Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Pirmdien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena saruka par vairāk nekā 2%, reaģējot uz vienošanos par Irānas kodolprogrammas samazināšanu, raksta Business Insider.

Brent cena janvāra piegādēm saruka par 2,48 dolāriem jeb 2,23% līdz 108,57 dolāriem par barelu, savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena samazinājās par 82 centiem jeb aptuveni 1% līdz 94,02 dolāriem.

Irāna svētdien piekrita ierobežot savu kodolprogrammu uz sešiem mēnešiem apmaiņā pret sankciju samazināšanu.

«Pagājušajā nedēļā Brent cena strauji pieauga, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka sarunas nenorit pietiekami veiksmīgi, un patlaban pēc vienošanās panākšanas ir korekcija uz leju,» sacījis IHS Purvin and Gertz izpilddirektors Viktors Šums.

WTI naftas cenu vienošanās ietekmēja mazāk, jo potenciālais Irānas naftas piedāvājums lielākoties samazinās Brent cenu, skaidro Phillip Futures investīciju analītiķis Tan Čī Tats.

Brent jēlnaftas cenas straujais kritums kopš septembra sākuma joprojām nav pilnībā atspoguļojies degvielas cenās Latvijas degvielas uzpildes stacijās, portālam db.lv stāsta Nordea Markets vadītājs Latvijā Ritvars Kumpiņš.

Šajā periodā Brent eiro valūtas cena ir samazinājusies par aptuveni 10%, taču vidējā cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās - tikai par aptuveni 2,5%. Šī starpība ir vēl lielāka, ja par atskaites punktu ņem jūlija sākumu. Tādējādi diezgan droši var apgalvot, ka degvielas tirgotāji šobrīd pelna vairāk nekā gada pirmajā pusē. Arktiskās dīzeļdegvielas tirgošanas uzsākšana vietējā tirgū nevar būt arguments šādām cenu krituma atšķirībām, uzsver eksperts.

Kā galvenie iemesli jēlnaftas cenu kritumam ir jāmin vājie ekonomiskās izaugsmes rādītāji Eiropā un citur pasaulē, kā arī vadošo naftas ieguvēj valstu vēlme kompensēt cenu kritumu ar ieguves apjomu piegumu. Iespējams, ka Brent cenas kritums varētu turpināties tuvāk 80 USD/bbl atzīmei. Lai arī zemākas cenas palīdz risināt dažus sāpīgus ģeopolitiskos jautājumus mums tuvos kaimiņos, tomēr ilgstoši zemas cenas ir diezgan riskants scenārijs daudziem no naftas ieguves atkarīgiem reģioniem.

Pat neskatoties uz to, ka saceltais tracis par Kiprai nepieciešamā starptautiskā aizdevuma saņemšanu sākotnēji izraisīja naftas cenu kritumu, eksperti joprojām šogad prognozē augstas minētā fosilā energoresursu cenas.

Tiek lēsts, ka vidējā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šogad būs 110,8 ASV dolāri par barelu, liecina Reuters veiktās izejvielu ekspertu aptaujas rezultāti. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša vidējā Brent šā gada cena tika prognozēta zemāka – pie 110,1 ASV dolāra par barelu atzīmes. Aptauju dati liecina, ka Reuters aptaujātie analītiķi vidējo naftas cenas prognozi šim gadam paaugstinājuši jau ceturto mēnesi pēc kārtas.

Šogad līdz šim vidējā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir 112,9 ASV dolāri par barelu. Savukārt vidējā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pagājušajā gadā bija 111,7 ASV dolāri par barelu. Aptaujas dati tāpat liecina, ka vidējā Brent jēlnaftas cena 2014. gadā un 2015. gadā būs attiecīgi 108,8 un 107,8 ASV dolāri par barelu.

Pirmdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena tuvojās sešu mēnešu zemākajai atzīmei, gaidot jaunākos datus, kas signalizēs par ASV ekonomikas situācijas uzlabošanos, savukārt Ziemeļjūras markas Brent cena būtiski nemainījās.

Pagājušajā nedēļā WTI cena piedzīvoja straujāko nedēļas kritumu septiņu mēnešu laikā, samazinoties par 4,1%, un piektdien kontrakta cena saruka par 0,3% līdz 97,88 dolāriem par barlu, kas ir zemākā cena kopš februāra sākumā. Pirmdien WTI cena septembra piegādēm bija 98 dolāri par barelu. Šajā gadā kopumā cenas samazinājušās par 0,5%. Cenu pagājušajā nedēļā samazināja prognozes tirgus dalībnieku vidū, ka ASV benzīna pieprasījums ir vājāks nekā gaidīts.

Savukārt Brent cena septembra piegādēm pakāpās par 21 centu līdz 105,05 dolāriem par barelu.

«Patlaban nepastāv bailes par piegādes apjomiem,» norāda Newedge Group eksperts Kens Hasegava, piebilstot, ka tehniskajos grafikus pagājušajā nedēļā varēja vērot lielu kritumu un WTI un Brent tuvojas atbalsta līmeņiem – WTI ir tuvu 97,5 dolāriem par barelu, bet Brent – 104 dolāriem par barelu. Ja cena noturēsies un nepaslīdēs zem tiem, tad cena atkal pakāpsies, uzskata eksperts.

Ziemeļjūras naftas Brent cena kārtējo nedēļu noslēdz ar kritumu, tādējādi šī ir jau septītā nedēļa pēc kārtas, kad tā samazinās, raksta Bloomberg.

Tik ilgs kritums pēdējoreiz reģistrēts 2001.gada novembrī.

Brent cena šajā nedēļā ir sarukusi par 3,4%. Naftas Eksportētājvalstu organizācija samazinājusi naftas pieprasījuma prognozi turpmākajiem gadiem līdz pat 2035.gadam, izņemot nākamo gadu, liecina jaunākais organizācijas pasaules naftas apskats.

Brent cena decembra piegādēm patlaban ir 82,95 dolāri par barelu. Šajā gadā Brent cena ir samazinājusies par 25%. Savukārt WTI cena decembra piegādēm piektdien pakāpās par 0,3% līdz 78,15 dolāriem par barelu. Cena šajā nedēļā ir sarukusi par 3%, bet šogad – par 21%.

OPEC apskats liecina, ka pasaules naftas pieprasījums pēc organizācijas saražotās jēlnaftas 2017.gadā varētu sarukt līdz 14 gadu zemākajam līmenim, sasniedzot 28,2 miljonus barelu dienā. Tas ir par 600 tūkstošiem barelu dienā mazāk nekā tika prognozēts pērn un par 800 tūkstošiem barelu mazāk nekā tika pirkts šogad.

Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.

Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.

«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.

Trešdien Ziemeļjūras naftas markas Brent cena saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2012.gada jūnija pēc tam, kad Starptautiskais Valūtas fonds samazinājas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, liecina Bloomberg dati.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka pirms ASV jēlnaftas rezervju datiem.

Brent cena novembra piegādēm saruka par 1,35 dolāriem līdz 90,76 dolāriem par barelu. Šajā gadā tā ir samazinājusies jau par 18%.

Savukārt WTI cena novembra piegādēm saruka par 1,46 dolāriem par 87,39 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā WTI cena samazinājās par 4,1%, kas ir straujākais kritums divu mēnešu laikā, reaģējot uz Naftas eksportētājvalstu organizācijas ziņām, ka tās dalībnieki septembrī palielinājuši ražošanas apjomu līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā. Pagājušajā nedēļā ASV jēlnaftas rezerves pieauga par 5,1 miljou barelu.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Pirmdien samazinājās gan ASV vieglās jēlnaftas WTI, gan Ziemeļjūras naftas Brent cena, liecina Reuters dati.

Brent naftas cenas nedaudz atslāba, jo Lībijā nemernieki, kuri iepriekš bija sagrābuši četras austrumu naftas ostas, piekrita pakāpeniski beigt astoņus mēnešus ilgušo blokādi. Divas no Lībijas bloķētajām ostām, kuras nemiernieki sagrāba, lai pieprasītu lielāku Tripoles autonomiju, tiks atvērtas uzreiz, bet divas lielākās ostas tiks atbrīvotas 2-4 nedēļu laikā.

Jāatzīmē, ka satraukums par iespējamiem piegādes traucējumiem iepriekš spēja naftas cenu uzdzīt līdz 112 dolāriem, taču patlaban cena ir samazinājusies, un investori gaida sīkāku informāciju par apjomiem, kādus Lībija sāks transportēt, kā arī apsver iespējamo benzīna pieprasījumu ASV, lai izteiktu naftas nākotnes prognozes.

Esot spēcīgākai pārliecībai par pasaules ekonomikas izaugsmi, izejvielu tirgus analītiķi turpina paaugstināt savas melnā zelta cenas nākotnes prognozes.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vidējā cena šogad tiek paredzēta pie 62 ASV dolāru par barelu atzīmes, liecina The Wall Street Journal pagājušā mēneša beigās veiktās 15 Volstrītas investīciju banku aptaujas rezultāti. Šī melnā zelta cenu prognoze tiek paaugstināta jau piecus mēnešus pēc kārtas, un šis paredzējums ir par vienu ASV dolāru augstāks nekā vēl mēnesi iepriekš. Šīs nedēļas sākumā Brent nākamā mēneša piegāžu kontakta cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 65 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt vidējā ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate) cena šogad tiek paredzēta pie 58 ASV dolāru par barelu atzīmes. Gandrīz identisku bildi atklājuši arī līdzīgas Thomson Reuters veiktās 37 ekonomistu aptaujas rezultāti. Tajā tiek lēsts, ka vidējā Brent cena šogad atradīsies pie 63 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tas ir aptuveni par 60 ASV dolāra centiem vairāk, nekā tika pareģots vēl pirms mēneša.

Pirmdien Ziemeļjūras vieglās jēlnaftas Brent cena turējās zem 60 dolāru atzīmes, jo daudzsološie ASV darba tirgus dati turpināja virzīt dolāra vērtību augšup, raksta Reuters.

Brent cena saruka par 13 centiem līdz 59,6 dolāriam par barelu. Iepriekšējā tirdzniecības sesijā tā samazinājās par 75 centiem. Pagājušajā nedēļā naftas cena saruka par 4,6%, kas bija lielākais kritums kopš janvāra pirmās nedēļas.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pieauga par 4 centiem līdz 49,65 dolāriem. Šīs markas naftas cena piedzīvo kritumu jau trešo nedēļu pēc kārtas.

Goldman Sachs eksperti pārskatā prognozē, ka naftas cena varētu dzēst nesen gūtos plusus, pieaugot pasaules rezervēm. Bankas analītiķi paredz, ka ASV naftas cena samazināsies līdz aptuveni 40 dolāriem par barelu.

Laika periodā starp janvāri un februāri naftas cena pieauga par gandrīz trešdaļu, ko veicināja piegādes traucējumi Tuvajos Austrumos un spēcīgais pieprasījums ziemas sezonā. Tomēr tagad tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz dolāru.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Latvijā degvielas cenas, protams, arī reaģēs uz naftas cenu kritumu un jau tuvākajās dienās varēs redzēt cenas samazinājumu gan benzīnam, gan, visticamāk, arī dīzeļdegvielai, prognozē Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Relatīvā izteiksmē pret naftas cenas kritumu, degvielas cena Latvijā nesamazināsies tik strauji, jo naftas cena un ASV dolāra kurss veido aptuveni pusi no degvielas gala cenas. Tādēļ tuvākajā laikā samazinājums varētu būt 3-5 eirocentu robežās.

Eksperts uzsver, ka Brent naftas cenas samazināšanās zem 97 dolāriem par barelu galvenokārt skaidrojama ar zemo pieprasījumu pasaules tirgos. Tik zema cena arī eiro valūtā pēdējoreiz novērota pirms 17 mēnešiem – 2013.gada aprīlī.

Kamēr piedāvājums saglabājas augstā līmenī un OPEC nesamazina naftas ieguves

apjomus, cenas samazināšana varētu turpināties, paredz G. Belēvičs. Šāda cena gan neapmierina nedz naftas ieguvējus, nedz pārstrādātājus, un padara investīcijas šajā sfērā nerentablas.

Piektdien Ziemeļjūras vieglās jēlnaftas Brent cena saruka zem 57 dolāriem par barelu, jo spēcīgāks ASV dolārs turpināja radīt spiedienu uz izejvielu tirgu, raksta Reuters.

Stiprāks dolārs padara dolāros nominētās izejvielas dārgākas citu valūtu turētājiem, tādējādi ierobežojot viņu izejvielu un citu aktīvu iepirkumus.

Rezultātā Brent cena aprīļa piegādēm saruka par 25 centiem līdz 56,83 dolāriem. Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena aprīļa piegādēm pakāpās par 5 centiem līdz 47,1 dolāram. Iepriekšējā tirdzniecības sesijā tās cena saruka par 2,3%.

Kopš nedēļas sākuma Brent cena ir ievērojami samazinājusies un varētu testēt tehniskā atbalsta robežu – 55,92 dolārus par barelu.

«Naftas cena ir piedzīvojusi smagu kritumu. Pašlaik kustības virza tirgus, jo pieprasījumu veido lētās cenas mednieki,» norāda Phillip Futures analītiķis Daniels Angs.

Pirmdien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena saruka līdz vairāk nekā trīs nedēļu zemākajam līmenim, jo izskanēja ziņas, ka Lībija plāno audzēt eksporta apjomus, savukārt Irākas jēlnaftas piegādēm nav traucējuši konflikti, raksta Bloomberg.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saglabājās esošajā līmenī.

Brent cena augusta piegādēm turējās pie 110,68 dolāriem par barelu. Pagājušajā piektdienā līguma cena saruka par 36 centiem līdz 110,64 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 11. jūnija. Pagājušajā nedēļā Brent cena samazinājās par 2,4%, mazinoties spriedzes situācijai Lībijā un Irākā.

Savukārt WTI cena augusta piegādēm saruka par 24 centiem līdz 103,82 dolāriem par barelu.

Kā liecina Bloomberg dati, Lībija pagājušajā mēnesī saražoja 300 tūkstošus barelu dienā, kas ir ievērojami mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā jūnijā, kad tā saražoja 1,13 miljonus barelu. Tādējādi tas bija mazākais apjoms starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas dalībvalstīm.

Pirmdien naftas cena turpināja lejupslīdi, liecina Bloomberg dati.

Ziemeļjūras naftas markas Brent cena oktobra piegādēm saruka par 1,43 dolāriem par barelu jeb 1,4% līdz 102,1 dolāram par barelu. Šīs markas naftas cena šogad jau ir sarukusi par 7,7%.

Savukās ASV vieglās jēlnaftas WTI cena septembra piegādēm saruka par 1,08 dolāriem jeb 1,1% līdz 96,27 dolāriem par barelu.

Nafta kļūst lētāka, uzlabojoties situācijai Irākā, jo kurdi atguvuši valsts lielāko dambi no islamistu kaujiniekiem. Tāpat pieauga naftas ražošanas apjomi Lībijā – līdz 540 tūkstošiem dienā.

«Cenas turpina sarukt un visdrīzāk ielauzīsies sen neredzēti zemā līmenī, visdrīzāk, šodien vai noteikti – šonedēļ,» paredz Jefferies International vecākais brokeris Kristofers Beljū. Viņš norāda, ka pilsoņu karš Ziemeļirākā stabilizējies un Islāma valsts pārstāvji vairs netuvojas Bagdādei. Tomēr, kaut arī viņi ir ierobežoti, viņi nav sakauti un tā visdrīzāk paliks vēl ilgu laiku, pieļauj eksperts.

Trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena WTI sasniedza vairāk nekā mēneša zemāko līmeni, raksta Bloomberg.

Brent cena nemainījās.

Šodien gaidāmi jaunākie ASV naftas rezervju dati, kas liecinās par pasaules lielākā naftas patērētāja benzīna pieprasījumu. Kā liecina Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozes, jēlnaftas rezerves pagājušajā nedēļā varētu būt sarukušas par 2,5 miljoniem barelu līdz 382,4 miljoniem barelu.

Rezultātā WTI cena augusta piegādēm sasniedza 103,52 dolārus par barelu. Otrdien cena saruka līdz 103,4 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš jūnija sākuma. WTI cena gan šajā gadā ir pieaugusi par 5,2%.

Savukārt Brent cena augusta piegādēm sasniedza 108,95 dolārus pa barelu. Otrdien Brent cena piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā divu mēnešu laikā, samazinoties par 1,2%.

Piektdien gan ASV vieglās jēlnaftas WTI, gan Ziemeļjūras markas Brent cena pieauga, tādējādi pirmoreiz pēdējā mēneša laikā nedēļu noslēdzot ar kāpumu, liecina Bloomberg dati.

Naftas cenas pieaugumu veicināja ziņas par notriekto lidmašīnu Ukrainā, kā arī informācija no Izraēlas, kur karaspēks iegājis Gazas joslā.

WTI nākotnes kontrakta cena augusta piegādēm pieauga par 0,2% līdz 103,94 dolāriem par barelu. WTI cena šajā nedēļā palielinājusies par 2,8%, bet kopš gada sākumā tā augusi par 5,3%.

Savukārt Brent cena palielinājās par 0,7% līdz 108,62 dolāriem par barelu. Brent cena šonedēļ ir pieaugusi par 1,7%.

«Augošās cenas vakar un šodien atspoguļo politisko situāciju Gazā un Ukrainā, kā arī pastāv potenciāls, ka tās ies augstāk,» uzskata Bayerische Landesbank naftas brokeris Gerits Zambo. «Tomēr baiļu faktoram nav tik liela ietekme, un, tiklīdz parādīsies ievērojamāks kāpums, pārdevēji atkal aktivizēsies,» uzskata eksperts.

Otrdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pieauga jau trešo dienu pēc kārtas, tirgus dalībniekiem prognozējot, ka jēlnaftas rezerves ASV ir sarukušas jau otro nedēļu. Brent cena saglabājās gandrīz nemainīga, raksta Bloomberg.

WTI cena jūlija piegādēm pakāpās par 48 centiem līdz 104,89 dolāriem par barelu. Cena pirmdien pieauga par 1,75 dolāriem līdz 104,41 dolāram, kas ir augstākais līmenis kopš marta sākuma. Šajā gadā WTI cena jau ir palielinājusies par 6,4%.

Savukārt Ziemeļjūras naftas Brent cena būtiski nemainījās – tā saruka par 2 centiem līdz 109,97 dolāriem par barelu.

Kā prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti, ASV jēlnaftas rezerves, visdrīzāk, pagājušajā nedēļā ir sarukušas par 1,5 miljoniem barelu. Jaunākie dati tiks publicēti trešdien.

«Rezervju pārskats būs svarīgs rādītājs,» norāda CMC Markets galvenais stratēģis Maikls Makartijs. «Brent grafikos mēģina lauzt 110 dolāru griestus, bet WTI ir iespēja pakāpties līdz 105,25 dolāriem,» viņš saka.

Šajā gadā vidējā Ziemeļjūras naftas Brent cena būs 107,82 dolāri par barelu, liecina jaunākās ASV Enerģētikas Informācijas administrācijas prognozes.

Iepriekš tika prognozēts, ka naftas cena šogad vidēji būs 106,26 dolāri par barelu.

Pērn vidējā Brent cena bija 108,64 dolāri.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena šajā gadā būs 98,67 dolāri par barelu, iepriekšējās prognozēs – 96,59 dolāru vietā. Pērn naftas vidējā cena bija 97,91 dolārs.

Trešdien WTI cena tuvojās trīs mēnešu augstākajai atzīmei, sasniedzot 104,65 dolārus par barelu, bet Brent maksāja 109,86 dolārus.

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.