ilgtermiņā samazinās izdevumus par siltumu un elektrību, bet arī būtiski uzlabos iekštelpu komfortu Jūrmalā,» secina V.Ratniks.
Lietderīgums jāvērtē
Īpaša uzmanība energoefektivitātei pievērsta arī Liepājas pilsētas pašvaldībā - līdz 2011. gadam tā aktīvi piedalījās dažādos pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, veicot renovāciju pašvaldības iestāžu ēkās, savukārt 2012. gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kuru parakstījusi arī Rīga un vairākas citas Latvijas pašvaldības. Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens piebilst, ka Liepāja ir bijusi arī pirmā pašvaldība Latvijā, kurā 2016. gadā brīvprātīgi ieviesta un sertificēta starptautiski atzīta energopārvaldības sistēma. «Energoresursu efektīva lietošana pašvaldībā ir ļoti nozīmīga, jo bez finanšu ietaupījuma tā sniedz piemēru privātajam sektoram, veicina iedzīvotāju izpratni par enerģijas efektīvas lietošanas priekšrocībām un samazina ietekmi uz apkārtējo vidi. Protams, plānojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un metodes, jāvērtē arī investīciju lietderīgums un efektivitāte, kā arī jāmeklē iespējas piesaistīt ārējos finanšu resursus,» atzīst M.Tīdens.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības energopārvaldnieks Ainārs Gulbinskis piekrīt, ka energopārvaldības sistēma pašvaldībām palīdz gan labāk plānot energotaupības pasākumus, gan izsekot reālajam ietaupījumam. «Lēmumu par energopārvaldības sistēmas ieviešanu Jēkabpils pilsētas dome pieņēma 2017. gada martā. Pašlaik Jēkabpils izvirzītais mērķis energoefektivitātes jomā ir līdz 2020. gadam vismaz par 20% samazināt CO2 emisijas, to panākt, par 20% paaugstinot energoefektivitāti un 20% no enerģijas saražojot no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» skaidro A.Gulbinskis, piebilstot, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldībā uz ielām uzstādīti arī energoefektīvi gaismekļi ar vadības sistēmu, kā arī veikti kompleksi pasākumi pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Šajos virzienos pēdējos gados fokusējusies arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Tās pārstāvis Gints Bērtiņš atzīmē, ka gandrīz visi energoefektivitātes pasākumi Valmierā ir veikti dažādu projektu ietvaros, to īstenošanai piesaistot ES vai citu ārējo finansējuma avotu līdzfinansējumu. «Galvenais kritērijs konkrētu projektu īstenošanas izvēlei ir ekonomiskais efekts - jāņem vērā, vai projekta īstenošanas gaitā tiek panākts energoresursu izmaksu samazinājums. Kā liecina prakse, pozitīvs ekonomiskais efekts no šādu projektu īstenošanas var tikt panākts tikai gadījumā, ja to īstenošanā ir iespējams piesaistīt ārējo līdzfinansējumu,» uzsver G.Bērtiņš.
Turpinās uzlabot
Energoefektivitāte ir viens no pamatkritērijiem, lai virzītos ilgtspējīgas attīstības virzienā, kā rezultātā ir iespējams efektīvi un saprātīgi izmantot energoresursus, ekonomējot finansējumu, pauž Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs. Viņš stāsta, ka pašlaik Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ir ieviesta enerģijas pārvaldības sistēma, kā arī veikti citi pasākumi, tajā skaitā pilsētas domes ēku kompleksa un citu namu energoefektivitātes paaugstināšana. «Nākotnē paredzēta ielu apgaismojuma nomaiņa uz energoefektīvāku LED apgaismojumu, pašvaldībai piederošo ēku norobežojošo konstrukciju siltināšana un siltumenerģijas zudumu samazināšana, apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēmu rekonstrukcija, kā arī ventilācijas sistēmas uzlabošana un inženiertehnisko sistēmu uzlabošana,» ziņo K.Pozņakovs.
Arī Daugavpils pašvaldībā atzīst, ka projektu īstenošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā tiek ne tikai samazināti pašvaldības izdevumi, bet arī modernizēta publiskā infrastruktūra un uzlabota apkārtējā vide. Daugavpils domes Attīstības departamenta vecākā eksperte projektu jautājumos Helēna Trošimova teic, ka pēdējos gados pašvaldībā veikti vairāki energoefektivitātes pasākumi, tajā skaitā uzlabota sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība Daugavpils pilsētā, paaugstināta pašvaldības ēku efektivitāte, realizēta siltumtīklu rekonstrukcija un īstenoti citi projekti. «Pasākumi tiek veikti, pamatojoties uz energoauditiem, kur norādīti plānotie pasākumi un ietaupījumu apjoms. Jāpiebilst, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanā un uzturēšanā, kā arī tās attīstīšanā tiek iesaistīti arī Daugavpils pilsētas pašvaldības darbinieki,» teic H.Trošimova.
Rūpīgi izvērtē
Energoefektivitātes pasākumi veikti arī Ventspils pašvaldībā. Pēdējo gadu laikā atjaunotas vairākas pašvaldības ēkas, kā arī īstenota jaunu energoefektīvu ēku būvniecība un ēku pārbūves darbi, savukārt pašvaldības publiskajās teritorijās ieviesta efektīva apgaismojuma infrastruktūra, veikta sabiedriskā transporta atjaunošana un dažādu energoefektīvu preču iegāde. Tāpat energoefektivitāte paaugstināta arī siltumenerģijas ražošanā un piegādē. Ventspils pilsētas domes pārstāve Valentīna Jegorova norāda, ka, izvērtējot nepieciešamību īstenot kādu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vai investīciju projektu, vienmēr tiek ņemta vērā ieguldījumu ekonomiskā atdeve un laiks, kā arī enerģijas patēriņa samazināšanās apjoms. «Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas mērķis ir ne tikai ekonomiskie rādītāji, bet arī augsta dzīves kvalitāte, cilvēku drošība un apkārtējās vides saudzēšana, līdz ar to, pieņemot lēmumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma vai investīciju projekta īstenošanu, tiek izvērtēti visi projekta plānotie sasniedzamie rezultāti,» informē V.Jegorova, norādot, ka laika posmā no 2008. līdz 2019. gadam Ventspils pilsētas dome energoefektivitātes pasākumu veikšanai 247 dzīvojamām mājām piešķīrusi līdzfinansējumu teju 150 tūkstošu eiro apmērā, tajā skaitā 2018. gadā pašvaldība atbalstījusi energoefektivitātes pasākumu veikšanu 13 mājām, piešķirot šim mērķim astoņus tūkstošus eiro.
Plāno ietaupīt
Lai gan EM sniegtā informācija liecina, ka Salaspils ir viens no novadiem, kurš likumā noteiktās energoefektivitātes prasības vēl nav izpildījis, efektivitāti veicinoši pasākumi tiek veikti arī šajā pašvaldībā. Šobrīd uzsākts darbs pie energopārvaldības sistēmas izveides un ieviešanas, apzināti esošie pašvaldības enerģijas patērētāji, izstrādāta Energopārvaldības sistēmas rokasgrāmata, kā arī veiktas pirmās ēku pārstāvju apmācības. Lai energopārvaldības sistēma būtu maksimāli precīza, visām pašvaldības ēkām ir uzsākta arī energosertifikācija, kas tiks pabeigta šī gada laikā vienlaicīgi ar energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Tāpat vērienīgus pasākumus plāno īstenot SIA Salaspils Siltums. Uzņēmuma energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova atklāj, ka pašlaik Salaspilī tiek būvēts saules kolektoru parks, kuru plānots pabeigt līdz septembrim.
«Projekta ietvaros tiks izbūvēts saules kolektoru lauks, 8000 m3 akumulācijas tvertne un 3MW šķeldas katlu māja. Līdz šim brīdim ir instalēti 1720 saules kolektori, tāpat notiek akumulācijas tvertnes būvniecības un kopējās sistēmas integrācijas darbi. Plānots, ka pēc projekta īstenošanas ar saules enerģiju gadā tiks saražotas aptuveni 12 tūkstoši MWh enerģijas, kā rezultātā vismaz 90% no nepieciešamās siltumenerģijas centralizētajā siltumapgādē tiks iegūti, izmantojot tikai AER,» stāsta I.Poļikarpova, uzsverot, ka pēdējos gados uzņēmums īstenojis vairākus energoefektivitātes pasākumus, kā rezultātā kopējā sistēmas lietderība paaugstinājusies par 21%, bet siltuma zudumi pārvadē samazinājušies par vairāk nekā 12%. «Mūsuprāt, ir jāseko līdzi jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, izvērtējot to efektivitāti un pielietošanas iespējas, jo mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Tāpat jāmonitorē arī enerģijas patēriņš, jo optimālo rezultātu nevar iegūt tikai ar energoefektivitātes pasākumiem,» atzīst uzņēmuma pārstāve.
