Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.
Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.
Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.
"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.
Pandēmijas zīmes: retāk, vairāk, lētāk
Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi 25% Latvijas pircēju pamudināja mainīt veikalu, atrast tuvāk mājām esošos mazos veikalus. Iepirkties dodamies retāk, kaut arī ar lielāku pirkumu sarakstu. Pirkumu plānošana ir vēl viens paradums, kuru piespieda attīstīt pandēmija.
"Šogad jau pat 70% pircēju jeb par 4 procentpunktiem vairāk nekā pērn, plāno, ko pirks veikalā, bet 36% sagatavo konkrētu pirkumu sarakstu. Pie tam, veikalos patērētāji cenšas visu izdarīt ātrāk. Šogad 50% respondentu norādījuši, ka viņiem iepirkšanās efektivitāte ir vissvarīgākā un viņi cenšas lieki neuzkavēties veikalā", norāda tirgus pētījumu kompānijas Baltijas valstīs vadītāja.
Pērn apjomīgāku iepirkšanos ilgākam laika posmam izvēlējās 44% pircēju, šogad tā dara 60%. Pie tam, arvien lielāka pircēju daļa interesējas par atlaidēm, īpašiem piedāvājumiem un citiem veidiem, kā sasniegt vislabāko cenas un kvalitātes attiecību.
"Pēc mūsu datiem, uz būtisku cenu pieaugumu 58% pircēju reaģē izvēloties produktus ar samazinātām cenām, bet 46% pērk tikai pašas nepieciešamākās preces un atsakās no luksusa precēm. Vēl 26% taupīšana spiež pāriet pie lētākām preču zīmēm. Tādēļ būtu netālredzīgi uzskatīt, ka pircējiem izdevumu daļa vairs nav svarīga, jo tā tas nepavisam nav. No otras puses, daļa pircēju sliecas maksāt lielāku cenu par ērtībām, kā arī kvalitāti un interesējas par veselīgu, videi draudzīgu, ekoloģisku produkciju", saka I. Lepp.
Imunitātes produktu pārdošanas apjomu pieaugums – jāņogas, upenes un asni
Pandēmijas laikā ļoti pieauga ne tikai sejas aizsargmasku un dezinfekcijas šķidrumu pieprasījums, bet arī imunitāti stiprinošu pārtikas produktu pārdošanas apjomi. Beidzoties pirmajam pandēmijas gadam, šī gada februārī, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, Latvijas tirdzniecībā visvairāk bija pieaudzis jāņogu un upeņu (3.3 reizes), diedzētu sēklu (2.9 reizes) un funkcionālo tēju (1.45 reizes) pārdošanas apjomi.
"Latvijas iedzīvotāji pievērsa uzmanību ne tikai aizsardzības līdzekļiem, kuru pārdošanas apjoms šī gada februārī bija 2.4 reizes lielāks nekā pērn ziemas pēdējā mēnesī. Arī uzturs bija svarīga iepirkšanās stratēģijas daļa. Bez jāņogām un upenēm,, asniem un tējām ir pieaudzis arī ķiploku, citronu, kā arī sakņu dārzeņu pieprasījums", norāda I.Lepp.
Svaigi augļi un dārzeņi šogad ir viens no lielākajiem interneta veikalu trumpjiem – februārī 35% respondentu norādīja, ka pērk šo produktu kategoriju internetā.
"Pandēmijas pamudinātā iepirkšanās internetā pārliecinoši nostiprinās starp pircēju paradumiem. Pērn 26% aptaujas dalībnieku apstiprināja, ka pēdējā mēnesī ir iepirkušies internetā, šogad tādi jau ir 41%. Svaigi augļi un dārzeņi ir tas, ko patērētāji ļoti novērtē klātienes tirdzniecības veikalos, tādējādi varam novērot, ka pirkumi internetā no šī viedokļa kļūst līdzīgi ierastajiem pirkumiem klātienes tirdzniecības veikalos. Domājams, ka iepirkšanās internetā arī turpmāk saglabāsies augstākā līmenī, nekā tā bija pirms pandēmijas sākuma", – prognozē I. Lepp.