Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.
Vai klasiskie biroji izzudīs?
Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.
Šie abi piemēri uzskatāmi parāda tendenci, ko varam sagaidīt arī Latvijā. Ir cilvēki, kuriem patīk strādāt no mājām, tomēr mājās ir jābūt piemērotiem apstākļiem un ne visiem šādi apstākļi ir. Atsevišķs kabinets, ērts darba galds, ērts krēsls, labs gaiss, atbilstošs apgaismojums, netraucē ne bērni, ne kaķi, ne kaimiņi un cilvēks var tiešām samērā pilnvērtīgi nodoties darbam. Šie cilvēki visticamāk negribēs iet uz biroju, bet arī starp viņiem būs tādi, kas to vēlēsies, lai satiktu kolēģus, socializētos. Savukārt citi dosies uz biroju, jo apzinās, ka daudzas lietas esot uz vietas ir iespējams atrasināt daudz ātrāk un efektīvāk nekā ar attālinātām sapulcēm.
Tāpēc kopumā virzība atpakaļ uz birojiem būs.
Un būs arī ekstrēmi gadījumi – uzņēmumi, kuri strādās pilnībā attālināti, kaut gan tādu būs ļoti, ļoti maz un tāpat viņi reizi nedēļā vai mēnesī tomēr sanāks uz kopīgiem pasākumiem. Taču ievērojami lielāka daļa būs tādi, kuri atgriezīsies pilnā slodzē birojā, sevišķi valsts institūcijas un iestādes. Arī uzņēmumi, kuriem ir darbs ar klientiem, apzinās, ka klientu apkalpošana nevar tik efektīvi veikt attālināti. Un tad būs vidus ceļa gājēji, sevišķi pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri atgriezīsies birojos ar fleksiblo darba stilu.
Kā biroju jaunā loma mainīs to iekārtojumu?
Biroja dalījumam zonās tiks pievērsta liela vērība. Uzņēmumi daudz vairāk rūpēsies, lai būtu plašas tikšanās telpas, pat tādas, kur var sanākt kopā visi uzņēmuma darbinieki, būs arī mazāka un lielāka formāta attālināto konferenču telpas, telpas mazākām vai lielākām projektu grupām. Ne mazāk svarīgas būs klusās zonās, kuras paredzētas individuālajam darbam vienatnē, un zonas, kur mierīgā vidē varēs strādāt vairāki darbinieki kopā un kurās nebūs atļautas savstarpējās diskusijas un telefona sarunas. Šis būs virziens kādā nākotnē attīstīsies biroji, taču vienotas formulas, kā izskatīsies nākotnes birojs, nav.
Mazākas vai tieši pretēji – lielākas biroju telpas?
Tas lielā mērā būs ir ļoti atkarīgs no uzņēmuma un kā tas plāno strādāt turpmāk. Uzņēmumi, kuri ieviesīs elastīgo darba modeli un ļaus saviem darbiniekiem konkrētas dienas strādāt no mājām un praksē pārliecināsies, ka šāda pieeja ir efektīva, sākotnēji pāries uz mazākām telpām. Taču praksē šādi uzņēmumi var pārliecināties, ka mazākas telpas var nebūt piemērotas, jo arī tad, ja uz darbu nāk mazāk cilvēku, ir nepieciešamas vairāk un lielākas koplietošanas telpas – konferenču un attālināto tikšanos telpas. Šīs vajadzības rada pilnīgi pretēju efektu, ko varētu sagaidīt, strādājot daļēji attālināti. Tāpēc priekšstats, ka liela daļa uzņēmumu tagad izvēlēsies mazākus biroju, nav īsti patiess. Šādu tendenci nenovērojam, drīzāk, redzam, ka, ja teiksim iepriekš 10 cilvēki apdzīvoja 50, 70 vai 80 m2, tad tagad darbinieki vairāk tā nevēlas strādāt un, ja uzņēmums var to atļauties – skatīsies, lai telpas kļūtu plašākas.
Vai uzņēmumi meklē jaunas telpas birojam?
Lai arī cik tas pārsteidzoši nebūtu un neskatoties uz to, ka birojos darbinieki lielākoties strādā tikai pēc nepieciešamības, tālredzīgi uzņēmumi jau šobrīd aktīvi domā kā viņi strādās turpmāk. Protams, gada sākums mūsu nozarē bija nedaudz klusāks, bet arī tad bija virkne uzņēmumu, kas sāka laicīgi domāt par to, kā viņi dzīvos tad, kad beigsies Covid-19. Uzņēmumi, kuriem arī pandēmijā bizness sokas, jau laicīgi ir sapratuši, ka viņiem vajag papildus telpas, ērtāku lokāciju, labāku ventilāciju, vairāk auto stāvvietu, jo esošajā biroja vietā nevar novietot auto, bet lielākā daļa darbinieku uz darbu ierodas no dzīvesvietām ārpus Rīgas. Ir arī tādi uzņēmumi, kuri jau šobrīd zina, ka esošais birojs vairs neatbilst tam, kā viņi plāno strādāt pēc pandēmijas, tāpēc savam nākotnes birojam meklē vietu jau tagad.
Ja iepriekš bija tendence mazā telpā ietilpināt daudz darbinieku, tad tagad uz to skatās kā problēmu, jo nevar nodrošināt atbilstošu ventilāciju, distancēšanās prasības. Pandēmija ir parādījusi, ka sapakot daudz cilvēkus vienā telpā nevar. Nav nedz patīkami darbiniekiem, nedz arī ir droši. Visticamāk nākamo piecu, desmit gadu laikā mēs neaizmirsīsim par vīrusiem, mutācijām, šī pandēmija paliks atmiņā, un tas ietekmēs arī to, kādus birojus izvēlēsies uzņēmumi.
Nākotnes biroja prasības – kādas tās ir?
Meklējot jaunu biroju, uzmanības centrā ir zaļās zonas, autostāvvietu pieejamība. Un šīs abas lietas kļūs vēl svarīgākas nākotnē, lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi savu darbinieku piesaistē. Jau iepriekš bija raksturīga izteikta tendence, ka daudzi izvēlas dzīvot ārpus Rīgas centra privātmājā apkārtnes novados. Iespēja arī turpmāk nākotnē daļēji strādāt attālināti, dzīvošanu ārpus centra padara vēl pievilcīgāku. Parasti privātmājā ir vairāk telpu un iespēja izveidot sev kabinetu darbam. Un, lai šos cilvēkus motivētu atgriezties birojā pilnībā vai daļēji, uzņēmumiem būs īpaši jārūpējas par ērtu auto novietošanu, zaļajām zonām, ko darbinieki arī no viņiem sagaidīs. Darbinieki arvien lielāku vērību pievērsies darba vietas lokācijai un tam, cik ērti viņi var piebraukt, aizbraukt, atstāt mašīnu.
Ventilācija arī ir viena no jomām, kurām jau šobrīd pievērš daudz lielāku uzmanību. Prasības aug un tas ir arī saprotams, jo mēs visi vēlēsimies nākotnē būt daudz vairāk gataviem tādām situācijām kā Covid-19. Šobrīd vēl ir pāragri teikt, bet iespējams sekos arī jaunas prasības normatīvajos aktos un birojiem būs jānodrošina augstākas prasības.
Kā pandēmija ir ietekmējusi biroju nomas cenas?
Tādu būtisku ietekmi nav iespējams saskatīt, taču kopumā Latvijas ekonomika ir dabūjusi sitienu un ir virkne uzņēmumu, kuri ir ļoti smagi cietuši šajā pandēmijā un samazinājuši savas darbības apjomus. Tas izskaidro to, kāpēc kopumā telpu piedāvājums tirgū ir pieaudzis, taču nomas maksas ir bijušas stabilas, varbūt ir nedaudz samazinājušās. Parasti kustība nekustamā īpašumā jomā ir ļoti lēna, taču šobrīd gan uz to paļauties nevajadzētu. Uzlabojoties Covid-19 situācijai, arī situācija ar brīvajām biroju platībām un nomas maksājumiem var mainīties straujāk nekā normālos apstākļos. Tiklīdz mazināsies nenoteiktība virkne uzņēmumu ātri pieņems lēmumus, ka viņi grib pārvākties. Daudzi uzņēmumi jau šo lēmumu ir pieņēmuši, bet ievēroja nogaidošu pozīciju, jo gaidīja, ka cenas ievērojami kritīsies un būs milzīga izvēle. Līdzīgu tendenci daudzi vēlējās sagaidīt mājokļu tirgū, bet tas nav noticis – cenas un pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem un privātmājām arvien kāpj.
Arī biroju nomu tirgū situācija varētu būt līdzīga. Pandēmijas sākumā bija milzīga nenoteiktība par biroju lomu un vai biroji vispār vēl pastāvēs, jo visi turpmāk strādās tikai no mājām un birojs būs vieta, uz kuru doties labi ja vienreiz mēnesī. Pašlaik gan globāli, gan Latvijā novērojams tieši pretējais – birojs ir un būs, bet tā funkcijas mainīsies. Mainīsies arī darba stils un populārāks būs elastīgais darba modelis, jo tas uzlabos dzīves kvalitāti un veiktspēju darbiniekiem un beigās visi būs ieguvēji. Skaidrs, ka birojam ir jāmainās, jāpielāgojas, taču pazīmju, ka tas kā tāds varētu izzust, nav.
