ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Tāpat ASV amatpersonas nonākušas pie secinājuma, ka Sīrijas režīms veicis ķīmiskos uzbrukumus pret saviem pilsoņiem. B. Obama norādījis, ka nav ticams, ka uzbrukumus veikuši Sīrijas opozicionāri, kā to apgalvo valdošais režīms, jo to rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju. Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka joprojām vēl nav izlēmis par militāru triecienu došanu Sīrijai, vēsta CNN.

Iepriekš Baltā nama amatpersonas norādīja, ka trieciens Bašara Al Asada militārajiem objektiem varētu sākties jau tuvāko dienu laikā, iespējams, pat ceturtdien. Pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis nebūtu režīma krišana, bet piespiešana pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV un sabiedroto karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

ASV prezidents Baraks Obama lūdzis Kongresu atcelt balsojumu par militāriem uzbrukumiem Sīrijai, tādējādi dodot iespēju Krievijas plānam par Damaskas ķīmisko ieroču arsenāla nodošanu starptautiskā kontrolē.

Vienlaikus B. Obama norādījis, ka, neskatoties uz konflikta risināšanas mēģinājumiem diplomātiskā ceļā, ASV militāristiem likts nodrošināt situāciju, kurā tie spēj veikt attiecīgas darbības, ja Sīrija neatteiksies no sava ķīmisko ieroču arsenāla, vēsta BBC.

«Šobrīd ir pārāk agri pateikt, vai šāds piedāvājums izdosies un jebkuram līgumam jānodrošina to, ka Bašara Al Asada režīms pildīs savas saistības. Tomēr šai iniciatīvai ir potenciāls aizvākt draudus, kurus rada ķīmiskie ieroči, bez spēka pielietošanas,» sacīja Baraks Obama. ASV prezidents lūdzis Kongresa līderus atcelt balsojumu par militāru uzbrukumu Sīrijai, tomēr nav norādījis, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai Krievijas plāns izdotos.

Otrdien akciju indeksi pasaules biržās turpināja samazināties, reaģējot uz spriedzi saistībā ar iespējamo militāro darbību Sīrijā.

ASV akciju tirgus indekss Standard&Poor’s 500 saruka par 0,8%, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,6%.

Tāpat samazinājās Eiropas biržu indeksi, Stoxx Europe 600 sarūkot par 1,8%.

Straujāk saruka jaunattīstības valstu biržu indeksi, jo investoru vidū valda bažas, ka tālāks konflikta saasinājums veicinās kapitāla aizplūdi no šiem tirgiem. MSCI Emerging Markets indekss samazinājās par 1,6%, kas ir lielākais kritums kopš 3. jūlija. Ārvalstu investori kopumā no akciju tirgiem Indijā, Indonēzijā, Taizemē un Filipīnās ir izņēmuši 2,2 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO bēgļu aģentūra.

Sīrijas bēgļi devušies uz kaimiņvalstīm un lielākais to īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Gandrīz miljons Sīrijas bēgļu – 700 tūkstoši devušies uz Libānu, saistībā ar ko šajā valstī pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Aptuveni puse Sīrijas bēgļu ir bērni, no kuriem trīs ceturtdaļas ir vecumā līdz 11 gadiem. Tikai nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem bēgļu gaitās esošajiem bērniem turpina izglītību un ANO brīdina, ka Sīriju pēc kara beigām sagaida «zaudētās paaudzes» rašanās.

Nav šaubu, ka Sīrijas valdība izmantojusi ķīmiskos ieročus un ir jāsauc pie atbildības, atzinis ASV viceprezidents Džo Baidens.

«Neviens nešaubās par to, ka nevainīgi vīrieši, sievietes un bērni kļuvuši par ķīmisko ieroču izmantošanas upuriem Sīrijā. Nav ne mazāko šaubu, kurš ir atbildīgs par briesmīgo ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā: Sīrijas režīms,» sacījis Džo Baidena sacīto citē NBCNews.

Triecieni Sīrijas prezidenta Bašara Al Asada valdības spēku militārajiem objektiem varētu sākties tuvāko dienu laikā, iespējams, jau ceturtdien, norādījušas Baltā Nama amatpersonas. Iespējams, pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis gan nebūtu Bašara Al Asada režīma gāšana, bet gan lai piespiestu Sīriju pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

Krievija Sīrijā veikusi pirmo gaisa triecienu pie Himsas pilsētas, CNN trešdiena pavēstīja ASV amatpersona.

Krievija pieprasījusi ASV lidmašīnām Sīrijā nelidot, bet nav sniegusi nekādu ģeogrāfisko informāciju par to, kur tiek plānots trieciens. ASV amatpersona norādīja, ka sabiedroto misijas turpinās kā ierasts.

Iepriekš šonedēļ kāda ASV amatpersona sacīja CNN, ka Krievija var veikt gaisa triecienus Sīrijā kuru katru dienu.

«Viņi var sākt jebkurā brīdī,» teica amatpersona. «Viņi ir gatavi.»

Pēc vairāku dienu izpētes lidojumiem nav iemesla tos nesākt, piebilda amatpersona. Krievijas bezpilota lidaparāti ievākuši informāciju par potenciālajiem mērķiem. Tomēr ASV nezina, kas Krievijai ir padomā un kad Maskava izlems veikt gaisa triecienus.

Nav nekādu pierādījumu, ka Sīrijas valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus, pavēstījis pilsoņu kara plosītās valsts prezidents Bašars Al Asads. Savukārt uz jebkuru rietumvalstu uzbrukumu gaidāma Sīrijas sabiedroto atbilde.

«Joprojām nav uzrādīti pierādījumi tam, ka es esmu izmantojis ķīmiskos ieročus pret savas valsts iedzīvotājiem,» sarunā ar ASV telekanālu PBS sacīja B. Al Asads. Vienlaikus viņš neapstiprināja un arī nenoliedza to, ka viņa valdības rīcībā ir ķīmiskie ieroči, vien norādīja, ka, ja tādi eksistētu, tad tie tiktu stingri kontrolēti.

Bašars Al Asads arī apgalvoja, ka gadījumā, ja viņš būtu izmantojis ķīmiskos ieročus cīņā ar nemierniekiem, tad pret viņu vērstos arī tuvākā atbalstītāju loka pārstāvji. Savukārt, ja rietumvalstis izlemtu par labu militāriem uzbrukumiem Sīrijai, rokas klēpī salikuši nesēdētu Damaskas sabiedrotie – Ķīna, Krievija, Irāna un grupējums Hezbollah Libānā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien brīdināja Krieviju, ka Ankarai bez Maskavas ir citas alternatīvas Turcijas pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecībai un gāzes piegādēm.

Krievija šobrīd Akuju, Vidusjūras piekrastē, būvē Turcijas pirmo AES. Projekts, kura mērķis ir nostiprināt Turcijas enerģētisko neatkarību, izraisījis strīdīgus vērtējumus un izmaksās 20 miljardus dolāru.

Turcija arī ir viena no lielākajām Krievijas gāzes importētājām un apvienojusi spēkus ar Maskavu vērienīgā projektā, lai pa Melnās jūras dibenu uzbūvētu gāzesvadu.

Runājot ar žurnālistiem ceļā uz Japānu, Erdogans brīdināja, ka sadarbība ir apdraudēta, jo Krievija iesaistījusies Sīrijas konfliktā un tās kara aviācijas lidmašīnas ielidojušas Turcijas gaisa telpā.

«Turcijas zaudēšana Krievijai nozīmēs lielus zaudējumus,» sacīja Erdogans. «Citi var uzbūvēt Akuju spēkstaciju, ja krievi to nedarīs.»

Spriedze, kas saistīta ar situāciju Sīrijā, likusi ASV vieglās jēlnaftas WTI cenai pieaugt līdz augstākajam līmenim kopš 2011. gada maija.

Cena kāpj, jo tirgus dalībnieki bažījas, ka konflikts varētu paplašināties un apdraudēt naftas piegādes no Tuvajiem Austrumiem.

Tādējādi WTI naftas cena pārkāpa 110 dolāru slieksni, ko nebija šķērsojusi vairāk nekā divus gadus. Tāpat palielinājās Brent naftas cena, sasniedzot 115,62 dolārus par barelu. Jāpiebilst, ka otrdien Brent cena pieauga par 3,3%.

Banka Societe Generale prognozē, ka Brent naftas cena varētu pieaugt pat līdz 150 dolāriem par barelu, ja ASV uzbrukums Sīrijā paplašināsies tālāk Tuvajos Austrumos, kas traucēs naftas piegādes, raksta Bloomberg.

Jāpiebilst, ka kopš 2011. gada aprīļa naftas cenas un akciju indeksi ir gājuši vienā virzienā, taču pēdējās dienās šī tendence ir mainījusies, un nafta virzās augstāk, bet akciju tirgus indeksi – zemāk.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Otrdien Brent markas jēlnaftas cena pieauga līdz vairāk nekā piecu mēnešu augstākajam līmenim.

Cena oktobra piegādēm palielinājās par 1,19 dolāriem līdz 111,92 dolāriem par barelu, kas ir augstākā cena kopš 6. marta. Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI oktobra piegādēm cena pieauga par 1,03 dolāriem līdz 106,95 dolāriem par barelu.

Cenas pieaugumu veicina neskaidrā situācija Sīrijā. ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka uzskata - Sīrijas valdība ir atbildīga par iedzīvotāju nogalināšanu ar ķīmisko ieroču palīdzību pagājušajā nedēļā. B. Obama gan pagaidām nav izlēmis, vai ASV veiks kādu militāru darbību Sīrijā, raksta Bloomberg.

Tāpat naftas cenai augt palīdz nemierīgā situācija Lībijā – tā, pagājušajā naktī vienu no Lībijas naftas laukiem bloķēja protestētāji. Arī nesenie nemieri Ēģiptē ir devuši savu artavu naftas cenas pieaugumam pēdējā laikā.

Uzbrukumu Sīrijai varētu atlikt, ja šīs valsts ķīmisko ieroču arsenāls tiktu nodots starptautiskas kontroles rīcībā, pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Vienlaikus ASV prezidents arī atzinis, ka Sīrijas režīms, visticamāk, šādiem nosacījumiem nepiekritīs.

«Tas reprezentē iespējamu pozitīvu notikumu attīstību. Es domāju, ka mēs esam pieredzējuši situāciju, kad ASV un sabiedroto militāra uzbrukuma iespējamība likusi viņiem [Sīrijas režīmam] apdomāties un izsvērt šāda soļa speršanu,» sarunā ar NBC News sacīja B. Obama.

«Ja viņi to darīs, tad tas būs svarīgs solis uz priekšu. Tomēr mums jābūt skeptiski noskaņotiem, jo mēs jau esam redzējuši kādas darbības viņi pēdējo gadu laikā piekopuši,» klāstīja ASV prezidents.

Plānu par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ierosinājusi Krievija. Kaimiņvalsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka viņš cer uz ātru un pozitīvu Sīrijas atbildi. Savukārt Sīrija apsveikusi šādu Krievijas iniciatīvu.

Ceturtdien naftas cena samazinājās, nedaudz atslābstot spriedzei par piegādes traucējumiem Tuvajos Austrumos sakarā ar iespējamu ASV militāru darbību Sīrijā.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka par 0,89% līdz 109,09 dolāriem par barelu. Savukārt Brent markas nafta samazinājās par 0,81% līdz 115,65 dolāru atzīmei.

Jāatzīmē, ka iepriekšējās dienās naftas cena pārliecinoši virzījās augšup, jo investoros valdīja stress par iespējamiem piegādes traucējumiem nākotnē šajā reģionā.

Banka Societe Generale pat izteica prognozes, ka Brent naftas cena varētu pieaugt pat līdz 150 dolāriem par barelu, ja ASV uzbrukums Sīrijā paplašināsies tālāk Tuvajos Austrumos, kas traucēs naftas piegādes.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Nedēļu ASV vieglās jēlnaftas WTI cena sāka ar kritumu, reaģējot uz ASV prezidenta Baraka Obamas sacīto, ka gaidīs Kongresa lēmumu, pirms veiks militāras darbības Sīrijā.

Tādējādi tirgus dalībnieku vidū mazinājās bažas par iespējamiem naftas piegādes traucējumiem Tuvajos Austrumos.

Rezultātā ASV vieglās jēlnaftas cena samazinājās par 3,44 dolāriem par barelu līdz 104,21 dolāram par barelu. Savukārt Brent oktobra piegādēm pakāpās par 25 centiem līdz 114,26 dolāriem par barelu.

«Mēs redzēsim vēl tālāku kritumu, jo tirgus saprot, ka Sīrijā uzreiz kara darbība nenotiks,» Bloomberg sacījis Manaar Energy Consulting and Project Management galvenais konsultants Robins Milss. «Cenas pagājušajā nedēļā pieauga diezgan strauji, valdot bažām par situāciju Sīrijā, tādēļ tās varētu tikpat strauji kristies, jo nenotiek uzbrukums vai ievērojami piegādes traucējumi,» viņš prognozē.

Eiropas Savienības (ES) valstis piedāvājušas savu palīdzību Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā, kas paredzēta saskaņā ar panākto vienošanos starp Krieviju un ASV.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs vienošanos par Sīrijas ķīmisko ieroču arsenāla iznīcināšanu panāca sestdien Ženēvā aizvadīto sarunu laikā. Saskaņā ar panākto vienošanos Sīrijai nedēļas laikā jāatklāj informācija par visiem tās rīcībā esošajiem ķīmiskajiem ieročiem. Tāpat Sīrijai jāgarantē Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) speciālistiem piekļuve savam arsenālam.

OPCW pārstāvjiem tikmēr līdz nākamā gada pirmajai pusei jāiznīcina Damaskas ķīmisko ieroču arsenāls. Gadījumā, ja Sīrija vilcināsies ar šo noteikumu izpildīšanu, centīsies ķīmiskos ieročus nodot saviem sabiedrotajiem vai arī tos atkārtoti izmantos, ASV un Krievija varēs īstenot ANO VII nodaļu, kas nosaka militāra spēka izmantošanu. Sīrija panākto vienošanos apsveikusi, norādot, ka tā bijusi šīs valsts izcīnīta uzvara, kas izdevusies ar Krievijas draugu atbalstu.

ASV apturējusi Sīrijas vēstniecības Vašingtonā darbību un lūgusi diplomātiem un vēstniecības darbiniekiem, kas nav ASV pilsoņi vai kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, pamest valsti, ziņo Reuters.

Šāds lūgums tika pausts otrdien.

ASV speciālais sūtnis Sīrijā Daniels Rubinšteins (Daniel Rubinstein) pauda, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads atteicies atkāpties. V. al Asads esot vainojams pret Sīrijas tautu vērstā nežēlastībā.

«Mēs esam noteikuši par nepieņemamu indivīdiem, kas ir šī režīma iecelti,veikt diplomātiskas vai konsulāras darbības ASV,» paziņoja D. Rubinšteins.

«Līdz ar to ASV norādījusi Sīrijas valdībai, ka tai nekavējoties jāpārtrauc vēstniecības darbs Vašingtonā, kā arī konsulātu darbs Trojā, Mičiganā, un Hjūstonā, Teksasā,» teikts ASV pārstāvja paziņojumā.

Francija un ASV noraidījušas Sīrijas gadījuma salīdzināšanu ar Irāku, uzsverot, ka militāru operāciju rezultātā nav gaidāma ilga un mokoša kara sākšanās.

Uzstājoties kopīgas konferences laikā Parīzē, ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka šobrīd cilvēku prātos valda lielas šaubas par Rietumvalstu iebrukuma Sīrijā nepieciešamību. Tas saistīts ar neprecīziem izlūkdienestu ziņojumiem par masu iznīcināšanas līdzekļiem Irākā, kas kalpoja par iemeslu iebrukumam 2003. gadā.

Dž. Kerijis norādīja, ka īpaši uzstājis, lai ASV izlūkdienesti publisko savus atklājumus, tādējādi ļaujot pārliecināties, ka Sīrija nekļūs par «otro Irāku». ASV rīcībā esošās pārtvertās sarunas starp Sīrijas armijas vadību apliecinot, ka Bašara Al Asada režīma spēki devuši rīkojumu gatavoties ķīmisko ieroču uzbrukumam un karavīriem izdalījuši gāzmaskas.

«Pasaule ar sīriešiem spēlē šahu. Amerika un Eiropas Savienība grib nolikt pie vietas Krieviju un Irānu. Tā nu viņi cīnās - caur Sīriju,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis Latvijā dzīvojošais sīrietis Abdulkarims Alkadi.

«Ja kāds gribētu palīdzēt, tad viņi darītu to pašu, ko Lībijā. Viņi palīdzēja Lībijai nodrošināt civiliedzīvotāju drošību, bet Sīrijas jautājumā viņi tik rīko samitus un noskatās, kā iedzīvotāji mirst,» viņš turpinājis, atbildot uz laikraksta jautājumu, vai pasaule Sīriju šajā brīdī nav atstājusi novārtā.

Vaicāts, kādi ir scenāriji, kā un kad tas varētu beigties, A. Alkadi Dienai sacījis: «Ir jānotiek brīnumam, lai tas beigtos.»

«Ja Amerika un Eiropas Savienība nosēstos pie viena galda ar Krieviju un Irānu, situāciju Sīrijā varētu atrisināt divu dienu laikā. Sīrija ir pārāk maza, lai būtu viņu kaujas lauks. Tagad kļūst arvien sliktāk. Arvien vairāk pilsētu būs iznīcinātas pilnībā. Vienīgā, kas vēl tagad palikusi, ir Damaska, un viņi iznīcinās arī to.»

Izraēlā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc gāzmaskām, un pie to izdalīšanas centriem izveidojušās lielas rindas, iedzīvotājiem gatavojoties iespējamiem Sīrijas un Irānas triecieniem.

Izraēlas varasiestādes norāda, ka izsniegto gāzmasku skaits pēdējo dienu laikā ir trīskāršojies un šādi aizsardzības līdzekļi ir jau aptuveni piecu miljonu jeb 60% valsts iedzīvotāju rīcībā. Lai gan valsts premjers Benjamins Netanjahu paudis, ka Izraēla nepiedalīsies iespējamā rietumvalstu triecienā Sīrijai, pastāv viedoklis, ka šī valsts varētu kļūt par Damaskas atriebības mērķi. B. Netanjahu arī brīdinājis, ka gadījumā, ja tiks konstatēti centieni uzbrukt Izraēlai, viņa valsts stingri reaģēs.

Iepriekš brīdinājumu rietumvalstīm izteikušas Irānas varasiestādes, kuras norādījušas, ka Sīrijas uzbrukuma gadījumā triecieni varētu tikt vērsti arī pret Izraēlu. «Ja šāds incidents [uzbrukums Sīrijai] patiešām notiks, tad cionistu režīms kļūs par pirmo upuri,» brīdinājis Irānas vēstnieks Sīrijā Huseins Šeikholeslams (Hossein Sheikholeslam).

Eiropas Savienības pretterorisma vadītājs BBC atklājis, ka patlaban Sīrijā pret prezidenta Bašara al Asada režīmu kopā ar nemiernieku spēkiem cīnās simtiem eiropiešu.

Gilles de Kerčove eiropiešu skaitu Sīrijā lēš ap pieciem simtiem.

Izlūkošanas aģentūras esot noraizējušās, ka daļa no viņiem varētu pievienoties grupām, kas saistītas ar teroristu grupējumu

al-Qaeda, un vēlāk atgriezties Eiropā, lai uzsāktu teroristu uzbrukumus.

Starp ES valstīm, no kurām Sīrijā ir vielielākais skaits cīnītāju, tiek minētas Apvienotā Karaliste, Īrija un Francija.

«Ne visi no viņiem ir radikāli noskaņoti, kad uz turieni dodas, bet, visticamāk, daudzi tiks radikalizēti tur, tiks apmācīti,» skaidrojis G. de Kerčove. «Un, kā mēs esam redzējuši, tas var novest pie nopietna apdraudējuma, kad viņi atgriezīsies,» piebildis pretterorisma eksperts.

Pirmdien naftas cena piedzīvoja svārstības, dienas otrajā pusē tomēr turpinot lejupslīdi.

Naftas cenas kritumu veicina satraukuma izzušana saistībā ar iespējamo militāru darbību Sīrijā, kas varētu traucēt naftas piegādēm Tuvo Austrumu reģionā, taču cenai kāpt uz augšu lika pirmdien publicētie Ķīnas ražošanas aktivitātes dati, kas uzrādīja straujāko kāpumu kopš marta. Provizoriskais Ķīnas iepirkumu menedžeru indekss sasniedza 51,2 punktus, salīdzinot ar 50,1 punktu augustā. Eksperti prognozēja, ka indekss septembrī būs 50,9 punkti.

«Šajā nedēļā nav faktoru, kas liktu augt naftas cenai, tādēļ pilnīgi noteikti pieaugums būs ierobežots,» aģentūrai Bloomberg sacījis CMC Markets Plc tirgus analītiķis Maikls Hjūsons, kurš paredz, ka Brent markas nafta līdz nedēļas beigām saruks līdz 106 dolāriem par barelu.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

Pirmdienu ASV vieglā jēlnafta WTI sāka ar kāpumu.

Cenas pieaugumu veicināja signāli par ekonomisko atveseļošanos Eiropā, kā arī runas par iespējamo Rietumu valdību militāro iejaukšanos Sīrijā, raksta Bloomberg. ASV paziņojusi, ka apsver iespēju izmantot militāru spēku Sīrijā pēc tam, kad pret iedzīvotājiem tika izmantoti ķīmiskie ieroči.

Kaut arī Sīrija nav lielākais naftas ražotājs, nemieri tajā var veicināt bažas par jēlnaftas piegādēm, tādējādi dzenot cenas uz augšu.

Tādējādi WTI oktobra piegādēm pieauga par 95 centiem līdz 107,37 dolāriem par barelu. Šajā gadā naftas cenas jau palielinājušās par 16%.

Savukārt Brent oktobra piegādēm saruka par 0,3% līdz 110,72 dolāriem par barelu.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.