Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.
Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.
Kāpēc tāds kūtrums?
Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.
Otrs faktors ir nepareizā motivācija. Tautā ir labi pazīstams apzīmējums “praktiskais latvietis”, kas bieži tiek izmantots dažādās ikdienas situācijās. Taču šajā teicienā slēpjas būtiska vērtība – mūsu sabiedrība ir ļoti praktiska, tāpēc ekonomiskie ieguvumi vienmēr ņem virsroku. Ar to vēlos teikt, ka, cenšoties izglītot sabiedrību par nepieciešamību piekopt ilgtspējīgāku dzīvesveidu, mēs izmantojam nepareizos motivatorus. Tā vietā, lai teiktu sabiedrībai, ka mums ir jārūpējas par dabu, vidi, klimatu vai saviem bērnu bērniem, mums būtu jākoncentrējas uz saprotamāku virzienu – ekonomiskais izdevīgums, jo, mainot ikdienas paradumus par labu ilgtspējīgam dzīvesveidam, iegūst ne tikai vide, bet arī mūsu maciņš.
Piemēram, tik vienkārša lieta, kā ikdienas pirkumu plānošana var palīdzēt izvairīties no situācijām, kad iegādātais produkts netiek izlietots līdz derīguma termiņa beigām vai atlaižu iespaidā tiek nopirkta pilnībā nevajadzīga lieta, kā rezultātā šī “iztērētā nauda” tiek izmesta miskastē – nevis produkts, bet nauda. Svaigākie dati liecina, ka Latvijā viens iedzīvotājs 2021. gada laikā saražoja vidēji 461 kg sadzīves atkritumu, kas ir pieaugums par 70 % salīdzinājumā ar 2000. gadu. Ja pieņemam, ka par vienu kilogramu no šiem atkritumiem esam samaksājuši sākotnēji piecus eiro, tad rezultātā gada laikā izmetam miskastē 2305 eiro. Savukārt transports sastāda aptuveni trešdaļu no kopējo emisiju daudzuma , lielāko lomu ieņemot tieši privātajām automašīnām, kuru ekspluatācijas izmaksas gada laikā var pārsniegt pat vairākas vidējās mēnešalgas, kamēr nereti ar auto veiktie maršruti var tikt aizstāti ar citām, videi draudzīgākām alternatīvām.
Lielākā sāpe – mobilitāte
Garās stundas sastrēgumos, smacīgais gaiss valsts galvaspilsētā un nemitīgais troksnis ir tikai pāris no lietām, kuras ir iespējams mainīt uz labu, ja ikdienā tiktu mainīti mobilitātes paradumi. Jau šobrīd Rīgā un daudzās citās Latvijas lielākajās pilsētās ir pieejamas alternatīvas, lai ērti nokļūtu no punkta A līdz punktam B.
Nereti, braucot uz darbu, vedot bērnus uz skolu vai veicot citus ikdienas pienākumus, mēs izmantojam savu privāto automašīnu. Šāds scenārijs atkārtojas neskaitāmās mājsaimniecībās, kurām ne tikai viena automašīna, bet reizēm pat divas vai vairāk tiek izmantotas katru dienu, lai ātrāk veiktu dažādus pārbraucienus. Tā ir ērtība no kuras daudzi nevēlas šķirties – un dažos scenārijos tas arī nav iespējams. Taču vairums Latvijas iedzīvotāju ikdienā mērojamos attālumus var veikt arī ar videi draudzīgākām alternatīvām – kājām vai velosipēdu, kas būs arī ķermenim un prātam veselīgāk, dažādiem mikromobilitātes pakalpojumiem, kā, piemēram, elektriskajiem skrejriteņiem, sabiedrisko transportu un neregulāriem braucieniem noderēs arī koplietošanas auto noma.
Savukārt, ja personīgā automašīna ir neaizstājams risinājums, elektroauto, kaut gan sākotnēji var šķist ļoti dārga investīcija, nepārsniedz citu jaunu vidējās klases automašīnu cenu. Atšķirība ir tikai veidā, kā tā tiek uzpildīta – jeb uzlādēta. Arī ekspluatācijas izmaksas ir salīdzinoši mazākas, jo izpaliek dažādu detaļu maiņa, kas ikdienā sagādā raizes un papildus tēriņus, kā arī elektrība vienmēr būs lētāka nekā jebkurš cits naftas produkts.
Mums šķiet, ka klimata pārmaiņas neskar vidējo Latvijas iedzīvotāju, jo neizjūtam tādas dabas katastrofas kā tas ir citās pasaules malās, bet, jo ilgāk vilksim garumā, jo pastāv lielāks risks nākamajām paaudzēm piedzīvot dzīves kvalitātei un veselībai bīstamu klimata krīzi. Latvija nav izņēmums pasaules kartē tikai tāpēc vien, ka atrodamies aukstākā klimata zonā – vērienīgas vētras, gaisa temperatūras izmaiņas, ūdens līmeņa celšanās un citi vides faktori var kritiski ietekmēt iedzīvotāju līdzšinējo dzīvošanas un – atgriežoties pie ekonomiska izdevīguma – arī naudas pelnīšanas veidu.
