Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

SEB banka ir piešķīrusi finansējumu 15,4 miljonu eiro apmērā biroju kvartāla “Skanstes City” attīstībai.

“Skanstes City” kvartālā saviem birojiem telpas nomā jau vairāk nekā 60 vietējie un starptautiskie uzņēmumi, kvartāls ir saņēmis BREEAM in Use ilgtspējas sertifikātu ar novērtējumu “Very Good”. Biroju kvartāla iznomājamā platība pārsniedz 55 tūkstošus kvadrātmetru, tajā izveidots īpašs parks darbam un atpūtai, kā arī kopstrādes telpas un virkne dažādu pakalpojumu uzņēmumu darbiniekiem.

Piešķirto finansējumu “Skanstes City” plāno ieguldīt biroju kvartāla pilnveidošanai, attīstot biroju un koplietošanas telpas, stiprinot ilgtspēju un ēku energoefektivitāti, veidojot nomniekiem un apmeklētājiem draudzīgus biroju centra ārtelpas risinājumus.

“Ilgtspēja – no būvniecības līdz darba telpas izmantošanai ikdienā – ir viena no galvenajām tendencēm mūsdienīgu biroju attīstībā. Par šo esam daudz domājuši, attīstot “Skanstes City” biroju kvartālu, un turpmāko attīstību plānojam pakārtot nomnieku vajadzībām, realizējot ieceres ilgtspējīgā veidā. Otrs būtisks uzsvars ir biroju kvartāla attīstīšana vienotā koncepcijā, tādējādi nodrošinot infrastruktūras, ērtību un telpu piedāvājuma daudzveidību," stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” Latvijā sācis īstenot četrus liela mēroga projektus 135 miljonu eiro vērtībā un oficiāli atvēris savu biroju Rīgā.

"Pēdējā gada laikā esam strauji paplašinājušies, un šobrīd Latvijā tiek būvēti mājokļi vairāk nekā 50 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tam pamatā ir bijusi rūpīga gatavošanās piecu gadu garumā un vērtīgā pieredze, ko desmit gadu laikā esam guvuši Igaunijā," stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), apstiprinot, ka uzņēmumam Latvijā ieplānots īstenot vēl daudzus jaunus attīstības projektus.

Invego par 120 miljoniem eiro būvēs villu kompleksu Portugālē  

Strauji augošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” būvēs villu rajonu Portugālē,...

“Invego” ir pazīstams ar visaptverošu dzīvojamo rajonu attīstību. «Mūsdienās svarīgas ir ne tikai četras sienas un jumts, bet gan visa vide kopumā. Mājokļu pircēji arvien vairāk apzinās savas vajadzības un vēlmes un vienlaikus uzskata par svarīgu, lai īpašuma vērtība ar laiku pieaug. “Invego” rokraksts Igaunijā jau ir pazīstams un novērtēts, latviešiem mūsu pieeja ir diezgan jauna un rietumnieciska," teic Kristjans-Tūrs Vahi.

Invego pērn pārdevis jaunus mājokļus gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" pagājušajā gadā kopumā pārdevis mājokļus...

Rīgā šobrīd norisinās “Invego” 120 mājokļu projekta “Parka kvartāls” otrās kārtas būvniecība, kā arī uzsākta 360 dzīvokļu kompleksa “Vītolu parks” un 67 dzīvokļu kompleksa “Skanstes rezidences” mājokļu tirdzniecība. Un netālu no Rīgas, Ādažos, aktīvi norit jauna dzīvojamā rajona “Vide Ādaži” būvniecība, kas sastāvēs tikai no rindu mājām un piedāvās 86 jaunus mājokļus.

“Invego” ir viens no Igaunijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzbūvējis vairāk nekā 1250 māju un 30 000 kvadrātmetru komercplatības.

Igaunijā “Invego” lielākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu”, kā arī “Luccaranna”, “Uus-Järveküla” un “Keila Pargikodude” dzīvojamie rajoni, kas pašlaik tiek būvēti.

Latvijas galvaspilsētā uzņēmums attīsta projektus “Parka kvartāls”, “Skanstes rezidences” un “Vītolu parks”, kā arī ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā. 2024. gadā “Invego” uzsāka arī projektu “Silves Hills” – villu rajonu Portugālē.

Augstākās klases nekustamo īpašumu attīstībai Rīgā ir uzsākts jauns A klases projekts “Skanstes rezidences”, kurā būs 67 ekskluzīvi dzīvokļi, un tie atradīsies Grostonas ielā, netālu no “Arēnas Rīga”.

Šo projektu īstenos divi Igaunijas vadošie nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra" un investīcijas tiek lēstas 14 miljonu eiro apmērā.

“Skanstes rajons strauji attīstās, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks, un šis jaunais dzīvojamo ēku projekts īpaši izcelsies kā mākslas arhitektūras virsotne ar ilgtspējīgiem risinājumiem,” stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Jaunais projekts sastāvēs no divām astoņstāvu ēkām, kuras savienos kopīgs vestibils un liela pazemes autostāvvieta. "Projekta sadalīšana divās ēkās ir viena no galvenajām arhitektu vīzijas stiprajām pusēm, jo tā sniedz visiem dzīvokļiem daudz plašāku skatu un nodrošina daudz vairāk dabiskās gaismas," uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika “Fiziocentrs” atvērusi savu otro filiāli Skanstes apkaimē – biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre”.

Līdz tam vienīgā uzņēmuma filiāle atradās Bruņinieku ielā. Investīcijas otrās filiāles biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre” ir aptuveni 400 tūkstoši eiro.

“Fiziocentrs” ir fizioterapijas klīnika, kas kopš 2010. gada piedāvā plaša spektra pakalpojumus, lai uzlabotu fizisko veselību, attīstību un sasniegumus gan ikdienas darbos, gan arī sportiskās gaitās. Jaunākā klīnikas filiāle atrodas “Elemental Blue” ēkas otrajā stāvā, aizņemot 400 m2 platību. Telpu interjera dizainu izstrādāja Zane Jākobsone-Pelse un Marta Kabatiņa.

SIA "FIZIOCENTRS" valdes loceklis Mareks Voļskis norāda, ka uzņēmuma vērtību augšgalā ir kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšana ikvienam un jaunās filiāles atrašanās progresīvā rajonā, kas piedāvā aktīvas atpūtas iespējas, ļauj klīnikai būt vēl pieejamākai gan esošajiem, gan arī potenciālajiem klientiem. Līdztekus tam viņš uzsver, ka būtisks priekšnosacījums filiāles atvēršanā tieši “Elemental Business Centre” bija attīstītāja pretimnākšana telpu pielāgošanā atbilstoši klīnikas vajadzībām un vēlmēm.

Aprīļa izskaņā noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” otrās kārtas jeb B ēkas būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, ēka ir oficiāli nodota ekspluatācijā.

Būvdarbu pabeigšana un ēkas atvēršana nozīmē, ka ir pilnā apmērā īstenots kompleksa attīstītāja – Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” – pirmais projekts Latvijā, kura investīcijas pārsniedz 65 miljonus eiro.

"Otrās “Verde” kārtas būvniecības finalizēšana ir ļoti svarīgs notikums visiem kompleksa attīstīšanā iesaistītajiem, tostarp mūsu obligāciju turētājiem un investoriem. Veiksmīgi pārņemot B ēkas būvniecību mūsu rokās, esam pierādījuši, ka spējam efektīvi paveikt visu paši. Mēs zinām, ko darām, un to pierādām ar rezultātiem. Tāpēc turpināsim A-klases biroju kompleksu attīstīšanu nākotnē ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā," komentē Mindaugas Liaudanskas, “Capitalica Asset Management" vadītājs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Jau trešo gadu pēc kārtas Baltijas nekustamā īpašuma līderi balso par labākajiem projektiem, attīstītājiem un zaļajām iniciatīvām publiskā balsojumā un profesionālas žūrijas balsojumā.

Vairāk nekā 2000 ekspertu publiskajā balsojumā un profesionāla žūrija vērtēja Latvijas nekustamā īpašuma projektus: šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās.

Šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās:

1. Gada attīstītājs

2. Gada projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

4. Labākā zaļā iniciatīva

BREL Forum Awards 2024 gada balvu ieguvēju saraksts:

1. Gada attīstītājs

Žūrijas balsojums

Pillar

Publiskais balsojums

Novira Capital

2. Gada projekts

Žūrijas balsojums

Novira Plaza, Novira Capital projekts

Publiskais balsojums

Verde II, Capitalica Asset

Management projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

Žūrijas balsojums

Raiņa nams, One Development projekts

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Invego investēs 75 miljonu eiro jaunā dzīvojamā rajonā Vītolu ielā, netālu no Rīgas centra, Sarkandaugavā.

Jaunajā projektā būs 360 mājokļi, un pirmās kārtas dzīvokļi tagad ir pieejami rezervācijām. Pirmās divas ēkas būs gatavas dzīvošanai jau 2026.gada vasarā.

Saskaņā ar pieredzējušās "RUUME arhitekti" komandas vīziju, jauno projektu veidos astoņas septiņstāvu daudzdzīvokļu ēkas, kuras ieskaus parks ar vairākiem iekšpagalmiem un daudzām rotaļu un sporta zonām. "Jaunais dzīvojamais komplekss atrodas ļoti izdevīgā vietā. Blakus ir viss dzīvei nepieciešamais - bērnudārzi, skolas, veikali un plašs sabiedriskā transporta tīkls. Vien īsa brauciena attālumā no pilsētas centra "Vītolu parks" būs kā mierpilna, zaļa oāze dzīvīgās galvaspilsētas vidū,” komentē Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Latvijas zāļu ražotājs AS "Olainfarm" ar jaunu zāļu portfeli plāno pilnībā Krieviju un Baltkrieviju aizstāt ar tirgu Rietumos, intervijā Latvijas Radio pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka tirgi Krievijā un Baltkrievijā uzņēmumam ir bijuši izsenis, taču tagad uzņēmums strādā, lai izveidotu jaunu medikamentu portfeli, ar ko varētu virzīties uz Rietumu tirgu, pilnībā aizejot no patlaban karā pret Ukrainu tieši vai pastarpināti iesaistītajām valstīm.

Buks gan uzsvēra, ka šāda portfeļa izveide aizņem vismaz četrus sešus gadus, savukārt tas, kāpēc "Olainfarm" jau agrāk nemēģināja atteikties no tirgošanās ar Krieviju, esot citu lēmēju uzņēmumā jautājums.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 120,249 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 66,5% un bija 21,161 miljons eiro. Vienlaikus pati "Olainfarm" 2022.gadā strādāja ar 113,537 miljonu eiro apgrozījumu un 18,143 miljonu eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" pagājušajā gadā kopumā pārdevis mājokļus par 48,9 miljoniem eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš, informē attīstītāja pārstāvji.

Izstrādājot vairākus jaunus projektus, uzņēmums cer uz spēcīgu pārdošanas apjomu pieaugumu Latvijā 2025.gadā.

Uzsākta 20 miljonus eiro vērtā projekta Vide Ādaži būvniecība 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” uzsācis jaunā dzīvojamo māju ciemata “Vide...

"Invego" izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vehi informē, ka šobrīd Latvijā tiek attīstīti trīs projekti, un vēl par vienu tiks paziņots tuvākajā laikā. Pārdaugavā top dzīvojamais rajons "Parka kvartāls", Skanstes rajonā tiks īstenots divu māju projekts "Skanstes rezidences" un Ādažos tiek būvēts jauns ciemats "Vide Ādaži".

“Šobrīd var skaidri novērot, ka priekšroka tiek dota uzticamiem projektiem, kas nodrošina augstas kvalitātes vidi ar visaptverošu koncepciju. Vairs nepietiek ar jauku dzīvokli vai māju vien - mājokļa pircējs kļūst arvien apzinīgāks,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi, skaidrojot, ka ir ļoti svarīgi, lai ieguldījums jaunā mājoklī indivīdam nākamajos gados būtu rentabls. “Daudziem cilvēkiem mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem investīciju lēmumiem. Mums ir skaidrs redzējums katram mūsu attīstītajam projektam – tam ir ne tikai jānotur sava vērtība, bet arī tā jāpalielina,” saka Kristjans-Tūrs Vahi.

Turpinot paplašināšanos, "Invego" sācis arī 160 villu projekta attīstību Portugāles dienvidos, vēsturiskās galvaspilsētas Silvišas kalnos.

Pērn "Luccaranna", "Tiskreoja" un "Uus-Järveküla" projektos pārdoti 215 jauni dzīvokļi un rindu mājas, kuru kopējā platība ir 15 700 kvadrātmetru un vidējā pārdošanas cena - 227 000 eiro.

"Invego" ir Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzbūvējis vairāk nekā 1250 māju un 30 000 kvadrātmetru komercplatības.

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Lai Latvijā atrisinātu jautājumu par zāļu finansiālo pieejamību, būtu nepieciešama stratēģija visai nozarei nākamajiem pieciem gadiem, intervijā pauda zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

"Mēs rēķinājām, ka kompensējamām zālēm ik gadu būtu jāpiešķir papildu 50 līdz 70 miljoni eiro, kas no valsts budžeta viedokļa nav milzīgi līdzekļi. Tad medikamentu finansiālā pieejamība uzlabotos būtiski," sacīja Bundulis, uzsverot, ka farmakoterapija ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm, un ambulatori ārstēties ar zālēm ir daudz lētāk, nekā nonākt slimnīcā ar visām tur esošajām papildu izmaksām.

"Bet, protams, tad, kad naudas visam nepietiek, šādi lēmumi nav viegli pieņemami. To es arī varu saprast, bet tas ir arī stāsts par prioritātēm un cilvēku kā vērtību Latvijā," piebilda valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka šogad kompensējamo medikamentu sistēmai papildus tika piešķirti 50 miljoni eiro, taču apmēram puse no šīs summas tiks ieguldīta parādu dzēšanai par iepriekšējo gadu. Vienlaikus Bundulis atzinīgi vērtēja soli kompensāciju par zālēm smagu slimību ārstēšanai palielināt no 75% līdz 100% un pārējām kompensācijas apjomu palielināt no 50% līdz 75%. Taču tas, kā uzsvēra Bundulis, nepalielina pacientu skaitu, kas saņems kompensējamos medikamentus, jo jaunu diagnožu, par kurām domātiem medikamentiem varēs saņemt kompensācijas, ir maz.

Aprīlī Rīgā durvis vērusi jauna viesnīca Tribe Riga City Centre, kas atrodas pilsētas centrā, vēsturiskajā jūgendstila ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 23. Tribe ir viens no jaunākajiem Accor modernā stila zīmoliem, un tā izcelsmes zeme ir Austrālija. Viesnīcā ir 81 numurs, un pirmie viesi tiek uzņemti no 1. aprīļa.

"Mēs ticam, ka šī jaunā viesnīca iekaros viesu un apkaimes iedzīvotāju sirdis ar savu unikālo piedāvājumu un gaisotni," saka Paulīna Ostere (Pauline Oster), Accor/Tribe viceprezidente Eiropā & Ziemeļāfrikā.

Tribe Riga City Centre ir papildinājums strauji augošajam viesnīcu tīkla īpašumu portfelim visā pasaulē, pievienojoties tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Londona, Pērta un Parīze. Dizaina zīmols nesen atklāja jaunas viesnīcas Budapeštā un Milānā, kā arī paziņoja par plāniem drīzumā vēl atklāt viesnīcas Mančestrā un Diseldorfā.

"Tribe" zīmols darbu sāka 2017.gadā. Tīklā ietilpst 15 viesnīcas. "Tribe" ir daļa no viesmīlības grupas "Accor", kas apvieno vairāk nekā 5500 viesnīcu vairāk nekā 110 valstīs.

Par SIA "Centrālā laboratorija" (CL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zane Kaktiņa.

Darbu valdē turpina arī Solvita Babre-Samata un Edvīns Kazušs.

“Mans mērķis “Centrālajā laboratorijā” būs uzturēt vienādi augstus pacientu drošības un apkalpošanas standartus, piedāvājot mūsu klientiem jaunus pakalpojumus, vienlaikus neaizmirstot par augstas raudzes profesionāļiem, kuri strādā uzņēmumā, kā arī veidot ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību,” uzsver Zane Kaktiņa.

Kaktiņa laboratorijas valdes priekšsēdētājas pienākumus uzsāk pildīt laikā, kad valsts būtiski samazinājusi laboratorisko izmeklējumu tarifus, tāpēc jaunās valdes priekšsēdētājas uzdevums būs nostiprināt CL vadošo pozīciju laboratorijas pakalpojumu sniedzēju vidū, saglabājot plašu pakalpojumu klāstu, augstu kvalitāti un paplašinot to pieejamību.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Zāļu ražotāji nav ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā nabadzīgā zāļu kompensācijas budžeta dēļ, intervijā sacīja zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš pauda, ka kopumā konkurence Latvijas un Baltijas tirgū medikamentu tirgū ir līdzīga Rietumu tirgiem - principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ikvienā tirgū ir divi aspekti - fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt.

"Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs," sacīja Bundulis, piebilstot, ka no zāļu fiziskās pieejamības skatu punkta Latvija ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem Eiropas tirgiem, jo, ieejot aptiekā, plauktos plaši pārstāvēti dažādu valstu ražotāji, tāpat kā tas ir citviet.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024.gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024.gada 1. ceturksnī - 64,7%).

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.