Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.
Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.
Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.
Novirza akcijām
Jānorāda, ka šis nav vienīgais stimulu čeks, ko ASV valdība pandēmijā dāvinājusi saviem iedzīvotājiem. Pagājušā gada pirmajā pusē ASV iedzīvotāji varēja pretendēt uz 1200 ASV dolāru vērtu čeku (pieaugušie) un vēl 500 ASV dolāriem par bērnu. Savukārt decembrī ASV iedzīvotajiem tika sagādāta Ziemassvētku dāvana papildu 600 ASV dolāru liela čeka izteiksmē.
Nesenā vēsture jau liecina, ka, mazajiem investoriem sēžot mājās un, piemēram, ASV gadījumā tiem uz rokas arī saņemot ļoti dāsnus valdības palīdzības čekus no valdības, vairāk laika un enerģijas tiek atlicināts dažādu ieguldījumu iespēju meklēšanai internetā. Rezultātā viena no pandēmijas sekām ir bijusi tā, ka ievērojami augusi mazo privāto ieguldītāju interese par vērtspapīru mīšanu. Turklāt Rietumvalstu gadījumā daudzu cilvēku uzkrājumi, esot ierobežotām iespējām naudu tērēt, pandēmijā pat pieauguši. Tas nozīmē, ka kāda papildu nauda uz jau tā lielo krājumu fona ar vieglāku sirdi var tikt atvēlētā spekulācijām tajā pašā akciju vai pat, piemēram, virtuālo valūtu tirgū. Arī nesenais populārākā šāda veidojuma - bitkoina – fenomenālais vērtības pieaugums daļēji tiek saistīts ar ierindas mazo ieguldītāju interesi par šo virtuālo valūtu.
Patērētāji pasaules lielākajās tautsaimniecībās pandēmijas krīzes laikā būs uzkrājuši papildu 2,9 triljonus ASV dolārus, rēķina, piemēram, "Bloomberg Economics". Tā ir milzīga summa, un tiek cerēts, ka tā būs gluži kā degviela pasaules ekonomikas atlēcienam šā gada otrajā pusē un arī pēc tam. Uzkrātie papildu 2,9 triljoni ASV dolāri ir aptuveni Apvienotās Karalistes vai Indijas IKP gada apmērā (abas šīs ekonomikas pēc apmēra ir līdzīgas. Pieņēmums ir, ka uzkrājumi pandēmijā krietni lielāki veidojušies tiem, kas jau pirms pandēmijas bija turīgi. Savukārt mazāk turīgie savus uzkrājumus tērējuši, ja tiem tādi vispār bijuši.
Lai nu kā - šobrīd tiek lēsts, ka daļa no piešķirtās ASV stimulu nauda aizplūdīs uz akcijām. Piemēram, "Deutsche Bank", aptaujājot ASV brokeru uzņēmumu klientus, secinājusi, ka tie gandrīz 40% no jaunā stimulu čeka plāno novirzīt darbībām akciju tirgū, raksta Financial Times. "Deutsche Bank" arī rēķina, ka kopumā no šīs stimulu čeku naudas akcijās varētu ieplūst aptuveni 30 miljardi ASV dolāri.
Investē riskanti
Šajā pašā laikā banka norāda, ka daudzi šādi investori ir nepieredzējuši un, lai palielinātu savus potenciālos guvumus, piekopj akciju tirdzniecību ar parāda palīdzību. Tā saucamās maržinālās tirdzniecības (jeb tirdzniecības "ar plecu") ietvaros investors ar savu naudu pērk un pārdod akcijas tikai daļēji, bet pārējā vērtspapīru pozīcija tiek segta ar aizņemtiem līdzekļiem no bankām vai brokeru sabiedrībām. Maržinālās tirdzniecības priekšrocība ir tā, ka, veiksmīgi izmantojot šādu stratēģiju, guvumi no labvēlīgām cenu izmaiņām būs lielāki jeb – investors/spekulants var spēlēties ar krietni lielāku naudas apjomu nekā viņam reāli ir. Tiesa gan, šāda spēle, izmantojot aizņemtus līdzekļus, ir krietni riskantāka, kas nozīmē, ka arī zaudējumi var izrādīties krietni lielāki.
Protams, ir daudz jautājumi par to, kā beigsies daudzu pandēmijā jaunizcepto spekulantu stāsts. Jāņem vērā, ka spekulatīvajai tirdzniecībai var nebūt nekāda skara uzņēmumu vai ekonomikas fundamentālo bildi. Tāpat var mēģināt teikt, ka šādas spekulācijas raksturīgas tirgus eiforijas stadijai, kad tirdzniecība kļuvusi ļoti emocionāla un pārdroša. Runas par mazo investoru masas varenību, šķiet, eskalējušās šogad līdz ar "Gamestop" akcijas spekulāciju sāgu. Proti, mazajiem investoriem saorganizējoties internetā notika pamatīgas dažu ne pārāk lielu uzņēmumu akciju pārbīdes.
1000 punkti piecās dienās
ASV Dow Jones indekss no 32 tūkst. punktiem par nākamajiem 1000 punktiem pakāpies vien piecu tirdzniecības sesiju laikā, kas ir īsākais šāds periods vēsturē. Protams, jāņem vērā vērā tas, ka Dow indeksa palielināšanās par 1000 punktiem nebūt vairs nav tas pats, kas agrāk. Jo Dow indeksa vērtība ir lielāka, jo katrs nākamais kāpums par 1000 punktiem procentuālajā izteiksmē izskatās arvien mazāk iespaidīgi. Pagātnē, piemēram, Dow indeksa pieaugums no 10 tūkst. punktiem līdz 11 tūkst. punktiem nozīmēja kāpumu par 10%. Savukārt tagad, lai Dow pieaugtu vēl par 1000 punktiem līdz 34 tūkstošiem puntiem, procentuāli tas nozīmētu skrējienu vien par nieka 3%.
Parasti Ņujorkas biržas censoņi galvā liek cepurītes, kas simbolizē Dow Jones Industrial Average pārsoļošanu pāri apaļajām 1000 punktu barjerām. Pēdējā laikā gan šīs cepures mainīt sanācis ļoti bieži (vismaz kādam ir stabils bizness).
Jauni rekordi gan nav pilnībā bez bažām. Milzīgā ASV valdības stimulēšana nāk komplektā ar ļoti dāsnu ASV Federālo rezervju sistēmu. Tā šonedēļ deva mājienus, ka pārskatāmā termiņā iestādes politika paliks ekonomiku ļoti sildoša. Tas tirgus dalībniekiem licis domāt, ka dolāru procentlikmes varētu netiks palielinātas līdz pat 2024. gadam. Gaidas uz ļoti sildošu fiskālās un monetārās politikas komplektu akciju cenas dzinušas gaisā jau mēnešiem. Šim gan potenciāli var būt nepatīkama blakne, kas būtu noturīga inflācijas parādīšanās. Pagaidām ietekmīgākās centrālās bankas signalizējušas, ka ar augstāku inflāciju tās varētu samierināties ilgāk, ja tā, protams, vispār materializēsies.
