Ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, saspīlējums enerģētikas tirgū un inflācijas izaicinājumi ir atvirzījuši klimata jautājumus otrajā vai pat trešajā plānā. Arī ANO COP27 klimata konference pelna vien mērenu sabiedrības uzmanību.
Taču nav šaubu, ka šī situācija ir īstermiņa – klimats atgriezīsies dienaskārtības pirmajās rindās, jo tieši šis, līdz ar valsts drošības situāciju, ir mūsu paaudzes eksistenciāls izaicinājums. Tam būs vajadzīgi risinājumi un arī Latvijai ir vērts mērķtiecīgāk vadīt klimata politiku, jo jāņem vērā, ka tieši ilgtspējas izaicinājumiem – nevis otrādi - jau tuvākajā dekādē tiks pakārtoti citi attīstības jautājumi – izaugsme, labklājības izpratne, izglītība, enerģētika.
Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru
Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030.gadam ar nākamo atskaites punktu 2024.gadā, līdz kuram brīdim ir jāveic plāna aktualizāciju un jāiesniedz pārskatīto plānu Eiropas komisijai. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.
Šis ir brīdis, kad Latvija var izvērtēt plānā ietverto mērķu sasniegšanas iespējas, modelējot dažādus pašreizējās stuācijas attīstības scenārijus, kā arī pārskatīt mērķu ambīciju līmeni. Ir svarīgi pārskatīt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt mērķrādītājus lai atbalstīt Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības labklājību. Ievērojot pašreizējo situāciju valstī, Latvijas rīcības virzieniem klimata jomā jābūt vērstiem uz enerģētiskās nabadzības līmeņa samazināšanu.
Valsts klimata politikas līderību vajag arī uzņēmējiem Ir viennozīmīgi skaidrs, ka veidojot valsts ilgtermiņa politiku ir jābūt vienotai pieejai un redzējumiem problēmu risinājumiem. Varu ar pārliecību uzsvērt, ka potenciālā virzība, lai apvienotu klimatu, vidi un enerģētiku ir ceļš uz vienotu strukturētu valsts pārvaldes redzējumu, kur nozaru profesionāliem būtu iespēja darboties vienkopus kopīgu mērķu īstenošanā pēc iespējas efektīvāk un pilnvērtīgāk ņemot vērā tautsaimniecības intereses.
Vienots Latvijas klimata politikas virziens ir vajadzīgs arī biznesam, kas šobrīd ilgtspējas virzienā dodas nereti autonomi no valsts, izstrādājot savas politikas, savas iniciatīvas un izvēloties, kā mērīt rezultātu un iekļauties starptautisku prasību ietvarā. Tomēr cieša sadarbība ar valsts politiku ir neizbēgama, bet šobrīd uzņēmējiem nav skaidrs, kas ir klimata dienaskārtības “īpašnieks”? Uzņēmēji dara savu un dara to labi – par to liecina kaut vai drīzumā gaidāmās Baltijas Ilgtspējas Balvas sacensība, kur redzam reālu, praktisku rīcību. Arī politikā vajag skaidru līderību, kas spēj gan koordinēt, gan veidot rīcības ekspektācijas.
Jāveido ekonomikas politika bez kompromisiem attiecībā uz klimata pārmaiņām
Jaunajai valdībai ir jāspēj efektīvi izvērtēt Latvijas energoresursu izmantošanas potenciālu bez kompromisa attiecībā uz vides aizsardzības prasībām. Ievērojot pasaules ekosistēmas ierobežojumus pašlaik ir īpaši svarīgi spēt darboties sistēmas robežu ietvarā, nodrošinot tautsaimniecības attīstību, spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un kopējā vides stāvokļa uzlabošanu. Šeit var pieminēt trīskāršā rezultāta, jeb Tripple Bottom Line principu, kas ilgtspējā fokusējas uz: cilvēku, planētu, peļņu. Tādā veidā pārdomāta un ilgtspējīga politika klimata, enerģētikas un vides jomā spēj dot maksimāli efektīvu un racionālu rezultātu.
Latvijas enerģētikas politikai šis ir labs brīdis kopējā ietvara izvērtēšanai un pieslīpēšanai. Šī brīža situācija pasaulē labi parāda to, ka īpaši enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai valstīm ir jāspēj diversificēt enerģētisko grozu. Papildus tam, Nacionālā enerģētikas un klimata plānā liela uzmanība tiek veltīta atjaunojamās enerģijas un biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatērinā.
Šajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt gan atbalstu atjaunojamās enerģijas un biodegvielas ražošanai, gan arī nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras attīstību. Valdības deklarācijā ir jāietver mērķi attiecībā uz efektīvu tautsaimniecības attīstību bez kompromisa attiecībā uz klimata pārmaiņām un vides prasību ievērošanu. Veidojot vienotu resoru visu šo trīs jomu jautājumu risināšanai ir iespējams pēc iespējas efektīvāk salāgot turpmāko valsts attīstību ievērojot katras jomas stratēģiskās intereses, kas rezultēsies kopējā ieguvumā Latvijas enerģētikā, vides kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējā kā arī iekļaujoties klimata politikas globālajā ietvarā.
Arī Latvijā jāņem vērā neizbēgamais – klimata jautājumi nākotnē dominēs starptautisko dienaskārtību. Un tad būs jautājums par to, cik efektīvi mūsu pašu valsts pārvalde ir gatava tos vadīt. Šis ir jautājums, kas jāliek nākamās valdības dienaskārtībā jau tagad. To izdarīt šķiet grūti, jo īstermiņa jautājumi piesaista mūsu uzmanību, taču patiesi valstiska domāšana prasa rīkoties ilgtermiņā.