«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Sliekas aizlīdušas otrā plānā, teic uzņēmuma SL ECO īpašnieks Linards Lepse. Galveno vietu saimniecībā nu ieņēmušas lielākas radības – gaļas truši.

Patlaban uzņēmuma slieku humusa ražotnē esot sakrājies krietni daudz nerealizētas produkcijas. To Linards pārdod tieši pasūtītājam, piegādājot vajadzīgo daudzumu. Fasēt mazos maisiņos un tirgot veikalā neatmaksājoties, spriež slieku audzētājs. Konkurence ir liela un cenas visdažādākās. Citi pamanoties savu preci realizēt par dempinga cenu, ar kuru nevarot konkurēt. Linards daļēji tajā vaino arī situāciju, ka ir audzētavas, kas saņem Eiropas atbalstu, tas ļauj preci padarīt lētāku. Latvijas tirgū ir slieku humusa pārprodukcija, vērtē uzņēmējs, bet ārzemju tirgum saražotā apjoma būtu par maz, pat kooperējoties. Turklāt sliekas nevar savairot strauji, ja pēkšņi radies liels gadījuma rakstura pasūtījums, jo jādomā, kur likt un ar ko barot darbinieces pēc tam, ja jauna pasūtījuma nav.

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

SIA Bauskas alus sācis ražot karkade tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. Šogad uzņēmums plāno tējas sēnes dzērienu ražošanas apjomu palielināt par 45%.

Pērn SIA Bauskas alus sāka ražot tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. 2016. gadā uzņēmums kopumā pārdeva 44,7 tūkstoši dekalitru bezalkoholisko dzērienu, no tiem 1330 dekalitrus tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha. Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, Bauskas alus tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha sācis pildīt 0,5 l PET pudelēs. Drīzumā tas būs nopērkams arī Maxima veikalu tīklā. DB jau rakstīja, ka SIA Bauskas alus ražotās tējas sēnes dzēriena tehnoloģija ir pārņemta no Vladivostokas, taču receptūra izstrādāta Latvijā, izvērtējot patērētāju garšas īpatnības. Pati tējas sēne uz Latviju ir atceļojuši no tālās Vladivostokas. Tehnoloģijās un ražošanas iekārtās uzņēmums investējis 300 tūkstousi eiro. «Tējas sēnes dzēriens, ko padomju gadus raudzēja trīslitru burkās, ir īsts dzīvības eliksīrs. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas un zarnu trakta darbības uzlabošanā, tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Tā ražošanā netiek izmantoti konservanti. Plānojam tējas sēnes dzērienus realizēt arī citās lielajās tirdzniecības ķēdēs un apsveram iespēju šo dzērienu eksportēt, » saka SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ieguvis Latvijas Alus Gada balvas 2016 apbalvojumu par jauna produkta tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Sēnes pērk ne tikai rīdzinieki savām maltītēm, tirgus galdus regulāri pārbauda Rīgas krogu un restorānu iepircēji, jo produkts ir specifisks un citādi, kā vien sēnes lasot mežā, to nevar iegūt

Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

Šoreiz portāls db.lv apciemoja sliekkomposta jeb biohumusa BioEC ražotni Engures novada Smārdes pagastā!

Uzņēmums ir dibināts 2010. gadā. Pēc tam uzņēmuma dibinātāji uzrakstījuši divus Eiropas Savienību fondu projektus, kurus īstenojot tapa ražotne. Tad iegādāta tehnika un ražošanas licence Austrijā, stāsta kompānijas vadītājs Egils Laukmanis.

Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas ir pagājušā gadsimta 50. gados speciāli izveidots hibrīds, kas ir spējīgs diennakts laikā pārstrādāt organisko substrātu, kas līdzvērtīgs paša svaram un vairoties desmit reizes ātrāk nekā savvaļā mītošās sugas.

Tādējādi šīs sliekas tiek plaši izmantotas, lai pārstrādātu organiskos substrātus un iegūtu vermikompostu, kas ir augstvērtīgs bioloģiskais mēslojums augu kultūrām un veicina augsnes auglību, skaidro BioEC pārstāvis.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis

427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.

http://www.youtube.com/embed/YHEr1XIRQZc

Mēs dzīvojam zemē, kur pelēko un lietaino dienu ir vairāk nekā saulaino dienu. Kas notiek ar cilvēkiem, kad no rīta, atverot logu, ierauga peļķes un milzīgas, krītošas lietus lāses? Garastāvoklis nokrīt zem nulles, lūpu kaktiņi neplāno celties uz augšu, un vienkārši – nekur negribas iet un neko negribas darīt. Riteņbraucēji drūmi paņem savus noputējušos E-talonus un dodas uz sabiedrisko transportu. Kas notiek ar Rīgu? Ar pilsētām? Tās paliek pelēkas, lai neteiktu – melnas... Kāpēc tā? Pa visam vienkārši – cilvēki paņem savus melnos lietussargus, uzliek tumšas kapuces, nodur galvas un iet savu iemīto taku. Dienas produktivitāte zūd... Pazūd!

Ņemot vērā meteorologu šodien prognozētās spēcīgās lietavas galvaspilsētā, Rīgas domes Satiksmes departaments izplatījis aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Par applūstošiem ceļu posmiem Rīgā tiek uzskatīts Vienības gatves posms no Telts ielas līdz Satiksmes ielai, Krasta iela zem Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada, Čiekurkalna 1.garā līnija zem Vairoga tilta, Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra, Viestura prospekts posmā no Meža prospekta, Traleru ielā 2 Mangaļsalā, kā arī Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu iela Bolderājā.

Šajā būvsezonā, lai uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, plānots sākt remontdarbus vairākās vietās pilsētā. Būtiskus uzlabojumus izjutīs autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, kur tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, informē Rīgas dome. Savukārt Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas lietus kolektorus. Arī Kārļa Ulmaņa gatvē tiks veikti uzlabojumi un izbūvēts pieslēgums Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.

Rīgas lietus ūdens sistēma ir pietiekoši veca un sliktā tehniskā stāvoklī, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

Valpēters sniedza informatīvu ziņojumu, kurā minēja, ka Rīgas lietus ūdens sistēma ir novecojusi. To apliecina fakts, ka atsevišķi sistēmas posmi ir būvēti 20.gadsimta 30.gados, līdz ar to dažādos laika posmos būvētā sistēma ir savu nokalpojusi.

Valpēters atgādināja, ka Satiksmes departamenta rīcībā ir pirms pāris gadiem veikts pētījums, kurā analizēta Rīgas lietus un notekūdeņu sistēma. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai uzlabotu esošo Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbību, ir nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro. Savukārt, lai sakārtotu vietas pilsētā, kurās nav lietus ūdens kanalizācijas, piemēram, Čiekurkalna 1.līnija un 2.līnija, Flotes iela, un citas vietas, kurās stiprāku lietusgāžu laikā ūdeni atsūknē tam speciāli paredzētas iekārtas, vajadzīgi vēl aptuveni 11 miljoni eiro. Problemātiska situācija ir arī ar kanalizāciju Vecrīgā, piebilda Valpēters.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, Rīgas domes Satiksmes departaments aicina transportlīdzekļu vadītājus izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Šobrīd uzsākta lietus ūdens peļķu atsūknēšana vietās, kur tās ievērojami apgrūtina satiksmi. Specializētās tehnikas vienības strādā Silikātu un Gaigalas ielās, Viestura prospektā, Flotes ielā, Lēdurgas ielā. Tāpat departamenta speciālisti veic Rīgas ielu un tiltu apsekošanu, lai pēc nepieciešamības norīkotu specializētās tehnikas vienības uz vietām, kur vajadzētu atsūknēt brauktuves no lietus ūdens.

Par applūstošiem ceļu posmiem tiek uzskatīti: Vienības gatve - posmā no Telts ielas līdz Satiksmes ielai; Krasta iela zem Salu tilta; Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada; Čiekurkalna 1. garā līnija zem Vairoga tilta; Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra; Viestura prospekts posmā no Meža prospekta; Mangaļsala - Traleru ielā 2; Bolderāja - Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu ielas.

Otrdienas rītā pēc stiprajām lietusgāzēm, kuru laikā nolijusi viena mēneša norma, galvaspilsētā bija applūdušas vairākas nozīmīgas ielas. Patlaban situācija ir novērsta.

Lai atsūknētu lietus ūdens peļķes, specializētās tehnikas vienības darbojās Strēlnieku laukumā, Pētersalas ielā, Miera un Senču ielas krustojumā, Klijānu ielā, kā arī Bolderājā, Čiekurkalnā un Imantā. Lielākais apgrūtinājums lietus ūdens atsūknēšanā bija tas, ka specializētās tehnikas vienības laikus nevarēja nokļūt vietās, kas bija applūdušas - lietus lija laikā no pulksten astoņiem līdz pulksten desmitiem rītā, kad, cilvēkiem dodoties uz darbu, ir ļoti intensīva satiksme. Lietus ūdens no ielām tika atsūknēts, kā arī notecēja caurulēs aptuveni līdz plkst. 11.30, Db.lv pauda Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dišlere.

Spēcīgās lietus gāzes pirmdien Rīgā radījusi apgrūtinājumus transportlīdzekļu satiksmei, appludinot vairākus krustojumus un ielās, kā arī noskalojot kanalizācijas aku lūkas, brīdina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lietus noskalojis kanalizācijas aku vākus Juglas ielā pie Latvijas Neredzīgo pansionāta, Miera un Tallinas ielu krustojumā un Ilūkstes ielā pie ēkas nr. 14.

Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes vadības centra informāciju, pirmdien plkst. 16 satiksme bija kavēta Aizsaules un Gaujas ielu krustojumā, Katlakalna un Lubānas ielu krustojumā, Gunāra Astras ielā pie Mēbeļu nama, Stokholmas ielā 12, 15. trolejbusa pieturvietā Salaspils iela. Tāpat applūdis ir Dzelzavas un Nīcgales ielu krustojums, jo šajā posmā vēl nav pabeigti lietus ūdens kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas darbi.

Savukārt lielas peļķes izveidojušās – Katlakalna un Lubānas ielu krustojumā, kā arī Maskavas un Lubānas ielu krustojumā. Šajā posmā kavēta sabiedriskā transporta kustība.

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

SIA Aloja-Starkelsen speciālisti sadarbībā ar zinātniekiem sāk bioloģisko mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu ražošanu no bioloģiski audzētu kartupeļu atliekām un biohumusa.

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Patlaban ar Eiropas fondu atbalstīta projekta jaunas darbības attīstībai saņemtajiem 100 tūkstošiem eiro tiek rekonstruēta Aloja-Starkelsen teritorijā esoša ēka un meklētas iekārtas.

Uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs laikrakstam stāstījis, ka jaunais produkts tēlaini nosaucams par uztura bagātinātāju augiem: «Mēslojumu var deklarēt gan kā bioloģisku, jo to ražos tikai no bioloģiski audzētu kartupeļu atlikuma, gan kā no dabiskām izejvielām iegūtu, jo procesā tiek izmantots arī biohumuss, ko, apēdot kartupeļu gremzdus, saražo Kalifornijas sarkanās sliekas. Gremzdus tiešā veidā nevar pārstrādāt, bet šūnsulu apstrādās rūpnieciski. Slieku darbiņš jau ir uzkrāts diezgan lielā daudzumā, un biohumuss tiks atbilstoši fizikāli apstrādāts, lai mēslojumu var izmantot industriāli lielos apjomos bioloģiski sertificētos laukos.»

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Kordiceps (Cordyceps sinensis) ir reta, ļoti dārga sēne, kas aug Ķīnas, Tibetas un Nepālas kalnienēs sūros klimatiskajos apstākļos. Tās ieguve nodrošina iztiku vietējiem iedzīvotājiem, taču klimata pārmaiņas ir jūtamas arī viņu maciņos.

Tā, piemēram, fermeris Ma Junksiao no Rietumķīnas katru pavasari dodas uz vairāk nekā 600 kilometru tālo kalnu Cjinhai provincē, kur pievienojas aptuveni 80 citiem cilvēkiem, ko nolīgusi vietējā kompānija, un meklē Ķīnas kordicepu – sēni, kam it kā piemīt dziedinošs spēks. 2010.gadā kordicepu iepirkuma cena sasniedza augstāko līmeni – vairāk nekā 100 tūkstošus dolāru par kilogramu, liekot neskaitāmiem Ķīnas iedzīvotājiem doties kalnos un lasīt šīs sēnes. Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, augstākās kvalitātes kordicepi aizvien maksā dārgi – aptuveni 72 dolārus par gramu jeb 2016 dolārus par unci, pārspējot zelta cenu, kas patlaban ir aptuveni 1340 dolāri par unci.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.