Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem, trešdien uzstājoties konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017. gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

Rīgas ūdens izstrādājis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, kas nedaudz sadārdzinās pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) izstrādājis un pagājušajā nedēļā iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunos ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tagad komisija trīs mēnešus projektu vērtēs un, ja nebūs aizķeršanās, tad jaunie tarifi pēc optimistiskās prognozes varētu stāties spēkā 1. maijā vai, vēlākais, jūnijā. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas teiktā, tarifu paaugstināšana nekādā ziņā nav saistīta ar eiro ieviešanu Latvijā no šā gada 1. janvāra. Šādai rīcībai ir citi iemesli.

RŪ prognozē, ka statistiski vidējai ģimenei, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un patērē vidēji piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, maksājumi par kanalizāciju un ūdeni kopumā varētu pieaugt par 1,4 eiro mēnesī. Šobrīd ūdens apgādes tarifs Rīgā ir 0,361 Ls jeb 0,517 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs ir 0,359 Ls jeb 0,511 eiro par kubikmetru. Savukārt jaunais tarifu projekts paredz, ka ūdens apgādes tarifs varētu būt 0,65 eiro jeb 0,457 Ls par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs – 0,66 eiro jeb 0,464 Ls par kubikmetru. Jāmin, ka iepriekšējo reizi tarifi tika apstiprināti 2007. gada oktobrī un kopš tās reizes nav mainīti. Pirmo reizi Rīgas ūdens tarifus skata SPRK, iepriekš to darīja pašvaldības institūcija.

Mediju grupa SuperFM piedāvā uzņēmumiem reklāmu radio apmaiņā pret kapitāldaļām. Tomēr uzņēmējiem iesaka uzmanīties ar šādu maksāšanas veidu.

Šāda iespēja ir paredzēta uzņēmējiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties, bet, kam pietrūkst līdzekļu atbilstoša vēriena reklāmai, Db.lv pastāstīja mediju grupas SuperFM projektu vadītāja Inga Kalniņa.

SuperFM komercradio grupas unikālo klausītāju skaits nedēļā sasniedz 464 tūkstošus jeb 31% no visiem radioklausītājiem, atsaucoties uz TNS Latvija datiem, saka I. Kalniņa. Grupas raidītāji aptverot 80% no visas Latvijas teritorijas. Tie ir pietiekoši rādītāji, lai spētu nodrošināt vērienīgu reklāmu ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam Latvijā, uzsver I. Kalniņa.

Dzeramnaudu aplikācija Tipit, kā arī digitālā aģentūra it's digital, Baby! nav pārvarējusi Virgin rīkotā konkursa Pitch to Rich pirmo kārtu, kas ļautu savas idejas prezentēt Ričardam Brensonam, pastāstīja viena no uzņēmuma dibinātājām, Anglijā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Renāte Kalniņa.

Kā vēsta konkursa mājaslapa virginmediabusiness.co.uk/pitch-to-rich, nedz kategorijā Jaunuzņēmums izvirzītais Tipit, nedz kategorijā Jaunās lietas izvirzītais it's digital, Baby! publikas balsojumā nav iekļuvis labāko piecdesmitniekā, kas bija priekšnoteikums, lai nokļūtu konkursa otrajā kārtā.

Tikmēr neoficiālajā līderu tabulā vietnē voomleaders.co.uk redzams, ka aplikācija Tipit ar 374 balsīm finišēja 122.vietā, kamēr projektam, kas noslēdza labāko piecdesmitnieku, bija 870 balsis.

Savukārt it's digital, Baby! finišēja 116.vietā ar 221 balsi, kamēr 50.vietā esošajam projektam ir 529 balsis.

Jaunuzņēmums Tipit, kas klientiem piedāvā dzeramnaudu aplikāciju Tipit, izvēlēts daudznozaru konglomerāta Virgin rīkotā konkursa Pitch to Rich divās kategorijās - Jaunuzņēmums un Jaunās lietas, pastāstīja viena no uzņēmuma dibinātājām, Anglijā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Renāte Kalniņa.

Jaunuzņēmumu kategorijas uzvarētājs iegūs reklāmas budžetu telekomunikāciju uzņēmumā Virgin Media 210 000 eiro (150 000 mārciņu) apmērā, savukārt Jauno lietu kategorijas uzvarētājs iegūs naudas balvu 70 000 eiro (50 000 mārciņu) vērtībā.

Kā stāsta Kalniņa, pirmajā raundā publika balsojot noskaidros labākos 50 projektus katrā kategorijā, kuri jūnijā dosies uz Londonu prezentēt savas idejas Virgin īpašniekam Brensonam un viņa komandai. Tālāk Virgin izvēlēsies labākos desmit projektus katrā kategorijā, par kuriem atkal vajadzēs balsot publikai, tādā veidā noskaidrojot konkursa galīgos uzvarētājus.

Dailes teātra Mazajā zālē 16. septembrī paredzēta pirmizrāde Ērika Emanuela Šmita detektīvam Mazie laulību noziegumi, ko iestudē viesrežisors Rolands Atkočūns (Lietuva), lomas uzticot Rēzijai Kalniņai un Ģirtam Ķesterim.

2006. gadā režisors Dž.Dž.Džilindžers Dailes teātrī iestudēja Ē. E. Šmita drastisko komēdiju Izvirtulis.

Filigrāni izstrādātajā attiecību trillerī Mazie laulību noziegumi (2003) satiekas visi trīs 2008. gada skatītāju aptaujas METAXA teātra zvaigzne uzvarētāji: labākie aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris, kā arī labākās izrādes Manu sievu sauc Moriss režisors Rolands Atkočūns. Ilūziju fantomi un kārdinošie cilvēka apziņas dziļumi veido klasisko, vienmēr aktuālo stāstu par divu dzimumu karu. Kāda laulāta pāra dzīvē ir noticis lūzums, kas mainīs visu nākotnes eksistenci. Vai viņi spēs un vēlēsies palikt kopā vai arī ne? Luga slēpj daudz pārsteigumu un noslēpumu, saglabājot intrigu, kas skatītājam atklājas tikai pamazām.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum, informē FM.

Noteikumi paredz, kādos gadījumos komersantiem, kas ražo alu, izsniedzams sertifikāts, kas apliecina patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, kā arī kādos gadījumos to atsaka piešķirt vai anulē. Šobrīd Latvijā ir 47 patstāvīgās mazās alus darītavas.

Patstāvīgās mazās alus darītavas statusu var iegūt tikai juridiski un saimnieciski neatkarīgā darītava. Kritēriji atbilstībai šim statusam noteikti regulējumā. Lai saņemtu patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Komersantiem, kuriem ir viena vai vairākas akcīzes preču noliktavas, kas ražo alu, tiks noteikts, ka pirmajiem 10 000 hektolitru alus, kas saražoti kalendāra gadā, piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi. Tā piemērojama, ja alus ir saražots Latvijas Republikas alus darītavā, kurai ir piešķirts patstāvīgās mazās alus darītavas statuss, vai, ja alus ir saražots citas valsts patstāvīgā mazā alus darītavā, kuras saražotā alus apjoms iepriekšējā kalendāra gadā nepārsniedz 50 000 hektolitru.

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Rīgā no 21. līdz 23.augustam norisināsies ikgadējās Rīgas svētku svinības. Lielākie svinību notikumi sagaidāmi 11.novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās, informēja Rīgas svētki 2009 preses sekretāre Līva Jēgere.

Viņa akcentēja, ka Rīgas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Šogad svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija Pilsēta - orķestris, kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcijas intriga tiks atklāta 22.augustā, 11.novembra krastmalā plkst. 20:14.

Rīgas svētkos ikvienam būšot iespēja sev Rīgu atklāt no jauna, pamanot ikdienas steigā nemanītas vietas, kas slēpj sevī aizraujošu stāstu - jau no šodienas, 5.augusta, Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās Rīgas svētku Lielās spēles karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti pasākumiem bagātākās dienas - 22.augusta - vakarā.

Izvēloties dāvanu ārvalstu biznesa partneriem, uzņēmēji bieži vien nošauj greizi, īpaši tad, ja nepārzina un neievēro kultūratšķirības, tradīcijas un biznesa etiķetes smalkumus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ir valstis, kurās ņem vērā ne tikai to, kāda ir biznesa dāvana, kādā sadarbības posmā tā tiek dāvināta, bet arī to, kā tā ir iesaiņota un ar kuru roku tā tiek pasniegta. Viena un tā pati dāvana nederēs visiem sadarbības partneriem, jo dažādās valstīs ir dažādas tradīcijas un korporatīvā kultūra, tāpēc uzņēmējiem vai viņu mārketinga speciālistiem ir rūpīgi jāpārdomā, kas būtu tā atbilstošākā dāvana konkrētās valsts vai reģiona pārstāvjiem.

Lai arī ieguvumu no dāvanu pasniegšanas ir ļoti grūti izmērīt, lielai daļai uzņēmumu, īpaši tiem, kuriem ir ārvalstu sadarbības partneri, tā ir būtiska daļa no mārketinga stratēģijas, kuras izstrādē tiek piesaistīti dažāda līmeņa reklāmas nozares eksperti. «Uzņēmējiem šim jautājumam ir jāpieiet ar interesi, radošumu un ar atbilstošu devu veselā saprāta, nekādā gadījumā nedrīkst aprobežoties ar ātru un nepārdomātu dāvanas izvēli kādā katalogā vai interneta dzīlēs,» uzskata SIA Irmas Kalniņas konsultācija vadītāja Irma Kalniņa. Iesākumā ir jāsaprot, kāpēc vispār dāvana tiek dāvināta, ar kādu mērķi. Vai nodoms ir izveidot labas attiecības, izrādīt cieņu, uzlabot sava uzņēmuma reputāciju vai varbūt pastāstīt par savu valsti? I.Kalniņa atzīst, ka dāvanai ārvalstu sadarbības partneriem vienlaikus ir jāatspoguļo gan Latvijas kultūras aspekti, gan jāpauž cieņa dāvanas saņēmēja kultūrai. «Noteikti ir jāņem vērā arī dāvanas izmaksas, tās nevar būt pārāk zemas, tāpat tās nevar būt arī pārāk augstas, lai tās saņēmējs dāvanu neuztvertu kā kukuli,» konstatē biznesa etiķetes eksperte. Ir nepieciešama abpusēja pielāgošanās, ieskaitot arī pavisam praktiskus apsvērumus, proti, vai dāvana nav pārāk smaga, vai to ir ērti paņemt līdzi, ievietot līdzpaņemtajā ceļa somā un veiksmīgi aizvest uz savu zemi. I.Kalniņa stāsta, ka reiz kā biznesa dāvanu ārzemēs ir saņēmusi ļoti smagu kristāla globusu, kas, ceļojot ar aviokompānijas Ryanair lidmašīnu, ir izvērsies par veselu piedzīvojumu, sagādājot virkni neērtību.

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Šovasar Orange Cash & Carry ieviesīs interneta tirdzniecības platformu,veikala tīkla paplašināšana gan netiek plānota.

Internetveikalā juridiskās personas varēs iegādāties aptuveni 6000 dažādas preces. SIA Rskorpions, kas veic Orange Cash & Carry saimniecisko darbību, pamatdarbība ir pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecība, lielākais uzņēmuma klients ir lielveikals Sky. Tirdzniecība Orange Cash & Carry veikalā veido 15–20% no uzņēmuma apgrozījuma. SIA Rskorpions īpašnieki ir Lielbritānijas uzņēmums Interstyle RS. Orange Cash & Carry ir vienīgais tam piederošais veikals, kas darbojas šajā segmentā.mJāpiebilst – internetveikals ir arī SIA Sanitex, nākamajā gadā tādu plāno izveidot SIA Gemoss.

SIA Rskorpions valdes locekle Antra Kalniņa stāsta, ka šobrīd netiek apsvērta iespēja Latvijā atvērt vēl kādu t.s. cash & carry veikalu. «Tā kā esam nišas produktu tirgotāji, šādu nepieciešamību Latvijas tirgū pašlaik nejūtam. Ja notiks paplašināšanās, tad tā būs citās Baltijas valstīs vai Krievijā,» viņa spriež.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Kannu starptautiskā festivāla oficiālajā programmā «Cannes Classics / Kannu klasika» šogad iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma «Četri balti krekli» (1967), restaurētā versija, informē Nacionālais kino centrs.

Kannu starptautiskais festivāls šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa Cannes Classics Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar «pasaules kino atmiņu».

Četri balti krekli (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas Četri balti krekli uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Tomēr šis gads un prognozes par turpmākajiem var izšķirt aģentūru «būt vai nebūt». TOP 10 lielākās mediju aģentūras pērn apgrozījušas 64.42 milj. Ls, 9 no tām spējušas to palielināt amplitūdā no 5 % līdz 38 %. Tikai vienai - SIA Creative Media Services samazinājies apgrozījums par 5.17 %.

Tāpat kā pērn reklāmas aģentūru TOP līderpozīcijas ir saglabājusi SIA Alpha Baltic, strādājot ar 16.01 milj. Ls lielu kapitalizēto apgrozījumu. SIA Alpha Baltic valdes priekšsēdētājs Lauris Špillers skaidro, ka kapitalizētais apgrozījums jāskata kontekstā ar darbinieku skaitu un apgrozījumu. Uzņēmums pērn nodarbināja 52 speciālistus, līdz ar to apgrozījumā lielāku daļu veido pašu speciālistu veikums, mazāk izmaksas trešajām pusēm.

Otro vietu sarakstā ieņem SIA DDB Worldwide Latvia. SIA DDB Worldwide Latvia izpilddirektors Andris Rubīns atzīst, ka 2008. gads bijis visu laiku veiksmīgākais gads uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, tas ieies aģentūras vēsturē ar pirmo izcīnīto balvu prestižākajā pasaules reklāmas festivālā Cannes Lions.

Uzņēmums Baltic Extra par 750 000 eiro plāno būvēt graudu pirmapstrādes un pārstrādes, maizes un konditorejas ražotni, kā arī kafejnīcu Stacijas ielā 10, Bauskā, pastāstīja projekta kontaktpersona Laila Kalniņa.

Viņa teica, ka pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums ražos dažādus miltu maisījumus, liekot uzsvaru uz bezglutēna miltu maisījumu ražošanu.

Kalniņa pastāstīja, ka ražotni, kā arī kafejnīcu ar degustācijas zāli plānots uzbūvēt līdz 2018.gada 31.maijam. Patlaban ir izstrādāts tehniskais projekts, kā arī saņemta būvatļauja. Pēc šī iepirkuma konkursa noslēgšanās tehnisko projektu iecerēts nosūtīt būvniekiem, lai šogad aprīļa beigās vai maija sākumā varētu sākt būvniecību.

Viņa arī norādīja, ka graudu pārstrādes ražotnes un kafejnīcas celtniecībā iecerēts ieguldīt 750 000 eiro, taču šajā summā neietilpst investīcijas tehnoloģiskajās iekārtās.

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

Līdz ar nolīguma ratificēšanu paredzami ieguvumi Latvijas ekonomikai, kā arī Latvijas un Kanādas divpusējām attiecībām, tostarp tirdzniecības jomā. Līgums ir arī ģeopolitisks ieguvums pašreizējo drošības izaicinājumu apstākļos, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, deputātus informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Vēstnieku līmenī ir izdevies panākt vienošanos par personu saraksta, pret kurām Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, papildināšanu, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība).

Paplašināto tā dēvēto melno sarakstu plānots apstiprināt ES Ārlietu padomē 9.februārī.

«Ir ziņas, ka vēstnieku līmenī vienošanos ir izdevies panākt,» teica ĀM pārstāve.

Kalniņa-Lukaševica atzina - lai 29.janvāra Ārlietu padomē varētu panākt kopīgu secinājumu apstiprināšanu, bija nepieciešams ieguldīt milzīgas diplomātiskas pūles gan vēstnieku sanāksmju līmenī, gan arī politiskajās konsultācijās. «Arī padome prasīja vairāku stundu debates. Bet pats galvenais - izdevās nonākt līdz patiešām labiem secinājumiem,» viņa pauda.

Lielākās diskusijas bijušas tieši par ES sankciju saraksta paplašināšanu. «Līdz šim nav bijis tāds stingra līmeņa uzstādījums, lai veiktu sagatavošanās darbus,» paskaidroja ĀM parlamentārā sekretāre.

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta industriālā dizainera Artūra Analta darbam Medus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Banka konsultēsies ar konkursa uzvarētāju un kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Artūra Analta darbi (ar devīzi Valters Caps un Daugava) bija starp godalgotajiem arī iepriekšējā, 2015. gadā rīkotajā inovatīvas monētas dizaina konkursā (šajā konkursā 1. vietu ieņēmušais arhitekta Mārča Kalniņa darbs Z134M 2016. gada nogalē pārdzima monētā Zeme).

Šogad konkursā 2. vieta piešķirta Mārča Kalniņa darbam H2OABC, bet 3. vieta – mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam Zelta vērtības.