Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tuvāko pāris nedēļu laikā vēl ir iespēja nakts debesīs novērot interesantu astronomisku objektu – Holmsa komētu, Db.lv informēja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

Šī komētas ir bez astes, bet savdabīgi interesanta. Pavirši apskatot debesis, tā vairāk atgādina zvaigzni, bet tuvākā pietuvinājumā vai pēc rūpīgākas vērošanas tā izceļas citu debess spīdekļu vidū kā neliels, gaišs un miglains plankums. Šī komēta ir pārsteigusi astronomus ar negaidītu spožuma pieaugumu – ierastos apstākļos, šobrīd tā būtu novērojama tikai ar nopietnu teleskopu. Šobrīd precīza atbilde par spožuma pieauguma iemesliem nav zināma - ir notikusi kāda sadursme ar citu debess objektu vai bijusi cita rakstura eksplozija. Atgādinām,ka šī gada janvārī jau viena cita komēta sagādāja pārsteigumu. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ar neapbruņotu aci varēja novērot Maknota komētu (McNaught).

Vecpiebalgas muižas parka estrādē Inešos 1. augustā notiks grupas Autobuss Debesīs koncerts jeb Mazās Kalniņa dienas, kur skanēs komponista Imanta Kalniņa dziesmas.

Inešu estrādē vēl padomju gados, neraugoties uz tā laika varas noteiktajiem aizliegumiem, Imantdienu tradīcija nostiprinājās un sasniedza popularitātes augstākās virsotnes.

Lai koncerta programma būtu daudzveidīgāka, Autobuss Debesīs spēlēs ne vien grupas tradicionālo repertuāru, bet arī vairākus citus Imanta Kalniņa zelta fonda skaņdarbus, tostarp no grupas Turaidas Roze repertuāra. Kā pārsteigums grupas faniem un Imanta Kalniņa mūzikas cienītājiem iecerēta dziedātājas Olgas Rajeckas piedalīšanās šajā koncertā.

Mazās Kalniņa dienas - grupas Autobuss Debesīs koncerts - notiks 1. augustā plkst. 20:00 Vecpiebalgas muižas parka estrādē Inešos. Biļešu cena – Ls 3, tās varēs iegādāties pirms koncerta. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja brīva.

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

ASV un to NATO sabiedrotie uzskata, ka spriedze attiecībās ar Krieviju saglabāsies ilgu laiku, žurnālistiem atzina ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.

Krievijas politiskais kurss var palikt nemainīgs kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas gados, tā arī pēc tam, tāpēc NATO ir jāpieturas pie stigras un līdzsvarotas pieejas attiecībām ar Krieviju, tiekoties ar žurnālistiem Eiropas vizītes sākumā, norādīja ministrs.

Atbildot uz jautājumu, vai Putins varētu mainīt savu politiku, Kārters atzina, ka uz to cer, tomēr nevar būt par to pārliecināts.

Krievija cenšas atjaunot ārpolitiskās ietekmes zonas, kā tas bija padomju laikos, pirmdien Berlīnē sacīja Kārters, uzsverot, ka ASV un to sabiedrotie neļaus Kremlim aizsviest tos atpakaļ pagātnē.

NATO sabiedrotie ir gatavi uzlabot attiecības ar Maskavu, bet lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem tieši Kremlim, norādīja ministrs.

Krievijas agresija Ukrainā turpinās, tāpēc ir nepieciešama jauna sankciju pakete, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Jauni sankciju pasākumi pret karu un miera labā. Krievijas eksporta boikots. Konkrēti - atteikšanās no Krievijas naftas un naftas produktiem," mudināja prezidents.

Zelenskis atkārtoti vērsās pie Rietumiem ar aicinājumu slēgt Ukrainas gaisa telpu.

"Pieprasu slēgt debesis un iespējami drīzāk dot lidmašīnas. Cik vēl vajag nāvju un zaudējumu, lai nosargātu debesis virs Ukrainas? Ar ko mierīgie iedzīvotāji Harkivā vai Mikolajivā atšķiras no Hamburgas vai Vīnes? Mēs gaidām risinājumu. Debesu attīrīšana," uzsvēra Zelenskis

Ukrainas prezidents vairākkārtīgi mudinājis rietumvalstis "slēgt debesis" virs Ukrainas.

Būtībā lūgums nozīmē nodrošināt, lai Ukrainas debesīs sāktu darboties NATO pretgaisa aizsardzības spēki.

Premjer, Premjer! izsauc zeme... Šādi var raksturot vakardienas valdības sēdē notiekošo ministriem diskutējot par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā atvēlēto finansējumu.

Tas, vai baznīcai tiešām būtu no valsts jāsaņem līdzekļi, lai finansētu aiznākošajā nedēļas nogalē notiekošos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā ir atsevišķs jautājums, bet diskusijas par šo jautājumu, vismaz mani, vedināja domāt par daudzām citam lietām. Piemēram, par to, kādus ekstravagantus argumentus lieto valdībā, lai atrastu iemeslu nedot naudu, tā vietā, lai godīgi paziņotu, ka inflācijas apkarošanas plāna dēļ naudu vienkārši cenšās nedot nevienam. (Tas, vai tas izdodas, arī ir cits stāsts)

Aglonas bazilika iepriekš prasīja Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem no valsts 154 tūkstošus latu, dabūjusi vien 32 tūkstošus...

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par «Latvijas gada monētu 2017» atzīta kolekcijas monēta «Kalējs kala debesīs», informē «Latvijas Banka».

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā «Kalējs kala debesīs» iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka zīmējumiem, kuros personificēti dabas priekšmeti un parādības.

Monētas priekšpuses centrā atveidots etnogrāfiskā tērpā ģērbies jātnieks ar labajā rokā paceltu lodi, no kuras dažādos virzienos šaujas deviņas zibens bultas, ap zirgu mākoņi un lietus lāses; lejasdaļā puslokā uzraksts: «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.»

Monētas aizmugures augšdaļā – latviešu etnogrāfisko rotu un lietus lāšu atveids, lejasdaļā – uzraksts 5 eiro un villaine, uz kuras vainags un rotaslietas, pa labi – gada skaitlis 2017. Augšā puslokā uzraksts «Es paklāju villainīti,man piebira sudrabiņa.»

Latvijas Banka ceturtdien, 2. novembrī, izlaiž latviešu tautasdziesmām veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Kalējs kala debesīs, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.», savukārt aizmugurē – «Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa.»

Rietumu analītiķi prognozē ASV dolāra kursa kāpumu 2009. gada otrajā pusē.

Šajā periodā ASV dolāra kurss piedzīvošot straujāko kāpumu kopš 1981. gada, jo ASV atgūšoties no ekonomiskās krīzes ātrāk nekā Eiropa, raksta Interfax.

«Ja paskatās uz pēdējo nedēļu datiem, tad ir redzams, ka ASV par vienu vai diviem ceturkšņiem apsteidz eirozonu ekonomikas atjaunošanas ziņā,» norāda Deutsche Bank valūtas analītiķis Henriks Gulbergs. Arī ASV varas iestādes nepārstāj apgalvot, ka ASV ekonomika sāk uzrādīt atveseļošanās pazīmes. Tiesa, analītiķu prognozes attiecībā uz ASV dolāra kursa kāpumu ir ļoti pretrunīgas un lielā amplitūdā.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis ASV un tās sabiedrotos saistībā ar iespējamu uzbrukumu Sīrijai, norādot, ka tā būs agresija.

Vienlaikus Krievija varētu piekrist ANO rezolūcijai, kas pilnvarotu militārus pasākumus pret Sīriju, ja režīma atbildība ķīmisko ieroču pielietošanā tiktu pilnībā un neapšaubāmi pierādīta, sarunā ar AP norādījis V. Putins.

Ir absurdi uzskatīt, ka Bašara Al Asada valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus situācijā, kad gūst virsroku pret nemierniekiem, paudis V. Putins. «Saskaņā ar mūsu redzējumu, ir absurdi uzskatīt, ka [Sīrijas] bruņotie spēki, kas šobrīd pārgājuši uzbrukumā un daudzās vietās ir ielenkuši un «piebeidz» tā sauktos nemierniekus, šādos apstākļos izmantotu aizliegtos ķīmiskos ieročus, labi zinādami, ka tas kļūtu par iemeslu ārvalstu spēka izmantošanai,» klāstīja Krievijas prezidents.

ASV Senāta Ārlietu komisija atbalstījusi prezidenta Baraka Obamas nolūku izmantot Sīrijā militāru spēku, tādējādi sodot režīmu par ķīmisko ieroču izmantošanu. Par rezolūciju gan vēl gaidāms Senāta balsojums.

Saskaņā ar komisijas atbalstīto plānu, laiks ASV militāro spēku triecieniem pret Sīriju ierobežots ar 60 dienu ilgu periodu, kuru var pagarināt vēl uz 30 dienām. Ierosinājums gan liedz Sīrijas konfliktā iesaistīties ASV sauszemes karaspēkam. Papildus gaidāmajam Senāta balsojumam, militārie triecieni pret Sīriju tiks izskatīti arī Pārstāvju palātā. Lai panāktu Kongresa atbalstu, B. Obamam nāksies pielikt ievērojamas pūles, atzīst analītiķi.

Trešdien debates par militāra spēka izmantošanu pret Sīriju tika aizvadītas arī Francijas parlamentā, kurā gan nav paredzēts balsojums par Damaskas sodīšanu. «Mēs esam pārliecināti, ka Sīrijas rīcībā ir vieni no pasaules lielākajiem ķīmisko ieroču krājumiem. Neatbildēt uz to izmantošanu 21. augustā, nozīmētu briesmīgas ziņas nosūtīšanu gan Bašara Al Asada režīmam, gan Sīrijas iedzīvotājiem: ķīmiskos ieročus var izmantot arī turpmāk,» parlamenta debašu laikā sacīja Francijas premjerministrs Žans Marks Ero (Jean Marc Ayrault). Parīze, kas bijusi viena no ciešākajām militāra spēka izmantošanas atbalstītājām, arī norādījusi, ka vienatnē Sīrijai neuzbruks un vispirms sagaidīs ASV Kongresa lēmumu.

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Uzbrukumu Sīrijai varētu atlikt, ja šīs valsts ķīmisko ieroču arsenāls tiktu nodots starptautiskas kontroles rīcībā, pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Vienlaikus ASV prezidents arī atzinis, ka Sīrijas režīms, visticamāk, šādiem nosacījumiem nepiekritīs.

«Tas reprezentē iespējamu pozitīvu notikumu attīstību. Es domāju, ka mēs esam pieredzējuši situāciju, kad ASV un sabiedroto militāra uzbrukuma iespējamība likusi viņiem [Sīrijas režīmam] apdomāties un izsvērt šāda soļa speršanu,» sarunā ar NBC News sacīja B. Obama.

«Ja viņi to darīs, tad tas būs svarīgs solis uz priekšu. Tomēr mums jābūt skeptiski noskaņotiem, jo mēs jau esam redzējuši kādas darbības viņi pēdējo gadu laikā piekopuši,» klāstīja ASV prezidents.

Plānu par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ierosinājusi Krievija. Kaimiņvalsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka viņš cer uz ātru un pozitīvu Sīrijas atbildi. Savukārt Sīrija apsveikusi šādu Krievijas iniciatīvu.

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

ASV prezidents Baraks Obama lūdzis Kongresu atcelt balsojumu par militāriem uzbrukumiem Sīrijai, tādējādi dodot iespēju Krievijas plānam par Damaskas ķīmisko ieroču arsenāla nodošanu starptautiskā kontrolē.

Vienlaikus B. Obama norādījis, ka, neskatoties uz konflikta risināšanas mēģinājumiem diplomātiskā ceļā, ASV militāristiem likts nodrošināt situāciju, kurā tie spēj veikt attiecīgas darbības, ja Sīrija neatteiksies no sava ķīmisko ieroču arsenāla, vēsta BBC.

«Šobrīd ir pārāk agri pateikt, vai šāds piedāvājums izdosies un jebkuram līgumam jānodrošina to, ka Bašara Al Asada režīms pildīs savas saistības. Tomēr šai iniciatīvai ir potenciāls aizvākt draudus, kurus rada ķīmiskie ieroči, bez spēka pielietošanas,» sacīja Baraks Obama. ASV prezidents lūdzis Kongresa līderus atcelt balsojumu par militāru uzbrukumu Sīrijai, tomēr nav norādījis, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai Krievijas plāns izdotos.

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU), svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Tomēr vienlaikus partijām nav izdevies nodrošināt absolūtu vairākumu Vācijas parlamentā, tāpēc analītiķi paredz, ka A. Merkelei nāksies sadarboties ar opozīciju. Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, par CDU/CSU bloku nobalsojuši aptuveni 42% vēlētāju, vēsta Reuters. Tas bijis šo partiju labākais rezultāts kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. «Šis ir brīnišķīgs rezultāts. Kopā mēs darīsim visu, ko varam, lai nākamos četrus gadus Vācijai padarītu veiksmīgus,» sacīja A. Merkele.

Otrajā vietā palikuši galvenā A. Merkeles konkurenta Pēra Šteinbrika pārstāvētie Vācijas sociāldemokrāti (SPD), kas ieguvuši 25,5% vēlētāju atbalstu. Tas partijai bijis otrs sliktākais rezultāts pēckara laikā. Analītiķi gan paredz, ka A. Merkelei varētu nākties veidot koalīciju ar SPD.

Svētdienas nevajadzētu pavadīt lielveikalos, bet veltīt Dievam, ģimenei un atpūtai, šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Analizējot trešo Dieva bausli - «Tev būs svēto dienu svētīt! Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt … Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta», arhibīskaps aicināja cilvēkus pārdomāt kā viņi izmanto svētdienu.

«Ja tur neatliek laika Dievam, ģimenei un atpūtai, tad nav jābrīnās, ka dzīvē trūkst patiesa prieka, jo arvien vairāk sāk akumulēties iekšēja spriedze un nogurums, arvien grūtāk kļūst atrauties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma,» sacīja Stankevičs.

Jūrmalā uzņēmums SIA Dabas krūts piedāvā izbaudīt nakti teltī ar caurspīdīgu jumtu, raugoties debesīs vai klausoties lietus skaņā

Pasaulē palikšana dažādās neparastās vietās un viesnīcās ir populāra, tā palīdz noķert savādākas izjūtas un vienreizējus iespaidus. Arī Latvijā tiek piedāvātas šādas iespējas, un viena no tām ir nakšņošana milzīgā, burbulim līdzīgā teltī ar caurspīdīgu jumtu, kas ļauj guļot vērties debesīs. Vienas no šādām vietām izveidotājs un uzņēmuma SIA Dabas krūts īpašnieks ir Mikus Gerliņš, kurš Jūrmalā savā dārzā piedāvā interesentiem nakšņot šādā paaugstināta komforta teltī. Uzņēmums pakalpojumu piedāvā pirmo gadu, bet par interesentu trūkumu sūdzēties nevar.

Paveras iespēja

«Ideja par savu uzņēmumu radās brīdī, kad es biju iestājies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbniekos. Tur iepazinos ar tādu atbalsta programmu, kas dod iespēju bezdarbniekiem uzsākt uzņēmējdarbību. Konkrētas idejas, kas tas par uzņēmumu varētu būt, man tajā brīdī nebija, bet likās interesanti kaut ko pamēģināt. Tīri nejauši, skatoties internetā, «izleca» lapa ar TOP desmit neparastākajām viesnīcām pasaulē. Apskatot šo lapu, ieraudzīju arī šāda veida teltis un nakšņošanas iespējas, un tad radās doma, ka principā varētu pamēģināt kaut ko līdzīgu izveidot arī Latvijā,» stāsta M. Gerliņš. Uzsākās sīkākas informācijas meklēšana – kur varētu šādu telti iegādāties un cik tā varētu maksāt. No pasūtīšanas brīža līdz telts saņemšanai pagājuši aptuveni divi mēneši. Bija arī komunikācija ar piegādātājiem, jo bija daudz jautājumu. Jautāts, cik viegli vai grūti šādu telti bija atrast, M. Gerliņš norāda, ka varianti ir dažādi – sākot no Francijā ražotām teltīm, kuras ir ļoti dārgas un kuru izmaksas sasniedz tuvu 10 tūkst. eiro. Šī telts ar gaisa pūtēju ar sūtīšanu un atmuitošanu izmaksājusi aptuveni divus tūkstošus eiro. Šis nav pats lētākais variants, jo ir pieejamas teltis arī par tūkstoš eiro. Tapis arī biznesa plāns atbalsta programmai, un tas tika apstiprināts. «Atbalsta programmas ietvaros man tika arī piešķirts finansējums. Biju izveidojis sarakstu ar pamatlīdzekļiem, kurus ir nepieciešams iegādāties. Tajos ietilpa ne tikai telts, bet arī gulta, sildītājs un citas lietas. Visu pasūtīju, tomēr sākumā viss nebija tik vienkārši. Proti, standartā gaisa pūtējs bija pievienots tieši pie telts. Tas radīja milzīgu troksni, un diez vai kāds gribētu palikt šādā vietā. Bija pat tāda kā vilšanās un nesaprašana, ko tagad iesākt. Tā kā telti saņēmu tikai rudenī, bija jādomā arī, kā uzturēt tajā siltumu, lai apmešanās tur būtu komfortabla. Sāku domāt visādus variantus, kā novērst troksni, pievienot sildītāju, un pamazām tapa šis gala variants,» pieredzē dalās M. Gerliņš.