ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, ko veicināja investoru optimisms par firmu peļņas rādītāju publicēšanas periodu, kā arī negaidīti labs ziņojums par mazumtirdzniecības datiem un atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju.

Londonas biržas indekss kritās, sarūkot naftas cenām un naftas kompāniju BP un «Shell» akciju cenām, un to veicināja arī britu mārciņas vērtības kāpums pret ASV dolāru. Kritās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga.

«BK Asset Management» eksperte Keitija Liens izskaidroja ASV dolāra vērtības samazināšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem. Tramps tviterī bija apsūdzējis Krieviju un Ķīnu, ka tās «spēlē Valūtas devalvācijas spēli».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, jo atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju, mazināja investoru bažas par jēlnaftas piegāžu drošību.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

ASV veiktie raķešu triecieni Šairatas gaisa spēku bāzei Sīrijā ir adekvāta rīcība, lai nepieļautu atkārtotu ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Tas ir skaidrs signāls, ka ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana nav pieļaujama, ministrija norāda presei izplatītajā paziņojumā.

5. aprīlī Ārlietu ministrija nosodīja ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem Sīrijas Idlibas provincē un aicināja nekavējoties izmeklēt notikušā apstākļus un sodīt tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka ANO Drošības padomes dalībvalstis tomēr spēs vienoties par rezolūciju, kas nosodītu ķīmisko ieroču uzbrukumu un ļautu izmeklēt notikušo.

Sīrijas valdības veiktais ķīmisko ieroču uzbrukums ir smags starptautisko normu un tiesību, tostarp Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, pārkāpums. Kā konvencijas dalībvalsts, Sīrijas valdība ir atbildīga par tajā noteikto saistību ievērošanu.

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, jauniem ASV ekonomikas datiem atjaunojot bažas par jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī ģeopolitiskās bažas par saspīlējumu starp ASV un Ķīnu pēc tam, kad ASV notrieca Ķīnas spiegošanas balonu, kas vairākas dienas bija lidojis virs ASV.

Janvārī pieredzētie akciju cenu kāpumi ir lielākoties beigušies, investoriem domājot par augstu aizņemšanās izmaksu garāku periodu, kuru mērķis ir samazināt inflāciju.

ASV ekonomikā janvārī radīti 517 000 darbavietu, salīdzinot ar pārskatīto jauno darbavietu skaitu 260 000 decembrī. Ekonomisti iepriekš bija prognozējuši, ka ASV šā gada pirmajā mēnesī tiks radīti aptuveni 185 000 darbavietu, kas sekotu sākotnēji aplēstajiem 223 000 jaunu darbavietu decembrī.

Neparedzēti augstais jaunu darbavietu skaits var samazināt iespēju, ka FRS šogad palēninātu procentlikmju celšanu vai pat sāktu tās samazināt.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, ko veicināja labvēlīgi Ķīnas ekonomikas dati un pārliecinoši vairāku ASV firmu peļņas rādītāji.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,8%, un šis kāpums saskanēja ar analītiķu iepriekš publiskotām prognozēm. Šie dati nomierināja investorus, kuri bija nobažījušies par tirdzniecības saspīlējuma starp Ķīnu un ASV iespējamu ietekmi uz biznesa noskaņojumu.

ASV firmas «Netflix», «Goldman Sachs», «Johnson & Johnson» un «UnitedHealth Group» pirmajā ceturksnī guva peļņu, kas pārspēja prognozes. Biržu indeksu kāpumu veicināja arī ASV dati par dzīvojamēku celtniecības pieaugumu martā.

«Pašlaik ir notikusi atgriešanās pie pamatprincipiem, lai gan to vienā mirklī var mainīt kāds tvīts,» sacīja LBBW eksperts Karls Heilings.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa vilcināšanās pieņemt lēmumu par raķešu triecieniem Sīrijai tās ķīmisko uzbrukumu dēļ.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien bija kritušies, valdot satraukumam par kareivīgāku Trampa tvītu.

«Cits pavērsiens Trampa tvītos ... bija galvenais izaugsmes dzinulis, paceļot vairākumu tirgu no krituma uz kāpumu,» sacīja Spreadex analītiķis Konors Kempbels.

Pieaugumu veicināja arī tādi faktori kā optimisms par gaidāmo firmu peļņas publicēšanas sezonu un signāli, ka ASV prezidents apsvērs atkalpievienošanos Klusā okeāna tirdzniecības līgumam.

«Netiku teicis, kad uzbrukums Sīrijai notiks. Varētu būt ļoti drīz vai arī nepavisam ne tik drīz,» ceturtdienas rītā tviterī rakstīja Tramps.

«Prezidenta tvīts, šķiet, palīdzēja mazināt bažas par situāciju Sīrijā – vai vismaz uz laiku izņēma tās no investoru prātiem,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, jo investorus uztrauca ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumi par gaidāmiem raķešu triecieniem Sīrijai tās ķīmisko uzbrukumu dēļ.

«Finanšu tirgos trešdien iezagās nepatika riskēt, jo atvieglojuma sajūtu par ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanos aizēnoja augošais ģeopolitiskais risks ap Sīriju,» sacīja FXTM analītiķis Lukmans Otunuga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Trampa izteikumi par Sīriju «iezvana» jaunu «ģeopolitisko baiļu» kārtu.

Tramps trešdien tviterī brīdināja Krieviju gatavoties ASV raķešu triecieniem Sīrijā, rakstot, ka «nāks [raķetes], jaukas, jaunas un gudras!» kā atbilde uz Sīrijas valdības spēku uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem.

Naftas cenas noslēdza tirdzniecības sesiju augstākajā līmenī kopš 2014.gada decembra, ko veicināja Trampa paziņojumi par Sīriju un tas, ka Saūda Arābija pārtvēra ballistiskās raķetes, ko bija raidījuši Jemenas nemiernieki, un notrieca divus dronus.

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

ASV, sākot ar pirmdienu, atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās.

Sankcijas, kas spēkā stājas pirmdien, attiecas uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. Tā ir otrā daļa no sankcijām, ko ASV atjauno pret Teherānu, kopš ASV prezidents Donalds Tramps maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas. Pirmā sankciju kārta stājās spēkā augustā.

Ar ierobežotiem izņēmumiem sankcijas būs vērstas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 4% pēc paziņojumiem par jauniem produktiem, kuros paredzēts izmantot mākslīgo intelektu.

"Šī tehnoloģija ievērojami pārveidos jebkuru programmatūras kategoriju," pavēstīja "Microsoft" izpilddirektors Satja Nadella uzņēmuma mītnē rīkotā pasākumā, kurā tika parādīts, kā interneta pārlūkā "Bing" tiks integrētas uz valodu bāzēta mākslīgā intelekta iespējas.

Kāpums Volstrītā notika pirms ASV prezidenta Džo Baidena ikgadējās runas par valsts stāvokli. Ir gaidāms, ka viņš tajā uzsvērs pozitīvās pārmaiņas darbaspēka tirgū un progresu inflācijas samazināšanā.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cenas palielināšanās par 7%.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas seko līdzi valstu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, oktobrī Islandi kopā ar Mongoliju un Zimbabvi pievienoja tā saucamajam pelēkajam sarakstam, kurā vēl atrodas tādas valstis kā Botsvāna un Sīrija. Tiek runāts, ka šajā sarakstā Islandi esot vēlējušās redzēt gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.

Proti, tās ar Islandes precedentu gribējušas pasaulei demonstrēt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir ļoti nopietna.

Islandes nonākšana līdz banku kraham bija līdzīga daudziem citiem trekno gadu stāstiem, kad lēta aizņemšanās noveda pie neaptverama spekulāciju burbuļa. Proti, geizeru salas iedzīvotāji bez īpašas kaulēšanās gan spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem savā dzimtenē, gan bija izslavēti riskanto aktīvu pircēji ārpus valsts robežām. Dažkārt dzirdams salīdzinājums – ja ASV un Eiropa no vieglās naudas bija piedzērusies, tad Islande, kuras zvejnieki pārkvalificējās par baņķieriem, bija ballītes dalībniece, kura bezfilmā kaut kur planēja apkārt.

Pagaidām vēl turpinās melnā zelta cenas pieauguma stāsts

Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, pasaules naftas tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena nonākusi virs apaļās 70 ASV dolāru par barelu atzīmes. Rietumvalstu politiķu izteikumi liecina, ka pret Sīrijas režīmu, kuru atbalsta Krievija, visticamāk, tiks vērstas papildu militārās aktivitātes. Pati Sīrija nav nozīmīga hidrokarbonu ieguvēja. Tas gan tāpat tirgus dalībniekiem neliedz satraukties par jaunu asinsizliešanu tuvu tām valstīm, kuras ir atbildīgas par lielu daļu no pasaules melnā zelta ieguves. Turklāt tiešā militāra konflikta situācijā var nonākt Sīrijas tuvumā izvietotie ASV un Krievijas spēki, kas potenciāli var negatīvi ietekmē naftas piegādes no šī reģiona.

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».