Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.
Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).
Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.
Neizmantots potenciāls
Malienas ielā pie Šmerļa meža iegādātajā nelielajā aptuveni 1000 kvadrātmetru zemes gabalā gribējies izveidot ko oriģinālu, līdz nolemts būvēt Latvijā ko nebijušu - daudzstāvu koka ēku. Jāpiebilst, ka tikai kopš 2017.gada 1.maija stājušies spēkā grozījumi būvnormatīvā Būvju ugunsdrošība, kas ļauj projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu vai 18 metru augstumam. Iepriekš maksimālais augstums bija astoņu metri jeb trīs stāvu augstums.
«Sākām pētīt, atradām, ka tepat blakus Norvēģijā ir 85 metrus augsta ēka, pasaulē augstākā. Sazinājāmies ar šī projekta autoriem, aizbraucām, visu izpētījām, Kārlis izprasīja visas nianses. Šīs zināšanas mēs tagad varam izmantot mūsu projektā. Jo Latvijā, tiklīdz pasaka koks, tā uzskata – tas ir degošs. Bet pasaulē to izmanto! Bijām Tallinā uz konferenci par koka būvniecību. Iepazināmies ar austriešu koka leģendu Hermani Kaufmanu, kurš ir pasaules līmeņa grands, jo desmitiem gadu strādā tieši ar koku, lasa Minhenes Universitātē lekcijas. Viņš mūs uzaicināja uz vienu citu konferenci, kur bija speciālisti no visas pasaules. Sadarbojamies ar Gati Vilku (gada labāko būvinženieri Latvijā 2013. un 2017.gadā) - tā mēs stiprinām savas zināšanas un pieredzi darbam ar šo materiālu. Nepozicionējam, ka visu zinām par koka apbūvi, bet mums ir mentori, no kā mācīties un ar ko konsultēties. Mums 53% Latvijas ir meži, un mēs tos neizmantojam,» teic Mārtiņš, kurš, lai gan 18 gadus darbojas ar betonu, pēc profesijas ir galdnieks, un koks ir viņa sirdslieta.
Ar salātiem uz jumta
Daudzstāvu koka ēkai, kur koka/stikla attiecība iecerēta 55/45, būs pieci stāvi, pirmajā stāvā - veikals, pārējos - biroji. Jumta stāvā plānotas gan tehniskās telpas, gan ir doma veidot zaļo dārzu un lietusūdeņu savākšanu, uz jumta audzēt lokus, salātus utt., radīt zaļās dobes. «Visus konstruktīvos elementus, tai skaitā lifta šahtu, plānots veidot no koka, no CLT (cross laminated timber) krustām šķērsām līmētās plātnes, kas izveido gan konstruktīvo noturību, gan ugunsslodzi notur,» stāsta arhitekts Kārlis Mičulis. Ugunsdrošību ēkā risina sprinkleru sistēma (automātiskās ugunsdzēsības sistēma). Mērķis ir ēku veidot energoefektīvu, A klasei atbilstošu, ar zemu enerģijas patēriņu. «Nav tā, ka A klase drīkst būt tikai Vecrīgā. Malienas ielā blakus ir divi kaimiņi, pretī Šmerļa mežs. Ja satiksmes departaments atļaus, tad mēs savienosim ar gājēju pāreju, lai pa tiešo var doties uz mežu. Tieši blakus iet veloceliņš, ir paredzētas pagaidu un ilglaicīgās velonovietnes, lai veicinātu mobilitātes principu. Teorētiskā līmenī mēs gribētu izmantot car sharing principu (automobiļu koplietošanas principu) – zviedri ir izpētījuši, ka viena car sharing vieta ir ekvivalenta četrām parastajām automašīnām, bet, iespējams, Rīgas dome to neatļaus,» pieļauj K. Mičulis. Te vietā arhitektu kritika jaunajam Rīgas teritoriālās attīstības plānam, kurā pretēji domes teorētiski īstenotajai dāņu pilsētplānotāja Jana Gēla stratēģijai par pilsētu cilvēkiem autostāvvietas paredzētas no 1,5 līdz 2 reizēm vairāk uz līdzvērtīgu platību. «Ja pēc pašreizējiem noteikumiem mēs rēķinām autostāvvietu skaitu pēc lietderīgās, ofisa platības, tad jaunajā plānā būs rupji pēc kvadrātmetriem – tas nozīmē, ka gaiteņiem, rekreācijas zonām utt. būs jāparedz autostāvvietas. Tas apdraud arhitektoniskās vērtības, jo attīstītājam tās ir papildu izmaksas. Tad arī šajā projektā mums būtu jāparedz stāvvietas kopējai 1000 kvm platībai, nevis 680 kvm lietderīgajai platībai. Lēnām Rīgu pārtaisām par autoplaču rezervātu,» kritizē K.Mičulis. Jautāts par koka apbūves plusiem, viņš uzskaita: telpu gaisa kvalitāte, mikroklimats, būvniecības ātrums; savukārt šādas apbūves mīnusi: izmaksas, proti, masīvā koksne, protams, ir nedaudz dārgāka par dzelzsbetona konstrukciju.
Latvijas inovācijas vienuviet
Būvniecībā plānots izmantot Latvijas uzņēmumos ražotas konstrukcijas. Kolonnas, sijas, pārseguma plātnes plānotas no priedes koka, iekšpusē - bērza vai egles saplāksnis. Kā potenciālie būvnieki uzrunāti gan Skonto, gan Merks. «Tas tomēr ir tāds liels projekts. Un jo tas kļūst lielāks, jo lielāku interesi rada būvniekiem,» neslēpj Mārtiņš. Ēka projektēta digitāli, izmantojot BIM (būves informācijas modelēšanas) metodi, kas ar atzinību godalgota arī skatē Gada būve 2018 nominācijā «Inovācijas būvniecībā. BIM». Taču šī nebūt nav vienīgā inovācija projektā – tāda ir arī, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieka Andra Šutkas izstrādātā inovācija - jaunās paaudzes triboelektriskais nanoģenerators. «Tas ir tāds elektrības uzlādes veids, ko var iestrādāt zem betona. Pašlaik vēl turpinās sarunas, kā pārnest to zinātnisko daļu uz uzņēmējdarbības vidi un otrādi. Latvijas Universitātē ir atklājuši īpašu minerāli, kas samazina koka šķiedras degradēšanās pakāpi, to var jaukt krāsām klāt. Šie ir divu latviešu zinātnieku produkti, ko mēs izmantosim šajā ēkā, un tā ir inovācija. Gribam īstenot šo Latvijas stāstu, izmantot Latvijas materiālu, lai pašiem būtu, ar ko lepoties,» teic M. Štrauss. Optimistiskais plāns ir ēkas būvniecību sākt šoruden, taču projekts vēl ir saskaņošanas stadijā, tāpēc viss atkarīgs, kā tas virzīsies. Potenciālās izmaksas M.Štrauss pagaidām neatklāj, sakot, ka tās būs zināmas būvniecības beigu posmā.
#1/9
#2/9
Ēka projektēta digitāli, izmantojot izmantojot BIM (būves informācijas modelēšana) metodi, kas ar atzinību godalgoda arī skatē Gada būve 2018, nominācijā «Inovācijas būvniecībā. BIM». Ar virtuālās realitātes brillēm tā izstaigājama krustu, šķērsu, demonstrē arhitekti Kārlis Mičulis (no kreisās) un Fricis Vilnis.
#3/9
Projekta pasūtītājs Mārtiņš Štrauss (no kreisās), arhitekti Fricis Vilnis un Kārlis Mičulis
#4/9
#5/9
#6/9
#7/9
Ēka projektēta digitāli, izmantojot izmantojot BIM (būves informācijas modelēšana) metodi, kas ar atzinību godalgoda arī skatē Gada būve 2018, nominācijā «Inovācijas būvniecībā. BIM». Ar virtuālās realitātes brillēm tā izstaigājama krustu, šķērsu, demonstrē arhitekts Fricis Vilnis.
#8/9
Ēka projektēta digitāli, izmantojot BIM (būves informācijas modelēšanas) metodi, kas ar atzinību godalgota arī skatē Gada būve 2018 nominācijā «Inovācijas būvniecībā. BIM»
