Latvijas uzņēmums «Vivid Tech» radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju.

Pirmās 50 cenu zīmes jau ir uzstādītas veikalā «Spirits and Wine», bet jūnijā interaktīvās cenu zīmes būs pieejamas jau visos četros šajos veikalos Rīgā. Interaktīvās cenu zīmes sniedz informāciju par preces cenu, kā arī ļauj klientam iepazīties ar dzēriena garšas buķetes niansēm, receptēm, stāstu par dzēriena tapšanu un tā pirmsākumiem, kā arī ar konkrētās preces atlikumu veikalā.

«Vivid Tech» pārstāvis Andris Lūkins atklāj, ka šāda ideja radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet izstrādes process ildzis aptuveni trīs gadus: «Nekur pasaulē mazumtirdzniecības jomā nav sastopams kas tāds. Jā, ir veikali, kuros papīra cenu zīmes aizstāj digitālas lentas, bet neko vairāk kā informāciju par preces cenu tās nesniedz.» Veikals «Spirits and Wine» ir pirmais, kurš šo tehnoloģiju ievieš mazumtirdzniecības nozarē.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 5%, sasniedzot 65 miljonus eiro (neskaitot PVN), liecina Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Turklāt tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir palicis nemainīgs - aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

«Jau otro gadu pēc kārtas ir vērojams stabils tiešās pārdošanas tirgus pieaugums 5% apmērā, un tas pārsniedz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas pagājušajā gadā pieauga par 4%. Tiešās pārdošanas straujo izaugsmi veicina ne tikai mājsaimniecību ienākumu un privātā patēriņa palielināšanās, bet arī tiešās pārdošanas straujā digitalizācija», uzsver Baltijas Tiešās Tirdzniecības Asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas.

Kā norāda Gintautas Zaleckas, šodien tiešās pārdošanas konsultantiem nav nepieciešams fiziski satikt savus klientus, lai iepazīstinātu ar kādu jaunu produktu vai nodrošinātu konsultāciju, jo to ir iespējams veikt ar interneta palīdzību. Starptautiska sociāli ekonomiska pētījuma rezultāti par tiešo pārdošanu, kas veikts 11 Eiropas valstu tirgos, atklāj, ka gan uzņēmumi, gan viņu izplatītāji arvien efektīvāk izmanto internetu, lai vadītu un attīstītu savu biznesu, kā arī, lai ātrāk sasniegtu savus klientus. Piemēram, kompānijas piedāvā izplatītājiem un klientiem virkni dažādu digitālo rīku, kas ļauj prezentēt un pasūtīt preces, līdz ar to produktu demonstrācijas, kas līdz šim ir viens no visizplatītākajiem tiešās pārdošanas veidiem, kļūst virtuālas, un pārdošanas darījumi notiek sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai citos.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Brexit gaidas veicina divpusējās saiknes, ieskaitot sadarbību zinātnē un inovācijā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielbritānijas zinātnes un inovācijas Baltijas atašeja amats ir ticis lietuvietei Miglei Masaitītei (Miglė Masaitytė), līdz ar to arī reģionālais birojs būs Viļņā. Sarunā ar DB par sadarbības perspektīvām un britu Zinātnes un inovācijas tīklu (Science and Innovation Network jeb SIN) piedalās arī SIN Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālais menedžeris Maikls Mūdijs (Michael Moody).

Fragments no intervijas

Pirms neilga laika kļuva zināms par britu zinātnes un inovācijas atašeja jauno amatu Baltijā (DB 12.01.), un nu tas ir nodibināts Lietuvā. Kāpēc tur?

Maikls Mūdijs: Mēs skatījāmies uz visām Baltijas valstīm, un nebija skaidra iemesla, kāpēc viena būtu labāka par citām. Tāpēc mēs izsludinājām konkursu uz vakanci visās trijās valstīs, un tad jau vērtējām kandidatūras – kam būs labākais pieredzes un zināšanu fons par šo darbu. Tāpēc atašeja postenis Viļņā ir sagadīšanās. Bija deviņi pretendenti – pa trijiem no katras valsts.

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Latvijā kompāniju IPO (akciju sākotnējais publiskais piedāvājums) ir inovācija, bet tādi uzņēmumi kā AS «MADARA Cosmetics»(«Madara»), kas nule kā to realizējusi, kā arī «HansaMatrix», kas pērn veikusi privāto akciju izvietojumu, varētu būt piemēri citām kompānijām, ikgadējā laikraksta «Dienas Bizness» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» trešdien sacīja «Eversheds Sutherland Bitāns» vecākais jurists Toms Puriņš.

«Skatoties Latvijas līmenī, IPO ir inovācija, tas ir retums. Arī Somijā pirms 8-9 gadiem tas bija retums, kam sekoja pirmais flagmanis, uz ko «pavilkās» citi, un tā lieta aizgāja. Latvijā «Madara» varētu būt šis piemērs, tāpat kā «HansaMatrix»,» sacīja T. Puriņš.

«Eversheds Sutherland Bitāns» ir Baltijas sertificētais konsultants «First North» tirgū. T. Puriņš atzīmē, ka viena lieta ir finansējuma piesaiste, otra - rast sinerģijas, «tīkloties» savstarpēji. «Jebkurā gadījumā, kad tiek piesaistīts finansējums, tiek iegūta pieredze, «networkings», skats no malas. Tas ir ļoti svarīgi. «Madaras» gadījumā pamatideja nāca no menedžmenta, atbalsts no konsultantiem, investīciju baņķieriem. Tā ir tā sinerģija, kad visi apvienojas kopīga mērķa vārdā,» atzina T. Puriņš.

Cēsu uzņēmēju forumā «Cilvēks. Ideja. Inovācija.» piektdien, 17.novembrī, klātesošie secināja, ka vienīgais veids, kā atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus ir ekonomikas straujāka attīstības veicināšana, maksājot lielākas algas un paaugstinot produktivitāti, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa pauda, ka daudz kļūdas tika pieļautas veidojot jauno nodokļu politiku, tostarp nemotivējot pašvaldības piesaistīt uzņēmējdarbību un no tā gūstot labumu, kā arī ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli. «No vienas puses mēs gribam, lai cilvēki brauc atpakaļ, bet no otras piedāvājam viņam nekonkurētspējīgu darbaspēka nodokļu regulējumu, kur patiesībā labu algu saņēmēji tiek sodīti, uzliekot milzīgu IIN,» sacīja E.Rītiņa.

To apstiprināja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka nodokļu reformu ieteicams veikt kopā ar novadu reformu, jo, izveidojot sistēmu, kur arī pašvaldības gūtu papildu labumu no biznesa, daļa no vietvarām nespētu izdzīvot, tāpēc būtiski stiprināt novadus tos apvienojot. Viņš arī norādīja, ka uzņēmējdarbība ir iespējama tikai tajā vietā, kur ir cilvēki, tāpēc Cēsis dara visu, lai attīstītu skolas un īpaši profesionālo vidusskolu, lai biznesam varētu nodrošināt profesionāļus. Tāpat arī daudz tiek strādāts pie tā, lai attīstītu infrastruktūru un satiksmes iespējas, piemēram, meklējot veidus, kā sasniegt Rīgu stundas laikā, braucot ar vilcienu, un meklējot citus risinājumus. Tas ir būtiski nākotnei, jo domnīcas «Certus» pētījums pierāda, ka tās pilsētas, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai, nākotnē var cerēt uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas nozīmē, ka attālākām vietām jādara viss, lai cilvēkiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas vietas uz otru.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un eksportētāju asociācija “The Red Jackets” aicina uzņēmējus pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva”.

Daudzi Latvijas uzņēmumi, spītējot sarežģītajiem apstākļiem, ir turpinājuši savu attīstību un izaugsmi arī pandēmijas laikā. 2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība pārsniedza 13,2 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Lai atzīmētu uzņēmumu sasniegto, jau 16.reizi tiek rīkots konkurss “Eksporta un inovācijas balva” (EIB), kura dalībniekus godalgos decembrī Rīgas pilī.

Šogad konkurss tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. “Ik gadu Latvijas uzņēmēji spēj pārsteigt. Mūsu ražotāji, radot jaunus, spilgtus produktus un interesantu dizainu, piesaka sevi ārvalstīs un kļūst par atzītiem nozares līderiem pasaulē. Vēlamies, lai arī Latvijā šie veiksmes stāsti izskan tik skaļi, cik tie būtu pelnījuši,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Korporācijas un lielie uzņēmumi tiek vērtēti kā galvenie inovācijas dzinējspēki; uzsvars ir uz inovāciju kā sistēmu

Par kompāniju inovācijas pētījumiem un ieviešanu atbildīgo amatpersonu vērtējumā aizvien lielāka nozīme šai jomā tiek piešķirta starptautiskajām korporācijām, lielajiem uzņēmumiem un arī valstu kapitālsabiedrībām. Tā secina jaunākais General Electrics (GE) Globālās inovācijas barometrs – pētījums, kas tiek veikts no 2010. gada.

No barometrā iekļautajām 20 valstīm Latvijai tuvākie datu apkopojumi ir veikti Polijā, Vācijā un Zviedrijā. Starptautisko korporāciju nozīmīgums inovatīva biznesa radīšanā pēdējos gados kopumā ir audzis par 4%, kamēr mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmes vērtējums ir ievērojami krities. Nedaudz zemāks ir arī šīs jaunuzņēmumu jeb startapu nozīmes vērtējums.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir tikai ārējā pazīme iekšķīgām tautsaimniecības kaitēm. Kā izsitušās pumpas. Ik gadu veidotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ieņem 54. vietu 137 valstu lokā. Var diskutēt par to, cik precīzs un objektīvs ir konkrētais mērījums, jo, kā izskanējis, Latvijas kritumu drīzāk izraisījusi metodoloģijas maiņa nevis reālās svārstības valsts konkurētspējā. Un līdzīgs iemesls radīja Latvijas kāpumu citā nozīmīgā un investorus saistošā pētījumā – Pasaules Bankas indeksā Doing Business 2017, kur 190 valstu konkurencē Latvija tika ierindota 14. vietā, kas bija kāpums par trim vietām un ir mūsu valsts vēsturiski augstākais sniegums. Tomēr, kā pēc Globālās konkurētspējas indeksa medaļu sadalīšanas sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties tikai uz pētījumiem.

Iespējams, lielākā ūdens šalts, ko indekss uzlējis Latvijai uz sejas agri no rīta, ir inovāciju zemais novērtējums, kas sakrīt ar tirgus lieluma novērtējumu. Mūsu iekšējais tirgus sarūk, taču tam nav nekāda sakara ar nespēju radīt inovācijas. Indekss noniecina Latvijas spēju inovēt, tajā pašā laikā Microsoft Inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvērts tieši mūsu zemē. Kā intervijā DB (27.09.) atzina Microsoft Centrālās un Austrumeiropas publiskā sektora vadītājs Kostass Lūkass, izvēlei par labu ir vairāku apstākļu kopums, tostarp valdības digitālā programma, piemēroti vietējie partneri un šeit jau esošās IT prasmes.

Galvenais secinājums – inovācijā Latvijai ir iespēja sevi pierādīt. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, nākamajā gadā, visticamāk, sagaidāms labāks novērtējums šajā Latvijai tomēr daudzsološajā jomā. Citējot L. Lūkasu, tagad ir pārbaudes brīdis – vai tas viss aizies un vai tas īstenosies inovācijā, savedot kopā idejas, studentus, kompānijas un citus spēlētājus.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Eksporta un inovācijas balvai četrās nominācijās šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu skaits - 133, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Komunikācijas un informācijas departamentā.

Pirms Covid-19 pandēmijas, 2019.gadā, kad pēdējo reizi notika konkurss, tika saņemti 117 pieteikumi.

Konkursā balvas tiks piešķirtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs "Uzlecošā zvaigzne"", "Uz zināšanām balstīta inovācija" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Tiks pasniegti arī īpaši apbalvojumi tādās kategorijās kā "Eksporta čempions" un "Inovācijas čempions", bet AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pasniegs balvu "Drošākajam eksportētājam".

Nominācijā "Eksporta jaunpienācējs" žūrijā piedalīsies un savus apbalvojumus piešķirs arī Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", tādā veidā turpinot pirms astoņiem gadiem aizsākto tradīciju, kad pirmo reizi tika organizēts jauno eksportētāju konkurss "Rising Stars".

Inovācijas uzņēmumiem ļauj attīstīt jaunus produktus, ko piedāvāt arī eksportā un veicināt valsts labklājību

«Jebkurai valstij ir svarīgs eksports, ko lielā mērā veicina inovācija un kas ļauj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstas pievienotās vērtības produkti ir konkurētspējas pamats. Tāpēc liela nozīme ir arī valsts radītajam regulējumam un likumiem, jo īpaši, ja kaut ko gribam izdarīt pirmie pasaulē. Labums beigās ir visiem. Tomēr jārēķinās, ka arī konkurenti uz vietas nesēž,» tā Alīna Mežciema, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) projektu vadības daļas vadītāja.

Pēdējos trīs gados paralēli telekomunikāciju pakalpojumiem LMT attīsta dažādus jaunus, inovācijā balstītus risinājumus, un uzņēmuma stratēģija ir vērsta uz to, lai attīstītu kompānijas kopējo inovētspēju, nevelkot robežu starp cilvēkiem, kuri strādā vai nestrādā pie jauninājumiem, veicinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, citiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lielajām kompānijām, akadēmisko sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. «Koncepcija paredz strādāt atvērtā ekosistēmā, kur ir brīva ideju un atklāsmju plūsma, tādējādi veicinot kopējo ekosistēmas inovētspēju,» saka A. Mežciema. Viņa skaidro, ka uzņēmuma attīstība citos virzienos saistīta ar to, ka tas vēlas iet līdzi laikam.

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.