Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.
17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.
Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.
Deviņi gadi nav ilgs laiks, lai sasniegtu kopīgi nospraustos klimata mērķus. Tieši tāpēc pieaug alternatīvo degvielu lietošanas stimulēšanas nozīme. Īstermiņā es redzu saspiestās vai sašķidrinātās dabasgāzes (CNG un LNG) izmantošanu, bet jau pēc pāris gadiem šajos automobiļos dabasgāzi aizstātu biometāns. Būtiski, ka pārejai uz biometānu nav vajadzīga automašīnu pielāgošana. Ko tas mums dotu? Tas ļautu gan sasniegt izvirzītos AER mērķus transporta jomā, gan arī dotu milzu artavu arvien ambiciozāko SEG izmešu samazinājuma mērķa sasniegšanā. Turklāt biometāns tiks saražots Latvijā, uzlabojot energoresursu importa bilanci un risinot organisko atkritumu pārstrādes problēmas.
Protams, šobrīd populārākais uzskats ir, ka daudz ātrāk un vienkāršāk klimata neitralitātes mērķus varētu sasniegt subsidējot elektromobilitāti. Iespējams. Tomēr šeit es vēlētos vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem.
Pirmkārt, jēdziens par transportlīdzekļu “zaļumu” ir jāskata plašāk. Proti, ierasti mēs domājam, ja auto darbina elektrība, tātad tas ir “zaļš”. Taču būtiskas ir ne tikai izplūdes gāzes vai to neesamība, ir jāskatās uz visu spēkratu un energoresursu ražošanas procesu.
Piemēram, ir analizēts, ka elektroauto ražošana atkarībā no tā izmēra un nobraukuma iespējām rada no 15% līdz pat 68% oglekļa emisiju vairāk nekā tradicionālās automašīnas ražošana. Savukārt runājot par elektrību, ko izmantojam auto akumulatora lādēšanai, ir jāuzdod jautājums, cik “zaļa” tā ir? Latvijā “zaļi” ir 40% no patērētās elektroenerģijas. Biometāns būtu 100% no atjaunīgajiem energoresursiem un patiesībā emisiju nospiedumu samazinātu, jo biometāns no SEG emisiju uzskaites viedokļa emisijas samazina nevis rada.
Otrkārt, dažādu segmentu vajadzības. Daļa privātpersonu tuvākajos trijos līdz piecos gados pāries uz kādu no elektromobilitātes formām, piemēram, 100% elektriskie spēkrati vai hibrīdi. Tikmēr raugoties no komersantu viedokļa – elektriskais transports šajā desmitgadē diezin vai būs pieejams risinājums. Komercpārvadājumos dominē lieli attālumi, nepieciešama liela jauda, dīkstāve, kamēr tiek lādēts transportlīdzekļa akumulators, faktiski ir tēriņi, kā arī visticamāk elektriskie komerctransporti, vismaz sākotnēji, būtu krietni dārgāki nekā CNG risinājumi.
Treškārt, kā jau minēju sākumā, valdībai pašlaik ir jāraugās, kā kolektīvi noteiktos dalībvalstu mērķus klimata jomā iespējams sasniegt izmaksu ziņā efektīvi, lai sabiedrība no tā būtu ieguvēja. Pašlaik Eiropā plaši izmanto elektroauto iegādes subsīdijas privātpersonām, šobrīd viss liecina, ka Latvija to negrasās darīt. Šeit jāuzsver, ka Latvijā transporta segmentā vislielāko izmešu pēdu atstāj tieši komerctransports. Ja mēs zinām, ka klimata mērķu sasniegšanai mums ir salīdzinoši īss laiks, tad droši vien efektīvāk būtu atbalstīt videi draudzīgāka, piemēram, CNG komerctransporta iegādi, kurā īsā laikā tiek nodrošināta biometāna izmantošana. Šādu soli īstenos mums netālu esošajās valstīs - Lietuvā un Somijā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka pašlaik prevalē gan Covid-19 seku novēršana, gan vairāku citu sabiedrības grupu, piemēram, mediķu un pedagogu vajadzības, valdībai ir jāmeklē citi veidi, kā mums sasniegt vides mērķus neuzliekot papildu slogu sabiedrībai.
Domāju, ka pašlaik ir rasts risinājums, kā pakāpeniski stimulēt uzņēmumu auto parku nomaiņu un mazināt SEG emisijas tieši transporta segmentā. Proti, nupat valdība ir atbalstījusi lēmumu no 2021. gada līdz 2025. gadam samazināt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei. Kopā ar citām izmaiņām transportlīdzekļu ekspluatācijas un turēšanas izmaksu jomā, manuprāt, šis ir diezgan skaidrs signāls, ka tradicionālās fosilās degvielas auto nākotnē kļūs tikai dārgāki un uzņēmējiem iegādāties jaunus dīzeļdegvielas kravas transportus jau šodien ir riskanti, jo šo auto lietošana periods parasti ir vismaz desmit gadi un šajā laikā to uzturēšanas izmaksas turpinās pieaugt un visdrīzāk tiem sašaurināsies otrreizējais tirgus.
Alternatīvo degvielu auto lietošanu var stimulēt ne tikai iepriekš minēto nodokļu un nodevu politiku salāgošana un pakārtošana vides mērķiem, bet arī ar papildu noteikumu ieviešanu, piemēram, iebraukšanai centrā vai blīvi apdzīvotos rajonos. Piemēram, Eiropā bieži vien noteiktās pilsētas daļās drīkst iebraukt auto, kuru dzinēji nepārsniedz noteikto oglekļa emisiju, putekļu un trokšņu līmeni. CNG auto lielā mērā parasti iekļaujas šajos rādītājos. Latvijā vēl šādi ierobežojumi pilsētās vēl nav ieviesti, taču to nevar izslēgt pārskatāmā nākotnē.
Tomēr, manuprāt, uzņēmēji no šīm pārmaiņām tikai iegūs, jo CNG auto ir ekonomiski izdevīgāki - degvielas vienību patēriņš CNG kg salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu litrā ir par 10% mazāks, arī degvielas vienības cena CNG kg salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu litrā ir par vismaz 10% zemāka. Kopējās izmaksas 100 km ar CNG auto ir par 20% zemākas nekā tradicionālās fosilās degvielas auto. Turklāt, ja uzņēmums ir izvēlējies CNG gāzes uzpildes staciju uzstādīt savā teritorijā, tad papildu iepriekš minētajam tas var ietaupīt laiku, izmantot auto dīkstāvi tā uzpildīšanai. Esmu pārliecināts, ka pareizi izveidots biometāna tirgus radīs signālus, lai dabasgāzi aizstājot ar biometānu galapatērētājam tas nenestu sadārdzinājumu.
Es ticu, ka Latvijai ir viss potenciāls sasniegt ES noteiktos klimata mērķus tad, ja proaktīvi tiek mazinātas emisijas sektorā, kur to pašlaik ir visvairāk. Tikpat skaidri mums ir jāapzinās, ja pārmaiņas nenotiks un nesāks virzīties šeit un tagad, tad 2030. gadā diezin vai varēsim būt apmierināti ar rezultātu. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka valdība var radīt apstākļus, lai sekmētu pāreju uz videi draudzīgākiem auto, taču bez pašu lietotāju aktīvas iesaistes sasniegt plānoto būs visai sarežģīti.
Aktualizējot CNG un nākotnē biometānu, kā mūsu iespēju sniegt artavu Eiropas kopējo klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā un atbalstīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, šā gada 13. oktobrī AS “Latvijas Gāze” rīko konferenci “Transports un gāze. Mīti. Realitāte. Ieguvumi”. Tās laikā norisināsies arī paneļdiskusija ar Latvijas amatpersonu, nevalstisko organizāciju pārstāvju un starptautisko ekspertu dalību.
