Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports
Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.
Neraustīt deķīti
«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.
Atgriežas pie vides
«Darbavietu radīšanā valstij ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Jaunā uzņēmēja dzīve, lai noturētu biznesu, ir sarežģīta, grūta un prasa milzum daudz enerģijas, tādēļ tādas lietas kā, piemēram, valsts institūciju piekasīgas pārbaudes, sodu piemērošana par katru sīkāko pārkāpumu, komplicētu atskaišu pieprasījumi, jau pēc kāda laika jaunajam uzņēmējam raisa pārdomas par to, vai lēmums uzsākt biznesu ir bijis pareizs,» DB skaidro Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēc viņa teiktā, pareiza valsts institūciju attieksme būtu tāda, ka uzņēmējs vispirms ir klients, kurš ir jāatbalsta un jāpalīdz tam atrast pareizo risinājumu. Arī LMT prezidents Juris Binde uzsver DB, ka galvenais priekšnoteikums jaunu darbavietu radīšanai ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas ietver tādas komponentes kā birokrātiskā sloga mazināšana, formālo procedūru vienkāršošana, stabilas un prognozējamas nodokļu sistēmas nodrošināšana. «Labvēlīga uzņēmējdarbības vide, protams, pati neradīs jaunas darba vietas, taču tā stimulēs aktīvus cilvēkus pievērsties biznesam kā savu ideju realizācijas iespējai,» atzīmē J. Binde. Kā jomas, kurās ir vislielākās perspektīvas, V. Vancovičs min tās, kur iespējams strādāt starptautiskā mērogā, izmantojot telekomunikāciju iespējas. «Latvijas tirgus ir mazs un pamatnozarēs piesātināts ar lieliem spēlētājiem. Tādēļ pakalpojumu joma, darbība interneta vidē un augsta specializācija kādā no jaunām nozarēm būtu viena no perspektīvām,» viņš akcentē. Pēc J. Bindes teiktā, perspektīvas var būt gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā. «Protams, Latvijā grūti izveidot jaunu ražošanas uzņēmumu, kurā būtu nodarbināti vairāki tūkstoši strādājošo, taču maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ražotu specifiskus nišas produktus, ir ļoti plašas iespējas,» klāsta J. Binde. Tikmēr pakalpojumu jomā lielākās iespējas varētu būt saistītas ar Latvijas ģeogrāfisko pozīciju un darbību tūrisma, tranzīta biznesa un IT jomā. Turklāt šādus pakalpojumus ir iespējams sniegt ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās bet visā valstī. Vērtējot jaunu darbinieku meklējumus, J. Binde atzīst, ka jūtams kvalificētu darbinieku trūkums, tāpēc valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt tādu izglītības sistēmu, kas sagatavotu attīstītu, zinošu un konkurētspējīgu jauno paaudzi. «Pašreizējā pieeja, kura pieļauj visas tiesības bērniem (kas reizēm robežojas ar visatļautību) un pienākumus, (bet bez tiesībām) skolotājiem, kuru atalgojuma līmenis neatbilst ne viņu kvalifikācijai, ne atbildības prasībām, ir pilnībā jāmaina. Tāpat kā bez intensīviem treniņiem nav iespējams sagatavot augstas klases sportistus, arī kvalificētus, erudītus un radošus darbiniekus nevar izaudzēt siltumnīcā,» stāsta J. Binde. Lattelecom personāla vadības direktore Ingrīda Rone pauda cerību, ka tiks īstenota iecere no 2016. gada skolās ieviest centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā. Proti, izglītības sistēma ne visās jomās spēj nodrošināt atbilstošus speciālistus, līdz ar to pārkvalifikāciju veic darba devējs. Turklāt ne vienmēr augstskolu absolventi pirmās darba gaitas uzsāk izvēlētajā specialitātē. «Piemēram, jaunietis studē jurisprudenci, bet strādāt sāk zvanu centrā, veikalā vai par asistentu. Sākuma periodā mums jāiegulda viņa apmācībā, kas prasa ievērojamu laiku mūsu speciālistiem un vadītājiem. Šīm darba devēja izmaksām, kas rodas, jauniešiem mācot darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, varētu piesaistīt valsts finansējumu. Arī praktikantu nodarbināšana prasa mūsu speciālistu laiku, un būtu vērts padomāt par valsts līdzfinansējumu šiem izdevumiem vai atvieglotu nodokļu režīmu,» viņa klāsta. Otrs būtiskais jautājums ir esošo speciālistu kvalifikācijas celšana vai pārkvalifikācija. Pašlaik par specializējoša rakstura augstāko izglītību papildu sapmaksātajiem izdevumiem darba devējam vēl jāpiemaksā 81% – tas nozīmē, ka, piemēram, uzņēmumam apmaksājot darbiniekam 100 eiro no mācību maksas augstskolā, papildus par šādu izdevumu apmaksu jāsamaksā 81,70 eiro nodokļos. «Turpretī, apmaksājot 100 eiro par vienas dienas semināru, šādi papildu nodokļi nav jāmaksā,» min I. Rone. Kopā ar uzņēmēju organizācijām ir sagatavots priekšlikums Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai par papildu darbaspēka nodokļu nepiemērošanu izglītības iegūšanai. Pēc viņas teiktā, lai tiktu radītas jaunas darbavietas, nepieciešams turpināt celt minimālo algu. «Svarīga ir konsekventa un prognozējama nodokļu politika, kā arī rūpīga nodokļu iekasēšanas uzraudzība,» viņa piebilst.
Viss savās rokās
Tikmēr citi uzņēmēji par ministru un deputātu lomu ir skeptiski. «Mainot aktierus, luga nemainās. Politiķi nāk un iet, bet nekas tādēļ īsti nemainās – izrāde turpinās tikai ar citu aktieru – galveno lomu – tēlotāju sastāvu,» tā uz jautājumu par iespējamām izmaiņām, ko varētu nest parlamenta vēlēšanas, atbild SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņaprāt, politiskais olimps – Saeima – ir dīvaina lieta, jo viena daļa tur cenšas iekļūt, lai četrus gadus vienkārši tur būtu, nevis kaut ko reāli izdarītu. «Vēl jo vairāk, ja sevi nolikuši tādā kā ES lelles pozīcijā, kurām šad tad tiek nomainīta kāda klozīte, un nekas vairāk,» ironiski situāciju komentē J. Griķis. Pēc viņa teikā, Latvijas politiķi ir bezzobaini un īsti nav gatavi aizstāvēt iedzīvotāju intereses. «Man vajag jaunus darba galdus, un jebkāda palīdzība no politiķiem, piemēram, ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu, būtu apsveicama, diemžēl šī programma nav pagarināta. Tas nozīmē, ka viss ir pašu uzņēmēju ziņā un stāsti par to, ja mani ievēlēsiet, tad nu tik būs, ir vienkārši lozungi,» tā J. Griķis. Viņaprāt, ne esošie, ne topošie politiķi nebūs laimes lāči.
Nepieciešamas ražotnes
Latvenergo koncernā ir vairāk nekā 4100 nodarbināto visa Latvijā, stāsta a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Būtisku darba apjoma pieaugumu nozarē varētu radīt tādi lēmumi, kuru rezultātā rastos jaunas un ilgtspējīgas ražotnes racionāli izvēlētās vietās valsts teritorijā. «Tas prasītu pārvades un sadales projektu attīstību un raisītu būtisku aktivitātes pieaugumu mūsu koncerna un citu industrijas dalībnieku darbībā,» skaidro Ā. Žīgurs. Ražošanas attīstību min arī DHL Express struktūrvienības vadītāja Ilze Vītiņa, kura norāda – lai uzņēmums varētu radīt jaunas darbavietas, nepieciešams sūtījumu apjoma pieaugums. Tas savukārt atkarīgs no ražošanas attīstības, eksporta un importa pieauguma. «Šajā ziņā būtu nepieciešama lielāka aktivitāte, lai mēs neatpaliktu no Lietuvas un Igaunijas ārējās tirdzniecības rādītāju ziņā. Proti, būtiski, lai Latvijā ievērojamas investīcijas būtu ne tikai finanšu vai nekustamā īpašuma jomā, bet arī ražošanā, kur, šķiet, nekas uz priekšu nekust,» viņa atzīst. Uzņēmumam nākas piegādāt sūtījumus tādiem klientiem, kam juridiskā adrese – piemēram, uzņēmējdarbībai labākas nodokļu likumdošanas dēļ – reģistēta vai nu Lietuvā, vai Igaunijā, bet fiziskā atrašanās vieta ir Latvijā. «Tas gan neietekmē darbavietu skaitu Latvijas DHL, jo mēs veicam piegādes, bet nauda tomēr Latvijai garām aizplūst. Savukārt e-risinājumu plašāka ieviešana gan nevis vairotu, bet drīzāk samazinātu mūsu darbinieku skaitu, taču būtu izdevīga klientiem,» klāsta I. Vītiņa.