Kamēr Lietuvas un Igaunijas vecpilsētās dzīve kūsā, Vecrīga, tūristu skaitam joprojām neatgriežoties 2019. gada līmenī, aizvien ir salīdzinoši klusa.

To DB norāda gan vairāki Vecrīgas uzņēmēji, gan Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis. Viņš atzīmē, ka, lai gan ēdināšanas un viesmīlības nozare šobrīd uzrāda rekordlielu apgrozījumu, peļņas rādītāji ir ievērojami samazinājušies. Apgrozījums pieaudzis uz inflācijas rēķina, taču realitātē klientu un čeku skaits nav palielinājies, teic J. Jenzis, aicinot pašvaldību un valdību pievērsties šīs situācijas risināšanai. Ir nepieciešamas gan mārketinga aktivitātes tūristu piesaistei, gan finansiāls atbalsts uzņēmējiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums ēdinātājiem, kas varētu būtiski uzlabot mūsu konkurētspēju Baltijas līmenī, spriež Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

“Februārī par elektroenerģiju maksājām teju divus tūkstošus eiro, maijā, jūnijā - jau piecus ar pusi tūkstošus eiro, bet augustā saņēmām rēķinu, kas tuvojās jau desmit tūkstošiem eiro. Turklāt tas ir viena restorāna rēķins! Arī pārējos izmaksas ir līdzīgas," atklāj Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis un restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

"Ja runājam par pandēmijas ietekmi, jāsaka, ka šobrīd esam vairāk vai mazāk atkopušies. Mums ir uzkrāti nelieli parādi, un, ja nebūtu sācies karš, gada laikā tie, visticamāk, jau būtu pilnībā apmaksāti. Augsto energoresursu cenu dēļ šobrīd situācija gan ir sarežģītāka - daudzi nezina, ko darīt,” atzīmē E.Bērziņš, uzsverot, ka liela daļa uzņēmēju, tajā skaitā Vairāk saules, dara visu iespējamo, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, taču visam ir savas robežas.

Ziema viesmīlības sektoram solās būt izaicinoša 

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk,...

“Esam iegādājušies indukcijas plītis, savukārt apgaismojumam lietojam tikai LED spuldzes, atsevišķās vietās izvietoti arī kustību sensori, lai elektrība tiktu patērēta tikai tad, kad tā ir nepieciešama, bet sadārdzinājums tik un tā ir milzīgs! Turklāt mēs saprotam, ka visas savas izmaksas mēs nevaram iekļaut cenā, jo cilvēkiem vienkārši nav tik daudz naudas. Latvenergo peļņa gan šogad, visticamāk, gan būs ļoti liela un tas man nav saprotams. Mums ir jācīnās un jāturās, bet lielie valsts energouzņēmumi sasniegs vēsturiski lielākās peļņas! Domāju, ka šis jautājums valdībai būtu jārisina,” uzsver E.Bērziņš, apstiprinot, ka arī viņam šobrīd nav skaidrs, ar kādu valsts atbalstu uzņēmēji var rēķināties.

Satraucoši signāli

Situācija nozarē ir sarežģīta, piekrīt Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents. “Lielākās bažas rada tas, ka no nozares aiziet pat pieredzējuši uzņēmēji - tādi, kas ēdināšanas biznesā darbojušies 20 un 30 gadus. Pēdējā laikā man paliek nedaudz bail, jo, lai gan lielākā daļa uzņēmēju izturēja pandēmijas spiedienu un spēja saglabāt savu biznesu, šobrīd situācija ir kritiska. Augstās energoresursu cenas daudziem ir kļuvušas nepanesamas. Mums ir jāsaprot, ka brīdī, kad uzņēmums beidz pastāvēt, šie darbinieki nonāk valsts sociālā budžeta ietvarā un viņiem jādomā, kā samaksāt savus rēķinus un izdzīvot. Šādos gadījumos, diemžēl, daudzi pieņem lēmumu aizbraukt no Latvijas, kā rezultātā pēc tam mums ir jāizstrādā smalkas iniciatīvas un jātērē lieli līdzekļi reemigrācijas politikai, taču principā šo jautājumu varētu sakārtot jau saknē. Man ir ļoti skumji, ka mūsu lēmumu pieņēmēji to neredz,” atzīmē J.Jenzis.

Visu rakstu Ziema viesmīlības sektoram solās būt izaicinoša lasiet 27.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Uzņēmuma panākumi ir atkarīgi no ikkatra iesaistītā cilvēka pūliņiem, kas veltīti efektīvai savu pienākumu izpildei, tādējādi veicinot gan biznesa, gan arī valsts kopējo attīstību, teic Leili Guļijeva, SIA Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Izvirzīt un sasniegt mērķus iespējams, tikai strādājot komandā, jo gūt panākumus nevar izolēti - proti, tiem ir nepieciešami kopīgi centieni, atgādina L.Guļijeva, uzsverot, ka labi rezultāti ne vienmēr nāk bez izaicinājumiem. Lai paveiktu iecerēto, uzņēmumam un tā darbiniekiem jādarbojas kā vienotam mehānismam, un tas ne vienmēr ir vienkārši, atzīst Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Seko sirdsbalsij

Jau kopš mazotnes man vienmēr ir paticis sadarboties ar cilvēkiem, organizēt uzdevumus un uzņemties līderību, stāsta L.Guļijeva. “Varētu teikt, ka līderība talants man dabiski piemitis jau kopš bērnības, un arī šobrīd, vadot uzņēmumu, šīs prasmes ļoti labi noder. Ikdienas darbā tās pat ir vitāli nepieciešamas, jo vadu komandu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Tā ir milzīga atbildība un prieks vienlaikus,” neslēpj L.Guļijeva, atzīstot, ka bērnībā viņai nebija sapņa par kādu konkrētu nākotnes profesiju.

Sabiedriskas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju iekštelpās klientus varēs apkalpot tikai personāls ar Covid-19 sertifikātu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Saskaņā ar pagājušajā nedēļā valdībā lemto, no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās. Vienlaikus EM precizēja, ka prasība par derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu attieksies arī uz personālu, kas ēdināšanas iestādes iekštelpā apkalpos klientus.

Savukārt attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā jeb terasēs, uz apkalpojošo personālu neattieksies prasība par derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu.

Ja ēdinātāji nedrīkst viesus uzņemt iekštelpās, tad valsts atbalsts jāturpina 

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas...

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Ēdinātāji lēmumu par pakalpojumiem iekštelpās vērtē duāli 

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar...

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Pandēmija, karš Ukrainā, nepieredzētā inflācija, darbaspēka sadārdzināšanās un deficīts ir likusi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pārvērtēt savu nākotnes attīstības stratēģiju, kā rezultātā būtiski sarucis nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kā arī nozarē nodarbināto cilvēku daudzums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņaprāt, lai nozare spētu nostāties uz kājām un atgūties no pēdējo gadu skarbajiem triecieniem, ir nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējās 21% likmes līdz 12% un šo starpību novirzīt viesmīļu, pavāru, trauku mazgātāju, virtuves strādnieku darba samaksas palielināšanai, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ēdinātāji, gan šī pakalpojuma saņēmēji, gan arī valsts.

Kāda ir situācija nozarē pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem un Krievijas invāzijas Ukrainā pērn?

Situācija savā ziņā ir unikāla, jo abi minētie faktori ir būtiski ietekmējuši sabiedrisko ēdināšanu, jo īpaši restorānus un viesnīcas, viesu mājas visā Latvijā. Būtībā Covid-19 pandēmija ir novājinājusi nozari. To skāra pietiekami lieli saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā ietekmē tika pazaudēti darbinieki un pamatīgi cieta uzņēmumu finansiālā rocība. Ja pandēmijas laikā Latvijā izzuda ārvalstu tūristi, tad Krievijas invāzija Ukrainā to atgriešanos aizkavēja, jo kāda daļa no potenciālajiem ārvalstu viesiem vienkārši neatbrauca. 2022. gada sākumā iecerētā nozares atgūšanās neīstenojās. Un jārēķinās, ka pandēmijas laikā tika apturēta prāmju satiksme Rīga–Stokholma. Lai arī ļoti labus rezultātus ārvalstu tūristu piesaistē deva uz salīdzinoši īsu brīdi izveidotā prāmju satiksme maršrutā Rīga–Helsinki, tomēr pašlaik Rīgai prāmju satiksmes nav nedz ar Helsinkiem, nedz Stokholmu, un nav zināms, vai tāda vispār tiks atjaunota. Prāmju nodrošinātājs Tallink savu darbību ir pārtraucis. Tādēļ ārvalstu tūristu skaits joprojām ir neliels salīdzinājumā ar to, kāds tas varētu būt bijis. Līdztekus minētajiem faktoriem nozari būtiski ietekmējusi inflācija – proti, straujš izmaksu pieaugums komplektā ar vietējo klientu maksātspējas kritumu, jo nenoliedzami situācijā, kad cilvēkiem trūkst naudas, tad ļaudis pirmkārt atsakās no tēriņiem tūrisma un izklaides jomā, nepusdieno ārpus mājas. Respektīvi – gatavo paši un mazāk patērē sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Viss minētais ne tikai ietekmē ēdināšanas nozari, bet arī to turpinās ietekmēt nākotnē. Joprojām ir bažas par to, cik maksās elektrība, cik – dabasgāze, cik – pārtikas produkti, vienlaikus jāmaksā lielākas algas darbiniekiem, un tas savukārt noteikti ietekmē maltītes – ēdināšanas pakalpojuma cenu, jo īpaši, ja pēc pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā ārvalstu tūristu skaits atkal ir mazāks, nekā varētu būt. Diemžēl pēdējo gadu laikā, Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas dēļ, ēdināšanas nozare ir zaudējusi savu svaru tautsaimniecībā uz veseliem diviem gadiem (DB: no 1,4% līdz 0,9% pēc pievienotās vērtības), tāpat sarucis tajā nodarbināto skaits (DB: par aptuveni 5000) un arī kopējais šajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits.

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne visiem iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tomēr ļoti daudz ēdinātāju darbu klātienē atsāks, pēc valdības ceturtdienas lēmuma par galīgajām prasībām āra terašu atvēršanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka starp ēdinātājiem ir ļoti daudz mazo un ģimenes uzņēmumu, kuriem jāsaredz biznesa pamatojums, vai darba atsākšana klātienē, apmeklētājiem atverot terases, būs izdevīga.

Vienlaikus Jenzis uzsvēra, ka daudziem uzņēmumiem lēmums par atļauju sākt terašu darbu ir bijis kā "cerību stars, ka viņi varēs izdzīvot".

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Viņš atzīmēja, ka daudzi nozares darbinieki varēs atgriezties no dīkstāves. "Tas ir ļoti iepriecinošs moments, jo viesmīlības nozare pati par sevi pasaka, ka tā nav pārtikas ražošanas nozare, kas varbūt pēdējā pusgada laikā tāda ir bijusi, gatavojot ēdienu līdzņemšanai. Viesmīlības nozarē ļoti svarīgs ir komunikācijas moments ar viesi, tikšanās ar viņu, pozitīvu emociju radīšana," klāstīja Jenzis.

Viņš minēja, ka prasība par darba laika ierobežošanu no plkst.6 līdz 21 ir kompromisa variants, jo sākotnēji esot runāts par iespēju terasēm strādāt līdz plkst.22. No Jenža teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām uzņēmēji negrasās prasīt darba laika pagarināšanu, lai arī esot bijuši ēdinātāji, kuri bija jau veikuši rezervācijas līdz plkst.22.

Arī prasības par personu skaitu, kuras varēs atrasties pie viena galdiņa, esot kas tāds, kam ēdinātāji jau bijuši gatavi. Paredzēts, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām, no tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Jenzis uzsvēra, ka arī iepriekš, kad ēdinātāju klātienes darbam bija izvirzīti apmeklētāju skaita ierobežojumi, lielu incidentu par šo prasību pārkāpumiem neesot bijuši. Ja tādi bija, tad vairāk saistīti ar ārvalstu viesiem. "Domāju, ka Latvijas viesi ir ļoti likumpaklausīgi un ciena viens otru," sacīja LRB prezidents. Uzņēmēji arī cer uz labu sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, ja nu tomēr kādi incidenti būs.

Ēdināšanas iestādēs būs jābūt izvietotiem paziņojumiem par to, kādas prasības jāievēro, un Jenzis izteica cerību, ka iedzīvotāji būs saprotoši un tās tik tiešām arī ievēros.

Jau vēstīts, ka Sākot ar piektdienu, 7.maiju, restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Lai radītu veiksmīgu biznesu, uzņēmējam jau pašā sākumā ir skaidri jāsaprot, cik daudz viņš ir gatavs strādāt, lai to izdarītu, norāda Diāna Ņikitina, zīmolvede un SIA Darling I’m Home valdes locekle.

Jebkurš uzņēmējs, dodoties nosprausto mērķu virzienā, piedzīvos arī neveiksmes, taču piecelties vienmēr jāspēj vienu reizi vairāk kā nokrist, teic D.Ņikitina. No kļūdām nav jābaidās, jo tās vienmēr var labot, un kamēr nav izmēģināts viss - nevajadzētu nolaist rokas un padoties, jo bieži vien nepieciešamas pavisam nelielas izmaiņas, lai sasniegto iecerēto, secina zīmolvede.

Trendu pavadā

Skolas laikos man ļoti patika organizēt dažādus klases vakarus un citus pasākumus - tur es jutos kā zivs ūdenī, atminas D.Ņikitina. “Tāpat pusaudžu gados arī sapņoju, ka kādreiz man būs savs žurnāls, un šobrīd varētu teikt, ka savā ziņā mans sapnis ir piepildījis, taču nedaudz citādākā formātā - sociālajā vidē. Laikā, kad absolvēju vidusskolu, ļoti populāri topošo studentu vidū bija trīs virzieni - žurnālistika, politoloģija un jurisprudence. Sākotnēji domāju, ka es varētu būt žurnāliste, taču intereses pēc aizgāju līdzi draudzenei uz iestājeksāmeniem arī Rīgas Stradiņa universitātē, kā rezultātā sāku studēt politoloģiju. Jāatzīst, ka tolaik es gan tiešām nezināju, kas es vēlos būt, tāpēc zināmā mērā gāju trendu pavadā un izvēlējos to virzienu, kas tolaik bija aktuāls. Man nebija sapratnes par to, kas ir uzņēmējdarbība, tāpēc es nemaz nevarēju zināt, ka nāktonē gribu darboties biznesā. Tajā pašā laikā es ne mirkli nenožēloju, ka izvēlējos studēt tieši politoloģiju, jo šo virzienu es uzskatu par vispārējās inteliģences izglītību. Šī pieredze man sniedza sapratni par diplomātiju un sarunu vešanu, kā arī palīdzēja izprast, kā ir veidota sabiedrība kopumā,” stāsta D.Ņikitina, kura, paralēli studijām, sāka arī strādāt restorānā Vairāk saules.

Latvijā turpina augt vietējo kafijas grauzdētāju skaits, tiek paplašinātas ražotnes, atvērtas kafejnīcas un stiprinātas pozīcijas arī ārvalstu tirgū. Visiem ir viens kopīgs mērķis – parādīt un pierādīt, ka Latvijā grauzdēta kafija var būt tikpat kvalitatīva un pat vēl kvalitatīvāka par importēto.

SIA Kalve Coffee nupat pārcēluši ražotni no VEF teritorijas Rīgā uz Jaunmārupi un plāno ar Latvijā grauzdētu kafiju turpināt iepazīstināt ne vien Latvijas, bet arī pasaules iedzīvotājus. Arī Kalve Coffee šis laiks ir izaicinošs, bet uzņēmums attīstās, neskatoties uz to, ka pārstāv nozari, kas ir būtiski cietusi. Iepriekš uzņēmums darbojās 250 kvadrātmetru plašās telpās VEF teritorijā, kur atradās Kalve Coffee ražošana, kafejnīca un treniņu centrs kafijas profesionāļiem, taču tur kļuva par šauru. Ja līdz šim Kalve Coffee lielākais kafijas grauzdētājs bija 15 kilogramu ietilpīgs, tad jaunajā grauzdētājā satilpst 120 kilogrami kafijas pupiņu, kas uzņēmumam ļauj sagrauzdēt 60 tonnas kafijas pupiņu mēnesī.

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Globālajai pandēmijai potenciāli ieejot savā noslēguma fāzē, jau tagad pasaules nozīmīgākajās tautsaimniecībās saasinās darbaspēka pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas, ka tā ekonomika, kas atvērsies ātrāk, ātrāk arī varēs risināt šos jautājumus. Savukārt iepalicējiem var nākties attapties pie gluži vai sasistas siles, kas faktiski nozīmēs, ka vairs nav palicis to, kas strādā un tādējādi salipina kopā tautsaimniecību, un ved to uz bieži vien kādu apsolīto saulaino nākotni.

Daudz ir spekulāciju, ka līdz ar šo krīzi inflāciju vismaz kādu brīdi baros algu pieaugums. Arī tas ekonomikām var radīt ievērojamus izaicinājumus, ja šajā ziņā būs grūtības konkurēt ar tuvāku vai nedaudz tālāku kaimiņu piedāvājumu. Lai kompensētu augstākas darbaspēka izmaksas, kompānijas var palielināt savu produktu pakalpojumu cenu. Vēl ir variants samierināties ar zemāku peļņu. Kādas plašākas problēmas var veidoties arī tad, ja algas kāps straujāk nekā produktivitāte.

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.

Fragments no raksta

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu daļēji vai pilnībā vēl nav saņēmuši vairāki viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumi, tirgotāji, sporta klubi, kā arī citu nozaru pārstāvji. Arī ģimenes restorāna Hercogs namatēvs Andris Rūmītis atzīmē: daļa atbalsta joprojām nav izmaksāta. “Decembra beigās mūsu darbinieki saņēma algu subsīdijas par novembri, taču grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai joprojām gaidām. Šobrīd mums nav nekādas informācijas, kad šo naudu saņemsim, tāpēc neskaidrība ir liela. Manuprāt, valstij šādas situācijas būtu jārisina operatīvāk, mēs nevaram gaidīt mēnešiem ilgi – pabalstus vajadzētu izmaksāt divu nedēļu, maksimums – mēneša laikā. Papildu sarežģījumus radījusi arī situācija, ka algas sākotnēji izmaksājām no savas kabatas, jo ne visiem darbiniekiem ir skaidrs, ka kontā ienākušie līdzekļi no VID nav nekāds papildu pabalsts, bet gan algu subsīdija, ko uzņēmums viņiem jau izmaksāja avansā. Šobrīd jāveic nākamais algu maksājums, bet no VID nav nekādas informācijas, cik lielas summas katram darbiniekam ir izmaksātas, tāpēc man jāiet katram klāt un jāprasa, cik viņš ir saņēmis, lai varu aprēķināt nākamo algu. Tas nav normāli,” domā A. Rūmītis.

Zemākās mēneša darba algas likme asociētajam profesoram šogad bija 1404 eiro mēnesī, docentam 1124 eiro mēnesī, bet, piemēram, vidējais Rīgas 3. arodskolas 2018. gada absolvents bez zinātņu doktora grāda 2021. gadā saņēma 1057 eiro mēnesī.

Fragments no raksta

Vērtējot vidējo algu Latvijas profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši profesionālās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir jāsecina, ka no 2018. gada absolventiem 2021. gadā vislielākā vidējā mēnešalga bija profesionālās vidusskolas Victoria absolventiem – 1359 eiro mēnesī. 2022./2023.m.g. profesionālajā vidusskolā Victoria bija 388 audzēkņi, kas bija 1,4% no visiem profesionālās izglītības iestādēs studējošajiem. Profesionālā vidusskola Victoria ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) dibināta izglītības iestāde, kura kopš 2006.gada īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu un kas sevi reklamē kā “vienīgo privātās profesionālās vidējās izglītības iestādi”. Victoria absolventi var iegūt profesiju daudzās nozarēs, kā, piemēram, audiovizuālās komunikācijas dizainera asistents, grafikas dizainera asistents, interjera dizainera asistents, loģistikas darbinieks, viesmīlības pakalpojumu speciālists, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, rūpniecības komercdarbinieks, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, programmēšanas tehniķis.

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā atgādinās notiekošais ekonomikā. Sākotnēji, esot aktuālai bezcerībai, tika runāts par burtu L, kas simbolizētu strauju ekonomikas kritumu, kam seko stagnācija.

Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū.

Izgaismo nevienlīdzību

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs.

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10. maija numurā lasi:

Biznesa veiksmes atslēga ir skaidra vīzija un stratēģija, kā arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un prasme izveidot efektīvu komandu, norāda Edvīns Kažoks, Bolt Drive vadītājs Latvijā.

Komanda ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma veiksmes stāstā, teic E.Kažoks, piebilstot, ka uzticība, atklāta komunikācija un savstarpēja cieņa ir pamats veiksmīgai komandas darbībai. Tāpat liela loma biznesa attīstībā ir arī inovāciju ieviešanai un spējai ātri pielāgoties jaunām tirgus prasībām, atzīmē Bolt Drive vadītājs Latvijā. Bez tam, lai ilgtermiņā sasniegtu labus rezultātus, uzņēmumam jābūt arī atvērtam starptautiskajai sadarbībai un jāizmanto globālās iespējas, veicinot izaugsmi.

Novērtē praktiskās zināšanas

Kā daudzi bērni, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, policistu vai armijnieku, atminas E.Kažoks. “Mani vienmēr ir fascinējusi kustība un darbība, kas saistīta ar šīm profesijām, kā arī iespēja palīdzēt un aizstāvēt cilvēkus. Jau bērnībā man piemita izteikta taisnīguma izjūta un es vēlējos palīdzēt cilvēkiem cīnīties pret netaisnību, tāpēc vēlējos kļūt par policistu. Dzīve gan iegrozījās tā, ka galu galā nonācu pavisam citā sfērā. Pēc vidusskolas beigšanas biju krustcelēs, jo mani interesēja gan tūrisma un viesmīlības nozare, gan datoru industrija. Jau pusaudžu gados pašmācības ceļā biju apguvis pamatus datoru remontā un programmatūras problēmu risināšanā, tāpēc nolēmu izvēlēties datorsistēmu administratora izglītību. Tā ieguvu dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Transporta un sakaru institūtā, un jāsaka, ka augstākā izglītība man noteikti ir palīdzējusi virzīties pa karjeras kāpnēm. Tā man ļāva apgūt gan specifiskas prasmes informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, gan arī sniedza vispārīgas zināšanas par uzņēmuma vadīšanu. Lielākais ieguvums gan, manuprāt, bija disciplīna - es iemācījos paveikt svarīgus darbus ierobežotā laikā un meklēt nestandarta veidus, kā iegūt un apstrādāt informāciju. Jau augstskolā apzinājos, ka man ir analītisks prāts, ko turpināju attīstīt,” stāsta E.Kažoks, kurš pirmo nopietno darba pieredzi guva kādā nelielā IT uzņēmumā, kas nodarbojās ar datoru tehnikas un datorsistēmu uzstādīšanu.

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupai Civinity konsolidētais apgrozījums Latvijā un Lietuvā 2020. gadā pieaudzis līdz 51,8 miljoniem eiro, kas ir par 16% vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Grupa 2020. gadu strādājusi ar peļņu 1,56 miljonu eiro apmērā.

Svarīgākais faktors, kas ietekmēja grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Lietuvā, bija abu valstu atšķirīgā pieeja Covid-19 pandēmijas ierobežojumu noteikšanā un to atcelšanā.

“Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, bizness tika ierobežots vairāk un ilgāk. Lietuvā prasības bija vienkāršākas, kā arī dažādi uzņēmumi, tostarp veikali, frizētavas, tirdzniecības centri, sporta klubi dīkstāvē bija īsāku laiku un ātrāk varēja atsākt darbu. Savukārt Civinity finanšu rezultātus Latvijā gan pērn, gan arī šogad būtiski ietekmē darbības intensitāte viesmīlības sektorā. Nozares dīkstāvei ir bijusi sava cena,” skaidro Civinity vadītājs Latvijā Andrius Bakštonas.

Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš uzvēra, ka viesnīcas ļoti tieši izjūt augošās energoresursu cenas, īpaši SPA viesnīcas ar lielu elektrības patēriņu. "Mēs enerģijas cenas nekādi nespējam ietekmēt, un tas, kas šobrīd notiek, ir ārprāts. Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai," teica Dokicāns, piebilstot, ka tikpat strauji aug pārtikas cenas un darbaspēka izmaksas.

Jautāts, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs pakalpojumu cenas viesmīlības nozarē, "Mogotel" attīstības direktors atzina, ka tas nenozīmē automātisku sadārdzinājumu.

"Tas nav tik viennozīmīgi. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, kuri dzīvo daudzmaz stabila tirgus apstākļos jau ilgi. Izmaksas pieaug, bet tas nenozīmē, ka cenas uzreiz kāpj. Sākotnēji palielinās izmaksas un tikai pēc laika pieaug arī viesnīcu cenas. Viesnīcu bizness atrodas starp šiem diviem spiedieniem - pieaugošām izmaksām un pieprasījumu. Ja pieprasījuma nav, tad cenas vari celt, cik gribi, pieprasījuma vienalga nebūs," teica Dokicāns.