Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Pasaules 1000 bagātākie miljardieri jau ir atguvušies no jaunā koronavīrusa pandēmijas postošās ietekmes uz ekonomiku, bet nabadzīgākajiem cilvēkiem būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai atgūtos, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

Tūlītējā pandēmijas ietekme var izpausties kā ekonomiskās nevienlīdzības pieaugums gandrīz visās valstīs, teikts "Oxfam" ikgadējā ziņojumā par nevienlīdzību.

Pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki  

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā...

"Vīruss ir izgaismojis, vairojis un palielinājis esošo bagātību, dzimumu un rasu nevienlīdzību. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku ir miruši un simtiem miljoniem iedzīti nabadzībā, kamēr daudzi no bagātajiem - personas un korporācijas - plaukst. Miljardieru bagātības atjaunojās pirmspandēmijas augstumos nieka deviņu mēnešu laikā, kamēr pasaules nabadzīgāko cilvēku atkopšanās var ilgt vairāk nekā desmit gadus," norādīts ziņojumā.

Deviņu mēnešu laikā no pērnā gada marta līdz decembra beigām miljardieru bagātība pieaugusi par 3,9 triljoniem ASV dolāru, teikts ziņojumā.

Tikmēr nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē pērn varētu būtu pieaudzis līdz 500 miljoniem, norādījusi "Oxfam"

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozētā straujā pārtikas cenu kāpuma laikā pārtikas ražotāji aicina valdību uzņemties atbildību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ir brīdinājis par būtisku pārtikas cenu kāpumu, un patlaban nekas neliecina, ka tas varētu iet secen," atzina Šure, piebilstot, ka cenu kāpums veikalu plauktos nereti nozīmē, ka arī ražotājiem savas jostas jāsavelk vēl ciešāk, tādēļ šajā situācijā nozare sagaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses.

Viņa norādīja, ka pārtikas ražotāji pandēmijas laikā ir "paveikuši savu mājasdarbu", lai turpinātu ražot, lai jebkādos apstākļos spētu nodrošināt veikalu plauktus ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

"Šajā laikā vismaz daļa nozares ir strādājusi pa nullēm," uzsvēra padomes priekšsēdētāja.

Tāpat padomes priekšsēdētāja norādīja, ka pārtikas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no valsts nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un lielākoties nozare ir izdzīvojusi pati saviem spēkiem un resursiem. Līdztekus pandēmija ir prasījusi lielus papildu izdevumus, lai pasargātu darbiniekus no saslimšanas, tostarp tika pastiprinātas higiēnas prasības, drošības normas, aizsarglīdzekļi, regulāras testēšanas un tamlīdzīgi.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.