Kamēr Lietuvas un Igaunijas vecpilsētās dzīve kūsā, Vecrīga, tūristu skaitam joprojām neatgriežoties 2019. gada līmenī, aizvien ir salīdzinoši klusa.
To DB norāda gan vairāki Vecrīgas uzņēmēji, gan Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis. Viņš atzīmē, ka, lai gan ēdināšanas un viesmīlības nozare šobrīd uzrāda rekordlielu apgrozījumu, peļņas rādītāji ir ievērojami samazinājušies. Apgrozījums pieaudzis uz inflācijas rēķina, taču realitātē klientu un čeku skaits nav palielinājies, teic J. Jenzis, aicinot pašvaldību un valdību pievērsties šīs situācijas risināšanai. Ir nepieciešamas gan mārketinga aktivitātes tūristu piesaistei, gan finansiāls atbalsts uzņēmējiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums ēdinātājiem, kas varētu būtiski uzlabot mūsu konkurētspēju Baltijas līmenī, spriež Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs.
Neesam atguvušies
Pēdējie gadi ēdināšanas un viesmīlības nozarē visā pasaulē ir bijuši izaicinoši, neslēpj J. Jenzis. “Sevišķi liels trieciens, protams, bija pandēmija, kuru valstis pārvarēja dažādi – atšķīrās gan ierobežojumu striktums, gan arī valsts atbalsta līmenis. Tas nenoliedzami bija smags pārbaudījums, tajā skaitā, raugoties arī no darbaspēka viedokļa. Daudzi cilvēki nomainīja darbības sfēru, jo situācija bija diezgan bezcerīga, kā ietekmē nozares uzņēmēji palika bez kvalificēta darbaspēka. Arī nākamais satricinājums – Krievijas agresija Ukrainā – būtiski ietekmēja ēdināšanas un viesmīlības nozari, īpaši Baltijas reģionā. Latvija, Lietuva un Igaunija, kā zināms, robežojas ar Krieviju, tāpēc diemžēl pat Centrāleiropas un Rietumeiropas tūristi bieži baidās apmeklēt šo reģionu, jo Krievija ir pārāk tuvu,” stāsta J. Jenzis, uzsverot, ka dati nav iepriecinoši.
Visu rakstu lasiet 20.augusta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
